Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Arī tās reizes, kad mazais kā viesulis atstāj aiz sevis izmētātas mantas un pats lepni sēž rotaļlietu kaudzes vidū, vēl neapliecina, ka bērniem patiktu haoss. Bērniem kārtība ir vajadzīga, bet tā noteikti nav sterila kārtība un arī ne mammas kārtība. Tā ir bērna vecumam, viņa attīstības līmenim atbilstoša, saprotama, ērta un vēlams arī tāda, ko viņš pats spēj uzturēt.
Kad bērnu radināt pie kārtības?
Tā tiešām nebūs jauna atziņa – bērns mācās no parauga. Bērna izpratni par kārtību un kārtošanu, tāpat kā daudziem citiem jautājumiem, jau no agrām dienām veido viņa ģimene. Arī kārtība un kārtošana sākas ar vecākiem. Tikai tad, kad tēta zeķu atvilktnē un mammas rokassomiņā valdīs kārtība, darba galds vienmēr būs sakārtots, var cerēt, ka arī bērns to iemācīsies un vēlāk no viņa to varēs arī prasīt. Jo agrāk bērnu sāk radināt pie kārtības, jo labāk. Tas gan nenozīmē šo pienākumu deleģēt bērnam vienam pašam.
Līdz sešu gadu vecumam vecākiem vēlams un ieteicams kārtot bērna mantas un istabu kopā ar mazo.
Kārtojot kopā, ļoti svarīgi visas darbības saukt vārdā (īpaši līdz bērna triju gadu vecumam), tā palīdzot mazajam pārzināt vietas, kur kas atrodas. Vecākiem gan arī pašiem jāzina, kur ir klucīšu mājiņa vai šķēru mājiņa, kur tās vienmēr jānoliek atpakaļ, tāpēc bērnu mantu kārtošana nav atraujama no ģimenes kopējiem kārtības principiem un paradumiem. Kārtošanas procesā pieaugušajiem cītīgi jāseko līdzi arī savai valodai, jo bieži vien par kārtošanu runājam izteikti negatīvi, tādējādi arī bērnā veidojot zināmu attieksmi pret kārtošanu. Iespējams, arī pašiem pieaugušajiem tik bieži nepatīk kārtot, jo neapzināti bērnībā ieaudzināts, ka kārtošana ir kaut kas nepatīkams.
Pirmsskolas vecumā vecākiem vienmēr jāpalīdz bērnam sakārtot mantas, jo istabas grīda, kas pilna ar klučiem, ir trīsgadnieka prātam neaptverams apjoms. Mazais neredz ne galu, ne malas, un kārtošana saistās drīzāk ar izmisumu, nevis labu darbiņu, kas jāpaveic. Kārtošanu var padarīt par kopīgu jautri pavadītu laiku un ikvakara rituālu, iesaistot arī kādu rotaļu elementu. Kluču kaste var kalpot par basketbola grozu, un klučus tajā var mest no lielāka attāluma, mēģinot trāpīt. Katrā ziņā pirmsskolas laikā vecāki ar savu piemēru un kopīgu kārtošanu bērnam māca un veido izpratni par kārtību un atbildības uzņemšanos.
Laba ideja!
Mantu ķērāji jeb pagaidu grozi ir labs risinājums, ja ne tikai bērniem, bet arī citiem ģimenes locekļiem ir paradums nomest niekus te uz kumodes, te uz galda, te uz plaukta priekšnamā. Ne vienmēr ir arī laiks katru lietu nolikt akurāti savā vietā. Šādās reizēs šīs lietas var iemest īpašajā groziņā, kurš gan noteikti reizi dienā, teiksim, katru vakaru, ir jāiztukšo un tajā esošajām lietām vieta tomēr jāatrod.
Zelta likumus un noderīgus padomus kārtīgai bērnistabai, kā arī vecāku pieredzes lasi MANS MAZAIS Nr.1!
