Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kurš gan nezina, ko nozīmē šie vārdi – seksuālā neuzticība! Viens no partneriem nepārprotami pārkāpj attiecību robežas un stājas seksuālā kontaktā ar citu cilvēku. Daudz smalkāka un sarežģītāka konstrukcija ir emocionālā neuzticība.
To varētu definēt kā spēcīgas un intīmas saiknes veidošanu ar kādu citu, nevis esošo partneri. Ja dziļi emocionāli ar kādu satuvinies – varbūt pat sākotnēji tikai nevainīgas draudzības vārdā –, vienlaikus attālinoties no partnera, tas nozīmē, ka esi šķērsojusi robežu, aiz kuras sākas emocionālā neuzticība. Labi, pieņemsim, ka viss pagaidām aktīvi notiek vien tavā galvā – saldās fantāzijās.
Vai ir pamats satraukumam?
Kā norāda psihoterapeite Gunta Jakovela, mēs kā partneri esam atbildīgi par saviem darbiem un rīcību, nevis par domām un fantāzijām, kas rodas mūsu galvā: «Domas un fantāzijas var būt visdažādākās – dažkārt tās rodas pilnīgi neapzināti un spēj izbrīnīt mūs pašus. Un – kamēr vien mēs tās nerealizējam, ir atļauts fantazēt par jebko.
Atbildība iestājas, tikai veicot rīcību jeb konkrētus soļus.
Runājot par emocionālo krāpšanu, rodas jautājums: kurā brīdī un ko var definēt kā neuzticību?
Katram pārim taču ir savas individuālas sarkanās līnijas, un arī katram cilvēkam ir atšķirīgas vērtības, priekšstati, stereotipi, iekšējie noteikumi, pieredze, un ir būtiski šīs vērtības pārrunāt un saskaņot ar mīļoto cilvēku.
Galu galā, kas vienam šķiet maznozīmīgs sīkums, otram var būt nepieņemami, piemēram, komunikācija ar pretējo dzimumu, sarakstoties internetā. Ja pāra pieņēmumi par robežām atšķiras, partneris var justies kontrolēts, ierobežots, un rodas augsne nesaskaņām. Piemēram, situācija, ja vīrs nepieļauj nekādu komunikāciju ar pretējo dzimumu, turpretī partnere ir komunikabla sabiedrības dvēsele.»
Alkas pēc jaunām vēsmām
Nenoliedzami – var notikt tā, ka rodas simpātijas pret cilvēku, ar kuru tev ir interesanti un ar kuru kopā jūties pozitīvi. Spēcīgas simpātijas ietekmē cilvēka limbisko sistēmu, stimulējot adrenalīna un dopamīna izdali, kas padara šo izjūtu kokteili uzbudinoši patīkamu. Un mūsu smadzenes ir ieprogrammētas tā, ka mudinātu rīkoties, lai atkal un atkal izjustu patīkamo un labo.
Taču, kā akcentē psihoterapeite, nebūt ne katrs iekāres impulss ir drauds vai zīme, ka esi iemīlējusies un nu steigšus jālec iekšā jaunās attiecībās.
«Ja ļaujam sev būt iekšēji atraisītiem un akceptēt, ka fantāzijas ir normāla dzīves sastāvdaļa, iespējams, jutīsimies daudz brīvāk. Un varbūt mums pietiks ar fantāzijām vien. Tas taču ir pavisam normāli – izjust simpātijas pret kādu vīrieti, arī esot attiecībās vai laulībā. Mēs nevaram sevi pilnībā izolēt no komunikācijas ar pretējo dzimumu.
Bet brīdi, kad fantāzijas kļūst apdraudošas, sajutīsim pirmām kārtām mēs pašas. Jāpajautā sev: cik lielā mērā ar šīm fantāzijām es piepildu un iluzori bagātinu savu ikdienas dzīvi? Pastāv būtiska atšķirība, vai nododamies nevainīgai sapņošanai vai tomēr ilgojamies pēc savu alku realizācijas ar kādu konkrētu cilvēku.
Iespējams arī scenārijs, kad caur savām domām un fantāzijām apmānām pašas sevi – iestāstām, ka tās atbilst realitātei. Piemēram, sajūtam interesi no kolēģa puses un prātā jau uzburam bezgala karstas ainas, lai gan patiesībā kolēģis vienkārši laipni izturas un neko no mūsu fantāzijām īstenot negrasās.
Ko fantāzijas ar mums dara, tā ir katras pašas atbildība.
Jo vairāk tad, ja interese nepāriet, tā kāpinās un jau riskējam spert pirmos soļus reālas neuzticības virzienā. Ja domas un fantāzijas sāk kļūt traucējošas, var meklēt palīdzību, piemēram, pie psihoterapeita. Ideāli, ja attiecībās divi cilvēki jūtas pietiekami droši un neapdraudēti, lai šādā situācijā varētu savstarpēji dalīties par notiekošo.
Tas palīdzētu saprast, pēc kā mēs pašas ilgojamies, un ļautu vienam otru iepazīt vēl dziļāk. Ja otrs reaģē sāpīgi, iespējams, attiecībās nav drošības izjūtas vai arī tas partnerim atsauc atmiņā kādu sāpīgu pieredzi, tāpēc viņš šādu atklātību uztver saasināti un kā apdraudējumu.»
Vai noteikti jāizstāsta partnerim?
«Ja viens no pāra otram izsaka ultimātu, ka negrib, lai partneris fantazē par citiem pretējā dzimuma pārstāvjiem, tas, protams, nenozīmē, ka otrai pusītei vairs nekādu fantāziju nebūs. Neesam taču roboti, kam ar slēdzi varētu izslēgt visas nevēlamās domas.
Turklāt, izsakot šādus ultimātus, tiks panākts, ka partneris vēl vairāk noslēgsies sevī un ar nedalīsies savās emocijās,» norāda speciāliste.
«Vai pilnīgi viss, kas ar mums notiek, ir jāstāsta otram? Šis ir ļoti sensitīvs jautājums, jo saistās ar ko dziļi personīgu.»
«Dažkārt fantāzijām un domām nav nekāda sakara ar vēlmi tās realizēt, un ir nepieciešama liela uzticēšanās, lai ielaistu otru cilvēku savā iekšējā pasaulē.
Mums katram ir tiesības uz savu privāto telpu, kur paši stāvam pie ieejas durvīm un varam izlemt, vai kādu tajā ielaist iekšā vai tomēr šo pasauli paturēt noslēpumā. Iespējams, ir vērts pajautāt sev:
- kāpēc šajās attiecībās nejūtos tik droši, lai varētu ar otru dalīties arī savās slēptākajās izjūtās;
- kāpēc vispār nekad neesmu uzdrošinājusies to darīt?
Dažkārt šīs lietas pārrunāt ir drošāk pāru terapijā, jo vide ir atbalstoša un terapeits ar savu klātbūtni var palīdzēt novērst greizsirdības reakcijas, iespējamos konfliktus.»
Idealizācijas reibinošais kokteilis
Interesanti, ka biežāk piedzīvotās sirdsāķīšu riska kategorijas ir divas – pagātnes simpātijas jeb bijušās mīlestības, kas nerūs un pēkšņi atkārtoti uzrodas dzīvē, un jauna liesmiņa, kas uzšķiļas starp kolēģiem. Ja jūti, ka tevī mostas nepārvaramas alkas pret citu vīrieti, vēlams būtu par to pastāstīt savam partnerim, protams, ja vien jūsu attiecības ir tādas, ka tas ir iespējams.
Godīgumam un atklātībai ir lielas priekšrocības, kas ļauj esošajiem partneriem vēl vairāk satuvināties un kopīgi izdomāt, kā būtu vislabāk rīkoties.
Patiesa mīlestība ir apzināta izvēle, un to būvējam ilgu laiku – tas ir nebeidzams process.
Mīlestība ietver sevī atbildību, kompromisus, nesavtību, tā ir mierīga. Turpretī simpātijas, vilkme pie otra ir kā atkarība, tas nav stāsts par mīlestību, bet gan par cilvēka izmantošanu, lai gūtu reibinošas, fascinējošas izjūtas – gluži kā no narkotiskām vielām.
Tas saistās ar ko maģisku, ar patīkamu satraukumu, iluzorām cerībām, aizraušanos, apreibināšanos no domas vien, ka kāda cilvēka spēkos ir tevi izglābt pašai no sevis. Tu esi iedomājusies, ka iestāsies paradīze zemes virsū, ka izdosies aizbēgt no ikdienas. Tas taču ir tik viegli un patīkami – ignorēt realitāti un aizlidot fantāzijās, projicējot uz kādu cilvēku savus romantiskos ideālus, vēlmes un gaidas.
Patiesībā tavas simpātijas pret kādu daudz vairāk pastāsta par tevi pašu nekā par cilvēku, ar kuru esi apsēsta.
Un noteikti ir vērts investēt esošajās attiecībās – pierādīts, ka pāru seksuālā bauda monogāmās attiecībās ar laiku palielinās, samazinās vien uzbudinājuma intensitāte pirms paša dzimumakta, jo partneris ir jau pazīstams.
Un šāds liktenis sagaida ikvienu pāri, lai arī cik intensīvas un kaislē sprakšķošas attiecības būtu sākumā – rozā briļļu periodā.
Jāsaprot, ka jūtas nav mūsu pavēlnieces un iemīlēšanās vēl nav indikators mīlestībai.
Protams, šādas domas un emocijas nevajag noliegt, taču nevaram arī sev neļaut tām mežonīgi nodoties. Tās ir jāpieņem un jāļauj tām aizplūst, citādi fantāzijas padarīs mūs par saviem vergiem.
«Ja simpātijas paliek iekšējā pasaulē, tās nerada attiecībās reālu apdraudējumu, ja nu vienīgi varbūt norāda, ka partneriem nav savstarpējas tuvības sajūtas, ja viņi nespēj par to izrunāties.»
«Iespējams, ka tad, ja partneris ir pārlieku kontrolējošs, bet par kontroles jautājumiem netiek runāts, otrs kā kompensācijas mehānismu attīsta fantazēšanu, lai vismaz šādā veidā dotu sev ko līdzīgu brīvības izjūtai. Tad varbūt stāsts ir ne tik daudz par iekāres objektu, cik par brīvu privāto telpu, kur otrs nevar tikt klāt un sākt kontrolēt.
Parasti jau nav dūmu bez uguns, tāpēc savas aizraušanās un fantāzijas ir vērts papētīt, jo visbiežāk aiz tām slēpjas kāda neapmierināta vajadzība, kas esošajās attiecībās tiek ignorēta. Un varbūt tieši tāpēc ir vērts ar otru dalīties ne vien par kopīgajiem dzīves mērķiem, bērnu audzināšanas stratēģijām, mājokļa iegādes vai remontdarbu plāniem, bet arī savām izjūtām attiecībā uz pretējā dzimuma pārstāvjiem, šādā veidā bagātinot savas attiecības,» rezumē Gunta Jakovela.
Bīstamā zona
Norādes, kas skaidri liecina par emocionālo neuzticību
- Dalīties ar īpašiem jaunumiem ar citu, pirms par tiem stāsti partnerim
Ja par sev ļoti svarīgiem notikumiem, savām domām, izjūtām, ikdienas raizēm dalies vispirms ar kādu citu vīrieti, nevis savu partneri, tu jau esi iesoļojusi bīstamā teritorijā. Verbāla atklātība par savas dzīves privātajiem aspektiem, piemēram, ģimenes vai finansiālajām problēmām, rada intimitātes sajūtu un ar laiku var pastiprināt seksuālos impulsus. Ir pavisam normāli par savām bažām un kreņķiem izrunāties ar kādu tuvinieku vai draudzeni, taču tas jau ir pavisam kas cits, ja sāc par savu partneri runāt ar citu vīrieti, stāstot, cik nelaimīga jūties esošajās attiecībās.
- Sūtīt vai saņemt nepiemērotas ziņas
Ja jūti, ka sūtītās ziņas partnera acīs varētu tikt uzskatītas par nepatīkamām un nepieņemamām, tas ir indikators, ka sākusies emocionālā neuzticība. Īsziņu, zvanu vai e-pasta vēstuļu dzēšana, slepenas telefonsarunas – tā jau ir nepārprotama zīme, ka esi nonākusi bīstamajā zonā.
- Melot, ka esat tikai draugi
Draudzība nav tik nevainīga, kā izskatās, ja ir liels kārdinājums melot partnerim, cik bieži sarunājaties vai satiekaties. Platoniska draudzība atšķiras no emocionālās neuzticības ar to, ka pēdējo saikni ir vēlme slēpt, jo tajā ir krietna deva seksuālās pievilcības.
