Pie vainas greizsirdība!
Brālim ir četri gadi, māsai – divi. Jau no mazotnes abus nevar atstāt divatā, jo brālis mazo māsu var pagrūst, viņai iesist, iekost. Kāpēc tā notiek? Un kā rīkoties vecākiem?
Atbild psiholoģe Līga Bernāte: Tas ir stāsts par konkurenci un greizsirdību. Vecāko bērnu jau laikus ir jāgatavo pārmaiņām, kas būs pēc vēl viena bērniņa ienākšanas ģimenē. Jāpastāsta, kas un kā tagad notiks. Viņš būs lielais brālis, un lielajam būt patiesībā ir ļoti forši. Kad mazā māsiņa paaugsies, viņš varēs mācīt rāpot, runāt, dziedāt, dejot utt. Svarīgi to visu vērst uz savstarpēju sadarbību, nevis konkurenci.
Vecākiem jāpiedomā, kā palīdzēt lielākajam bērnam pārdzīvot greizsirdību, lai viņš uzreiz neizjūt krasu uzmanības trūkumu no mammas puses. Svarīgi, lai abiem bērniem ir savs laiks ar katru no vecākiem.
Skaidrs, ka bēbītim jau pats par sevi tiek vairāk mammas uzmanības, tādēļ varbūt vakarā var darīt tā, ka mazo bērnu liek gulēt tētis, bet lielo – mamma. Bet, ja kaušanās jau iet vaļā, vecākiem jābūt konsekventiem un stingriem – Mazajam pāri darīt nedrīkst! Ja lielais brālis māsai iesitis, ir jāatvainojas un jāsamīļo! Bērns jau ir spējīgs saprast, ka ir kaut ko izdarījis nepareizi. Ja bērnam attīstās empātijas spēja, tad, iespējams, būs reizes, kad viņš nedarīs pāri, jo negribēs pēc tam atvainoties.
Patiesībā grib draudzēties
Sešgadīgais brālis labi zina, ka pusotrgadīgajai māsai pāri darīt nedrīkst, bet mazā rausta viņu aiz matiem un reizēm arī iesit. Brālis visu laiku saņem sevi rokās, bet cik ilgi bērns var izturēt… Ko darīt šādā situācijā?
Atbild psiholoģe Līga Bernāte: Mazā ļoti grib draudzēties, bet īsti nezina, kā to izdarīt, un ar raušanu aiz matiem vai sišanu dabū brāļa uzmanību un kontaktu. Patiesībā maziem bērniem ļoti patīk un interesē lielāki bērni, jo viņiem ir dzīvāka mīmika un emocijas nekā pieaugušajiem. Māsai jau patiesībā lielais brālis patīk, viņa grib iet pie viņa, pievērst brāļa uzmanību, bet citādi nemāk to izdarīt.
Lielajam brālim vajag palīdzēt, jo viņš nezina, ko ar mazo māsu īsti iesākt.
Brālis var māsu pakutināt, paķēmoties, pamēdīties, sasmīdināt utt. Viņam pašam būs jautri, un arī mazā būs priecīga. Vecākiem vajadzētu padomāt, kā lielais brālis un mazā māsa var pabūt kopā, ko viņi var kopā padarīt, piemēram, parāpot, padejot, paripināt bumbu. Lai nav tā, ka lielākais bērns tikai savaldās, kamēr mazais viņu kaitina. Ja māsa iesit lielajam brālim, tad vecāks var iet kopā ar mazo un brāli papaijāt, samīļot. Tā brālis jutīs, ka viņam atvainojas.
Jāmācās novilkt robežas
Septiņgadīgā māsa ir ļoti mīļa pret divgadīgo brāli, rūpējas par viņu, pieskata. Bet brālis rauj māsai ārā no rokām mantiņas un, ja nedod, tad iesit vai parauj aiz matiem. Reiz māsa neizturēja un iesita brālim pretī un par to ļoti pārdzīvoja… Ko darīt, ja mazais skrien virsū ar paceltu roku?
Atbild psiholoģe Līga Bernāte: Lielā māsa var pieturēt brāļa rociņu, kad mazais grib sist. Nevajag ļaut sev darīt pāri! Jāmācās novilkt robežas – mantas nevajag vienmēr atdot, ar rotaļlietām var samainīties, var novērst mazā brāļa uzmanību. Ir reizes, kad pašiem būtu jācenšas tikt galā, nesaucot palīgā mammu, neejot sūdzēties, ka brālis atkal kaut ko izdarījis…
Protams, sist nav labi, bet tas, ka māsa brālim iesita, liks viņam sākt apjaust, ka arī māsai ir savas tiesības.
Svarīgi būtu mazajam brālim mācīt pateikt savu vēlmi ar vārdiem, nevis pielietojot fizisku spēku. Nesit māsai, bet pasaki, ko tu gribi! Tu gribēji zīmuli vai, lai ar tevi spēlējas? Kad mazais būs iemācījies izteikties, viņam vairs nevajadzēs sist, lai dabūtu to, ko vēlas.