Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
9
-
1
-
2
-
0
-
Vai jūs zināt, cik daudz Latvijā bērnu audzināšanā iesaistās tēti?
Elīna: Pirms pāris gadiem antropologi veica pētījumu par tēva lomu Latvijā un secināja, ka pie mums par ģimenes kodolu tiek uzskatīta mamma un bērni, bet tētis ir kā labs papildinājums.
Tas nozīmē, ka tēta iesaistīšanās bērna audzināšanā ir nevis kā pienākums, bet kā palīdzība sievietei, lai audzinātu viņa bērnu. Proti, ja viņš aizved bērnu pie ārsta vai arī pieskata mazo, kamēr sieva ir dušā, tas netiek uztverts kā viens no ikdienas pienākumiem, bet gan kā palīdzība sievai. Un tas savukārt nozīmē, ka viņam par to nav līdzvērtīgas atbildības. Atbildību uzņemas sieviete, bet vīrietis tikai uzklausa norādes. Mūsu kultūrā vīrietis ir kā spermas donors, bet bērns pieder sievietei.
Kā jums šķiet, cik lielā mērā šādu situāciju joprojām uztur tētis, mamma, kas pati šīs lomas uzņemas, un cik – sabiedrība?
Ritvars: Apziņa, ka sieviete dara visu mājās, cilvēku prātos ir iesakņojusies ļoti dziļi, jo vēsturiski tam tiešām bija pamats. Tagad mēs jau sen esam starp tiem 20% pasaules pārticīgās sabiedrības daļas, kur vairs nav jābūt šādam sadalījumam, jo galu galā cilvēks ir vienīgā dzīvā radība, kas var mainīt savus uzskatus. Un šādai nevienlīdzībai vairs nav sociāli ekonomiska pamatojuma. Bet es pats zinu, ka ir ļoti grūti izkāpt no sabiedrības stereotipiem savā galvā. Un ir reizes, kad arī man tas nesanāk.
Elīna: Protams, dažkārt mēs, sievietes, pat nepamanām, kā vīriešus atstumjam arī pašas. Piemēram, man ir kāds kolēģis, kurš patiesībā ir ļoti iesaistīts tētis, bet viņš izstāstīja, kā kopā ar sievu devies pirkt mazuļa pūriņu pēc iepriekš sagatavota saraksta. Sieva sagribējusi nopirkt vēl kādu lietu, kuras sarakstā nav bijis, un, kad viņš par to izbrīnījies, viņa pateikusi: «Bet tu taču nezini!» It kā nevainīga frāze, bet vīrietim uzreiz rodas sajūta, ka šī būs tā joma, kur es kaut ko nezināšu un nesapratīšu. Dažkārt pati sieviete ir tā, kas uzņemas par daudz, bet vienlaikus no viņas jau arī tas tiek pieprasīts, lai gan tur slēpjas daudz zemūdens akmeņu.
Kādi šajā ziņā var būt riski?
Elīna: Rūpes par mazu bērnu ir smags darbs 24 stundas diennaktī, un pētījumi rāda, ka Latvijā sievietes lielākoties to uzņemas kā savu lomu, turklāt viņām ir grūti palūgt palīdzību, tāpēc ļoti bieži jaunās māmiņas, kurām ir bērns līdz viena gada vecumam, neapmierina savas pamatvajadzības pēc silta ēdiena, neizguļas un dažkārt viņām pat nav laika aiziet uz tualeti. Tas savukārt var radīt izdegšanu, depresiju, citas psihiskas slimības.
Latvijā diemžēl ir visaugstākie jauno māmiņu un jaundzimušo mirstības rādītāji visā Eiropas Savienībā. Un tas viss ir saistīts arī ar to, cik daudz tētis iesaistās mazuļa audzināšanā pirmajā dzīves gadā.
Lauris: Mammas veic milzīgu un pasaulē vissvarīgāko darbu, ik dienas aprūpējot, spēlējoties un audzinot bērnus, bet sabiedrībā šis darbs netiek pietiekami novērtēts. Latvijā joprojām ir labi pazīstama frāze – sēdēt mājās ar bērnu. Tā var pateikt tikai cilvēks, kurš nekad nav mēģinājis vairāk nekā mēnesi pasēdēt mājās ar bērniem. Un tāpēc vien būtu svarīgs regulējums no valsts puses, kas liktu tēvam izmantot daļu bērnu kopšanas atvaļinājuma, jo tad viņš labāk saprastu un novērtētu, ko nozīmē sēdēt mājās ar bērnu.
Elīna: Es gan gribētu teikt, ka Latvijā ir ļoti labi sakārtota sistēma bērnu kopšanas atvaļinājumiem. Cita lieta – daudzi nezina, ka bērnu kopšanas atvaļinājumu var dalīt. Un daļu no tā var izmantot mamma, daļu – tētis.
Lauris: Piebildīšu, ka būšana mājās ar bērnu ir arī milzīgs apjoms neapmaksāta darba. Samazinās arī sociālās garantijas un iespēja cilvēcīgām vecumdienām. Bet, ja tētis neiesaistās bērnu audzināšanā, viņa dzīvildze ir vidēji par 10 gadiem īsāka nekā sievietei.
Vai ir pētījumi, kas liecina – iesaistīšanās bērna audzināšanā vīrietim paildzina dzīvi?
Elīna: Protams! Pasaulē pēdējos gados daudz pēta, kā iesaistīšanās ģimenes dzīvē ietekmē pašu vīrieti, un ir pierādīts, ka iesaistoties uzlabojas vīrieša veselības rādītāji un attiecīgi pieaug arī dzīves ilgums. Pie ieguvumiem var minēt arī to, ka uzlabojas vīrieša karjeras rādītāji, samazinās pašnāvību risks, alkoholisko un narkotisko vielu lietošana, un Latvijā tas varbūt ir mazāk aktuāli, bet tomēr – samazinās iesaiste kriminālajās bandās. Vairāk iesaistoties ģimenes un savu bērnu dzīvē, cilvēks jūt savai dzīvei lielāku jēgu.
Vai emocionālā piesaiste ģimenei un bērniem palielina piesaisti arī dzīvei kopumā?
Elīna: Jā! Un daudz ieguvumu ir arī sievietei papildus tam, ka viņas ikdiena kļūst vieglāka. Piemēram, pētījumi rāda – jo informētāks ir vīrietis par bērnu audzināšanu, jo ilgāk sieva zīdīs mazuli. Tāpat vīra iesaiste pozitīvi ietekmē sievietes veselību, piemēram, viņš vairāk pievērš uzmanību, lai bērna pirmajā gadā mamma būtu paēdusi siltu ēdienu.
Ritvars: Mēs iestājamies par to, lai tēta loma prioritāšu sarakstā ieņem arvien augstāku vietu, jo Rietumeiropas valstīs, kur sievietes un vīrieši bērnu audzināšanā ir līdzvērtīgāki, sabiedrības kopumā ir mazliet laimīgākas. Tas veido laimīgāku sabiedrību, laimīgākus bērnus.
