(..) – Vairākus gadus biji zināma kā TV raidījuma Māmiņu klubs vadītāja, bet nu no šā darba esi aizgājusi. Alki pēc pārmaiņām vai biji pārsvilusi?
– Māmiņu klubā nostrādāju piecas sezonas un jau vasarā zināju, ka iešu prom. Es noteikti nenodedzinu tiltus, Māmiņu klubs man bija mīļš, un mēs šķīrāmies draudzīgi. Tā bija manis pašas iekšēja sajūta – trauciņš piepilējis pārāk pilns. Mani dzina bailes – un ja nu nekas nemainīsies? Tā doma man šķita tiešām baisa – ka tu neaudz, stagnē, paliec uz vietas un tev gluži kā uz pieres uztetovēts Māmiņu kluba vadītāja, un viss. Sapratu – ja palikšu, būšu negodīga pret sevi, un to jutīs gan skatītāji, gan kolēģi, kas nav to pelnījuši. Tur jābūt cilvēkam ar dzirkstošām acīm, kas līdz kaulam arī ieguldās saturā, bet es biju tikai raidījuma vadītāja. Es arī negribu slēpt un liegties – jā, šis konkrētais raidījums tā vadītājai un sejai nozīmē vairāk ierobežojumu nekā ilgtermiņa ieguvumu. Manā gadījumā! Citiem tā varētu arī nebūt.
– Paskaidrosi?
– Tā mammu vide tur, ārā, un kur nu vēl sociālajos tīklos nav nekādas puķītes un rozītes. Protams, mammas ir arī viskolosālākās, viskapitālākās, jo dara visbrīnišķīgāko darbu – audzina savus bērnus. Bet visā tajā iekšā brīžiem ir arī tik negants naids un tāda savstarpēja sacensība! Un mammas nepatur to pie sevis. Man tāds komunikācijas veids nav saprotams.
– Saņēmi niknas vēstules?
– Tas vēl būtu maigi teikts. Laikam līdz ar bērna atnākšanu sievietēs kaut kas mostas – lauvene gatava aizstāvēt savu bērnu un sevi –, un tur ir arī lielas sāpes, jo bērnkopībā un mammu lietās katrai ir savas nebūšanas. Jābūt mazliet infantilam, lai, no malas skatoties uz kādu mammu, domātu – viņai gan viss ir skaisti un perfekti. Domāju, ka mūsdienās visi saprotam, ka tas tā nav, lai ko rādām uz ārpusi. Mammas to visu izsāp un risina atšķirīgi, un viens no veidiem, ko bieži novēroju, ir gribēt, lai arī citiem ir tikpat čābīgi kā tev. Tā var nebūt apzināta vēlme vēlēt kādam ļaunu, bet mammām tik ļoti par kaut ko sāp, ka viņas izmet to kaku pretējā virzienā. Jo nav kontraversālākas tēmas kā bērnu audzināšana! Viens eksperts saka tā, otrs tā, šis pētījums saka tā, pēc nedēļas būs jauns pētījums, un ej nu saproti patiesību!
Mammas sasūc to visu sevī un tad ar visām četrām aizstāv savu taisnību, norādot, ka visi citi dara nepareizi. Sapratu, ka es to visu vairs negribu.
– Sajuti raidījuma sejas lomu kā apgrūtinājumu?
– Kad sāku vadīt raidījumu, kāds žurnāls uzlika uz vāka tekstu Jauna valsts pirmā māmiņa Rūta Dvinska. Kad liekas, ka esi jau visu par sevi dzirdējis, tad šis bija wow… Tas nozīmē – ja mans bērns kaut kur publiski parādīsies, teiksim, ar Kāruma sieriņu rokās, man linča tiesa garantēta! Cilvēki mani uztvēra nevis kā raidījuma vadītāju, bet kā cilvēku, kas izglīto vecākus, piemēram, par zīdīšanu. Es nekad nerisinu konfliktus internetā, bet tad man gribas kliegt! Hei, jūs saprotat? Es daru savu darbu – vadu raidījumu, man nav nekādu tiesību nevienu izglītot! Tam ir eksperti. Un esmu piedzīvojusi rūgtus brīžus, kuru nebūtu, ja tajā laikā es nebūtu bijusi Māmiņu kluba vadītāja. Sapratu – ar to visu var dzīvot, bet vai vajag?
Visu interviju ar Rūtu Dvinsku lasi Santa+ un šī nedēļas žurnālā Ieva.