Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš akcentēja, ka izglītības sistēma Latvijā nav līdz galam sakārtota, gan piebilstot, ka viņa valdības laikā daudz pavirzījies uz priekšu, pildot gan iepriekš uzņemtās saistības, gan paaugstinot pedagogu algas.
«Sistēma līdz galam nav sakārtota, satura reforma gāja ātrāk par izglītības materiālu pieejamību,» vērtēja politiķis.
Viņš akcentēja, ka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) ilgstoši strādājusi ar pedagogiem, lai panāktu kompromisu.
«Piedāvājums ir šajos apstākļos ļoti dāsns, kas palīdzēs sakārtot slodžu jautājumu. Man nav skaidrs, vai arodbiedrība gatava piekrist,» stāstīja Kariņš, uzsverot, ka visas prasības vienā laikā ir ļoti grūti vai pat neiespējami izpildīt un tas prasa arvien vairāk naudas sistēmā.
«Tas ir sarunu process, ceru uz kompromisu un veselo saprātu. Tas nenozīmē, ka citiem pedagogiem nekas netiek skatīts. Bet svarīgi sākt ar kādas problēmas risināšanu,» norādīja premjers.
Kā ziņots, Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Muižniece trešdien Ministru kabinetā turpinās diskusiju ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, lai rastu risinājumu streika prasībām par pedagogu atalgojumu un darba slodzi.
Jau ziņots, ka otrdien LIZDA lūdza sarunās ieturēt pauzi, lai varētu iepazīties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto piedāvājumu.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka IZM iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet LIZDA prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām.
Savukārt Muižniece uzsvēra, ka tieši vispārējā izglītība ir izteikti cietusi no Covid-19 pandēmijas un jaunā mācību satura ieviešanas, tādēļ pašreiz fokuss tiek vērsts tieši uz šo izglītības līmeni. Sekojoši jaunajā valdībā, veidojot budžeta plānu, ļoti svarīgi būšot pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogi.
Kariņš norādīja, ka kopumā koalīcija vienojās par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.
Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023.gada 1.janvāra. Kā skaidroja Kariņš, šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.
Lai gan Kariņš arī norādīja, ka šī valdība nevar paliekoši lemt par nākamo budžetu, tomēr viņš uzsvēra, ka koalīcijas partijas ir apņēmušās pēc vēlēšanām pildīt solīto, lai uzlabotu pedagogu atalgojumu.
LIZDA padome nolēmusi trešdien, turpinot pārrunas ar Kariņu, lūgt rasts iespēju nodrošināt papildu finansējumu arī pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogiem.
Vanaga intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Panorāma» otrdien norādīja, ka arodbiedrībai ir svarīgi visi pedagogi un sabalansēta slodze visiem pedagogiem, tāpēc LIZDA padome vienojusies prasīt valdībai papildu finansējumu, lai slodzes izlīdzinātu visām pedagogu grupām.
Vanaga pauda cerību, ka sarunās izdosies rasts kompromisu. Pagaidām plānotais streiks no 19. septembra nav atcelts.
Arodbiedrība arī atkārtoti lūgšot rasts iespēju pieņemt tādu lēmumu, lai pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks nākamajai valdībai būtu saistošs.
Iepriekš jau ziņots, ka koalīcija pedagogiem piedāvā no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.
LETA jau ziņoja, ka izlīgšanas komisijai pagājušajā nedēļā pēdējā sēdē neizdevās atrast kompromisu jautājumā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to LIZDA no 19.septembra ir apņēmusies rīkot pedagogu streiku.
Viena no arodbiedrības prasībām ir «sabalansēta darba slodze», proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt IZM piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. IZM piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc nedēļas beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.
