Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
5 būtiski jautājumi par burkšķēšanu
- Kāpēc vīrieši – arī gados jauni burkšķ biežāk nekā sievietes?
«Tā drīzāk ir norāde, ka ir pazemināts garastāvokļa fons, un tam ir savi iemesli. Tie var būt medicīniski, piemēram, slimība, sociāli vai emocionāli. Piemēram, 30–40 gados var būt neapmierinātība ar to, kā veidojas karjera. Ir radusies sajūta, ka esmu lūzeris, jo klasesbiedri ir sasnieguši vairāk nekā es, un tas veido fonu neapmierinātībai ar visu. Cilvēkam nav izskaidrojuma – kāpēc citiem veicas labāk nekā man? Un tad tiek meklēti iemesli, kas parasti atduras pret koncepciju, ka pasaule ir netaisnīga. Kas, starp citu, ir vistīrākā patiesība – pasaule ir netaisnīga, bija netaisnīga un būs netaisnīga, jo taisnība pasaulē atkal ir tā ideālā iedoma par to, kādai vajadzētu būt pasaulei.» - Vai taisnība vīrietim, kad viņš saka – tu arī burkšķi, tikai pati to nejūti?
«Ja runājam tīri no statistikas viedokļa, tad tās, kas ģimenē biežāk burkšķ, tiešām ir sievietes. Tikai viņas nevis burkšķ, bet zāģē. Katrs izmanto savu spēcīgo pusi. Vīrieši biežāk ir fiziski spēcīgāki, sievietes ir spēcīgākas verbāli, tāpēc arī biežāk zāģē. Vīrieši šajā ziņā ir vairāk klusētāji, kas rūgst no iekšpuses, tāpēc savā ziņā pat jāpriecājas, ka burkšķ – laiž to tvaiku uz āru.» - Vai īgnumam ir tieša saistība ar vidusmūža krīzi?
«Ne jau tikai mūža galā cilvēks sāk domāt, vai ir apmierināts ar to, kā dzīvots. Tas ir jautājums, kas sāk vajāt vidusmūža krīzes laikā pēc 45–50 gadu vecuma, jo šajā laikā nez vai daudzus sagaida kādi ļoti optimistiski piedāvājumi. Piemēram, cilvēks, tagad saprot, ka vajadzēja tomēr izvēlēties citu profesiju, bet ir jau par vēlu, jo daudzas profesijas pēc 45 gadu vecuma vairs neapgūsi, turklāt citi jau aizskrējuši priekšā. Jā, var sākt, piemēram, mācīties par juristu, bet tādēļ, lai šīs zināšanas palīdzētu esošajā darbā. Cilvēks nevar domāt, ka nu viņš pabeigs juristus, strādās un pelnīs kā tie, kas šajā profesijā ir jau 30 gadu. Tātad fundamentālu pārmaiņu nebūs. Tam, ka viss ir slikti un nekas nepatīk, vistiešākā mērā ir saistība ar neapmierinātību par savu sociālo statusu, jo citi ir sasnieguši vairāk.» - Kāpēc vīrs ir īgns tikai mājās, bet kompānijā – jautrs un priecīgs?
«Tas, protams, var šķist iracionāli, jo tieši mājās taču ir cilvēks, kuru sakāmies mīlam, bet niknākie vārdi tiek tieši viņam, nevis kolēģim, kurš varbūt izdara tieši to pašu. Bet jāsaprot, ka pret partneri ir lielākas savas labsajūtas un vienlīdzības prasības. Pret citiem cilvēkiem tādu nav, un citiem ir vienalga, kā es uzvedos, līdz ar to sanāk, ka tuvo cilvēku klātbūtnē saspringstam, bet attālāku – atbrīvojamies. Īpaši tam palīdz arī alkohols – daudzi īgņas relaksējas, kad iedzer alkoholu, jo tas samazina kritiku, un tad var plēst arī jokus. Zinu sievietes, kas jūtas vīlušās, – iemīlējās vīrietī, kas bija kolektīva dvēsele, dziedāja, dejoja, spēlēja bandžo un visus smīdināja, tagad apprecējušies, bet viņš sēž mājās drūms un mēms kā zivs. Tas tā arī ir: pēc tā, kā cilvēks uzvedas kolektīvā vai draugu pulkā, nevar spriest, kāds viņš būs ģimenes dzīvē.» - Vai burkšķētāji ir dzimuši pesimisti?
«Zināms iedzimtības temperaments cilvēkiem ir gan. Tas atkarīgs, piemēram, kaut vai no serotonīna gēna darbības. Bet tā ir tikai dispozīcija, īgnums vairāk atkarīgs no dzīves pieredzes, ko veido gan dažādas psihotraumas, gan vienkārši piedzīvotā vilšanās, kad cilvēks grib kaut ko sasniegt, bet nesaprot, kāpēc nesanāk. Drīzāk jautājums ir – kāpēc vieni tādā gadījumā burkšķ, bet citi ne? Visticamāk, tāpēc, ka cilvēkiem atšķiras vērtību sistēmas. Vienam karjeras vērtības viņa sistēmā ir pirmajā vietā, bet cits strādā savā darbā 30 gadu un jūtas apmierināts. Viņam ir citas vērtību sistēmas – reliģija, zinātne, pastmarku krāšana, sportošana, meditēšana, filozofēšana vai kas cits. Cilvēks atrod kādu jomu, kurā jūtas labi. Burkšķētājiem īsti nav šādas jomas, kur labi justos… Vai arī – viņa vērtību sistēmā galvenajā vietā nav panākumi.»
