Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jāizvērtē bērna prasmes
«Galda spēles palīdz bērnam izprast un izzināt pasauli, kā arī iepazīt un pieņemt dažādas emocijas. Jo lielākā daļa spēļu ir orientētas uz uzvaru. Tās spēlējot, mazais var iepazīt dažādas situācijas dzīvē, arī to, ka ne vienmēr var būt pirmais. Viņš mācās pieņemt un sadzīvot ar zaudējuma sajūtu, kā arī iemācās priecāties par citu panākumiem,» skaidro pirmsskolas skolotāja Alvīne Lapiņa.
Uz galda spēles iepakojuma parasti ir norādīts ieteicamais vecums, taču tas nenozīmē, ka spēli nevar spēlēt mazāki bērni.
«Vecākiem pašiem jāizvērtē sava bērna prasmes un zināšanas. Ir bērni, kam jau triju gadu vecumā piemīt tik liela zinātkāre, ka daudz kas šķiet garlaicīgi. Turpretī citā ģimenē varbūt sešgadnieks vēl nebūs tik nobriedis, lai ilgstoši domātu stratēģiski. Pats galvenais, lai bērnam ir interese par spēles procesu un vēlme iesaistīties.»
Mācāmies izprast noteikumus
Kad bērnam pirmo reizi skaidrojam spēles noteikumus un viņš tos vēl nespēj saprast, nav pamata satraukumam. «Bieži vien vecāki, bērnu mierinot, vēlas spēlēt viņa vietā. Bet, tāpat kā ar jebkuru lietu, kas tiek darīta bērna vietā, viņš ātri pierod pie tā un var zaudēt interesi. Pirmās reizes var spēlēt komandā – bērns un viens no vecākiem spēlē kopā. Bērns veic vienkāršas un viņam saprotamas darbības – met metamo kauliņu, pārvieto gājiena kauliņu, paceļ kartīti. Spēles gaitā vecāks stāsta noteikumus un paskaidro plašāk, kāpēc, veicot šādu izvēli, notiek tas, kas notiek.
Ja bērns tomēr joprojām neizprot noteikumus vai vecāki jūt, ka viņam sāk zust interese par spēli, var ļaut bērnam izdomāt pašam savus noteikumus un veidu, kā spēlēt.
Šādi bērnā attīstīsies radošums, atjautība un prasme sadarboties. Pirms tam gan vēlams paskaidrot: «Šai spēlei ir noteikumi, kurus es tev pastāstīju, bet, protams, varam spēlēt arī pēc taviem noteikumiem, taču šos noteikumus spēles laikā nemainīsim!» Jo bērniem ir tendence – jūtot, ka zaudēs, mainīt noteikumus savā labā. Jauno spēli var iedot mazajam līdzi uz bērnudārzu, un ļoti iespējams, ka citā vidē kopā ar draugiem bērns šo spēli iemācīsies spēlēt ar īstajiem noteikumiem,» iesaka Alvīne Lapiņa.
Spilgta emociju izpausme
Nevajag satraukties, ja mazais izmisīgi raud un pārdzīvo zaudējumu spēlē, bērniem ir grūti paturēt emocijas sevī. Zaudējuma gadījumā vajadzētu paslavēt bērna veiksmīgos gājienus, šādi radot pozitīvu pieredzi un mazinot zaudējuma rūgtumu. Ieteicams kopā ar bērnu pārrunāt, ne tikai kāpēc viņš zaudēja, bet arī – kāpēc neuzvarēja, kur tika pieļauta kļūda. Uzvaras brīdī bērns priecājas un nedomā, kā viņam tas izdevās; kad pirmās emocijas noplok, būtu vēlams izstāstīt, kur bija iespējams kļūdīties. Būtu labi atkārtoti parādīt, piemēram, kauliņu izvietojumu un paskaidrot, kas būtu noticis, ja gājiens būtu veikts citādi. Šāda saruna bērnu nomierinās, viņš mazāk pārdzīvos zaudējumu un ar interesi būs gatavs iesaistīties jaunā spēlē.
Pirmās – attīstošās spēles
Galda spēles bērnam var piedāvāt jau no gada vecuma. Gada, divu gadu vecumā būs piemērotas attīstošās spēles. «Sākumā var būt attēlu kartītes, kur redzami dažādi dzīvnieki, un bērnam jāatrod zināmie. Kad dzīvnieki jau iepazīti, uzdevumu var sarežģīt – kartītes sagriež divās daļās un lūdz bērnam tās salikt kopā, lai izveidojas vesels attēls.
Tā bērns pamazām sāks saprast likumsakarību – mamma man lūdza izveidot kaķa bildi, es to izdarīju, un mamma mani paslavēja.
Bērns sapratīs, kādi ir spēles noteikumi, kā arī attīstīs sevī vērīgumu un loģisko izpratni. Lai iemācītu pazīt dažādas lietas, vēlāk bērnam varam piedāvāt kartītes ar dažādiem attēliem – dzīvniekiem, cilvēkiem, apģērbu, augļiem, dārzeņiem. Varam nopirkt klucīšus, kurus pareizi saliekot var izveidot bildi. Tas ir diezgan sarežģīti – ja jūtam, ka bērns vēl to nespēj izdarīt, var piedāvāt no klucīšiem uzbūvēt lielu torni. Tā mazajam nezudīs interese par klucīšiem. Un nepaies ilgs laiks, līdz viņš paaugsies un būs gatavs pats salikt attēlu,» ir pārliecināta Alvīne Lapiņa.
Bērniem no divu gadu vecuma
Divu triju gadu vecumā bērnam joprojām var piedāvāt attīstošās spēles, kas pilnveido asociatīvo domāšanu. Ļoti būtiski ir darboties ar pirkstiem, tas attīsta sīko motoriku, kas ir ļoti svarīga smadzeņu attīstībai un atbilst dažādiem runas centriem. Piemērotas būs dažādas veramās spēles, kur uz aukliņas jāsaver konkrētas formas priekšmeti, vai spēles, kur priekšmeti jāievieto noteiktās formās. Ir bērni, kurus ļoti aizrauj lielo pogu mozaīka Superpegs, bērns redz attēlu un mēģina tādu izveidot pats. Tā palīdz trenēt loģisko domāšanu. Pārmaiņām varam bērnam piedāvāt salikt puzli no maziem gabaliņiem. Piemērots būs arī bilžu loto, kur uzdevums ir salīdzināt ļoti atšķirīgas lietas un atrast vienādās. Šī vecuma bērniem veikalos ir maz piemērotu spēļu, tādēļ vecākiem jābūt radošiem un spēle jāpielāgo bērna prasmēm. Spēles var pagatavot arī saviem spēkiem (idejas var smelties, piemēram, interneta portālā Pinterest). «Var uzzīmēt laukumu ar aplīšiem, kur var uzlikt mazas mašīnas vai citas bērnam mīļas rotaļlietas, un iedot metamo kauliņu. Lai bērns pamazām apgūst, kā tas ir mest kauliņu, pazīt ciparu, saskaitīt, veikt gājienu. Gandrīz jebkuru nodarbi var pārvērst par galda spēli. Bērniem ļoti patīk vērt pērlītes. Sākumā pērlītes vienkārši jāuzver uz aukliņas. Vēlāk izgatavo kartītes, kur redzams, ka pērlītes jāsaver noteiktā secībā, un tā šī nodarbe jau kļūst par spēli,» iesaka Alvīne Lapiņa.
Spēles no četriem gadiem
Četru līdz septiņu gadu vecumā bērnā parasti jau ir izveidojusies izpratne par to, ka jebkurai spēlei ir savi noteikumi, un, iespējams, kāda spēle viņam kļuvusi īpaši mīļa. Šajā vecumā bērns jau ir gatavs spēlēm, kurās vairāk jādomā, nevis vienkārši jāveic kādas darbības. Laba izvēle ir galda spēles, kas palīdz attīstīt loģisko un stratēģisko domāšanu, trenē atmiņu. Piemēram, kociņu spēle Mikado, spēle ar stikla lodītēm Kalaha, prāta mežģis Katamino, Pentomino puzle vai spēle Reversi. Aptuveni piecu gadu vecumā bērns var sākt izprast arī šaha un dambretes noteikumus. Šīs spēles lieliski attīsta matemātiskās un analītiskās spējas, kā arī telpisko un stratēģisko domāšanu.
Ieteicams bagātināt bērna ikdienu ar dažādām spēlēm, tas radīs lielāku interesi uzspēlēt kādu jaunu spēli, jo mazais būs sapratis, ka spēlēs ir gan nopietni jāpadomā, gan var izsmieties un jautri pavadī kopā laiku.
Kad bērns jau prot rakstīt un lasīt, šīs prasmes palīdzēs nostiprināt spēles, kurās jāraksta, jāskaita vai jālasa. Piemēram, spēle Monopols iemācīs gan domāt plašāk, gan atbildīgi izturēties pret naudu. Īpaši aizraujoša ir vārdu minēšanas spēle Scrabble, it īpaši, ja tajā iesaistās vecvecāki. Tā bērns var iepazīst vārdus, kādus viņš varbūt vēl nav dzirdējis, un lieliski pavadīt laiku kopā ar vecmāmiņu un vectētiņu. Ja bērns jau prot zīmēt krustiņus un nullītes, var uzspēlēt iecienīto spēli Desas. Vecāki noteikti atceras arī uzjautrinošo izklaidi, kur uz papīra lapas katrs uzraksta atbildes uz jautājumiem: kas, ar ko, kur, ko dara? Vai arī otru variantu: kāpēc? – tāpēc. Katrs savu atbildi aizloka ciet un padod lapiņu tālāk. Tā ir vienkārša un ļoti izklaidējoša spēle.
