Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
13
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Tu noteikti esi dzirdējusi, ka sevi vajag mīlēt. To tiražē reklāmas, sociālajos tīklos publicē skaisto citātu fani, draudzenes iesaka cita citai. Protams, sevi ir jāmīl. Vienīgi – ar mīlestību ne vienmēr viss ir tik vienkārši. Tāpat kā reizēm partnerattiecībās var šķēpus nolauzt un kaklus izmežģīt, mēģinot izskaidrot, kas ir mīlestība, kas kaislība, kas pieradums, arī sevis mīlēšana ir gana neskaidrs jēdziens, aiz kura var paslēpt visu ko. SPA masāža, lai saglābtu darbā sasēdēto muguru? Jauna kleita uz kredīta, jo ļoti patīk, bet naudas nepietiek? Bulciņas, jo pusdienas nesanāca paēst? Sevis piespiešana iet uz vingrošanu, kad šausmīgi negribas? Kas no tā visa ir mīlestība pret sevi?
Tāpēc šoreiz atturēsimies no bieži lietotās, bet grūti notveramās mīlestības metaforas, bet pievērsīsimies pamatiem. Rūpēm un iejūtībai pašai pret sevi.
Kā mamma pati sev
Mūsdienās jaunie vecāki tiek mudināti iejūtīgi vērot savus mazuļus un apmierināt viņu vajadzības, sniedzot bērnam to, ko viņam vajag, cik daudz vajag un tajā laikā, kad vajag. Skaidrs, ka pat visuzmanīgākie vecāki reizēm aizšauj garām, bet stāsts ir par pamatideju un ikdienas attieksmi. Bērns, kurš būs audzis, ēdot, kad ir izsalcis, tiekot ņemts rokās, kad ilgojas pēc kontakta, ejot gulēt, kad nāk miegs, nevis pienākusi noteikta stunda, velkot jaku, kad salst viņam, nevis mammai, arī būdams pieaudzis, atpazīs savas vajadzības, pratīs tās apmierināt, un, visdrīzāk, šis raksts viņam šķitīs stipri jocīgs.
Citi lasa
Pieaugot mēs kļūstam it kā par vecākiem paši sev. Ja, būdami bērni, esam piedzīvojuši iejūtīgu attieksmi pret sevi, tad pieaugot vienkārši turpinām šo modeli.
Cilvēki, kuri ir iejūtīgi pret sevi, visticamāk, nespēs atbildēt, kā tieši viņi to dara. Viņi sevi iekšēji noskenē, uzdod jautājumus un piedāvā sev nepieciešamo pareizā veidā, daudzumā un vietā. Pret sevi iejūtīgam cilvēkam neienāk prātā no sevis prasīt kaut ko pārmērīgu vai neadekvātu, jo tas viņam darīs pāri un viņš negrib justies slikti.
Daudziem mūsdienu pieaugušajiem šādas bērnības pieredzes nav, tāpēc bieži vien mums ir galīgi švaki ar izjūtu par savām vajadzībām. Bet labā ziņa ir, ka to var iemācīties, un daudzi to arī dara. Un ir normāli, ka sākumā tev ir vajadzīgs saraksts, kurā paskatīties, kādas tad vispār vajadzības cilvēkiem mēdz būt.
Kādas ir manas vajadzības?
Atšķirsies prioritātes un uzsvari (piemēram, kādam vajag astoņas stundas miega, citam tiešām pietiek ar sešām, bet jāizguļas tomēr ir visiem), bet pamatlietas tomēr mūs vieno visus.
- Regulāri paēst veselīgu ēdienu.
- Padzerties pietiekami bieži un daudz.
- Veikt kustības, kas iepriecina (pastaigas, vingrošana, peldēšana…).
- Uzturēties svaigā gaisā.
- Regulāri pārbaudīt veselību.
- Nestrādāt un samazināt ikdienas pienākumus, ja esi saslimusi.
- Pietiekami daudz gulēt.
- Ģērbties, kā tev patīk.
- Ievērot atpūtas brīžus arī ikdienā.
- Izjust patīkamu seksualitāti.
- Pavadīt laiku ar tev tīkamiem cilvēkiem.
- Uzturēt kontaktu ar tev svarīgiem cilvēkiem.
- Teikt un domāt labas lietas par sevi.
- Atļaut sev raudāt.
- Darīt to, kas vienkārši interesē un patīk.
- Atklāti paust neapmierinātību.
- Zināt, kas tev ir nozīmīgi un svarīgi.
- Reizēm pavadīt laiku klusumā, tikai savās domās.
- Rādīt apkārtējiem arī savas ne tik veiksmīgās un visu varošās personības daļas.
- Spēt pieņemt no citiem palīdzību, dāvanas, komplimentus.
- Atteikties no tā, kas tevi iztukšo un kas nav tavas šā brīža prioritātes.
- Būt ziņkārīgai.
- Samazināt prasības pret sevi.
- Nesalīdzināt sevi ar citiem.
- Neuzņemties papildu pienākumus.
