Bijušas reizes, kad esmu izjutusi – mamma uz mani skatās ar tādu mīļu vēlību un, iespējams, arī ar nelielām skumjām: tev atšķirībā no manis viss vēl tikai priekšā… Taču šajā skatienā nav greizsirdības, vien pārdomas par laika ritumu. Bet zinu arī citādus stāstus – par jaunām sievietēm, kuras pašu māti uztver kā konkurenti. Jaunības, skaistuma un vīriešu uzmanības dēļ. Vai tas nozīmē, ka ir labās un sliktās mātes?
«Bieži tiek minēts piemērs par māti un bērnu lidmašīnā. Proti, lidmašīnas stjuarti, pirms lidojuma informējot par pareizo rīcību X stundā, vienmēr arī atgādina: skābekļa masku uzvelciet vispirms sev un tikai tad savam bērnam. Loģisks ieteikums, vai ne? Taču mātei – mātes instinktam – nesaprotams. Jo instinkts liek primāri rūpēties nevis par sevi, bet savu bērnu, kas ir līdzās,» uzsver psiholoģe.
Tas vien nozīmē to, ka normāli, dabiski mātei ir rūpēties par savu bērnu, viņu mīlēt un ar viņu lepoties. Un tomēr atsevišķās situācijās notiek tā, ka māte izjūt greizsirdību pret savu meitu.
Ilze Dreifelde uzsver: «Daudz ko mums priekšā pasaka pasakas. Ļaunā pamāte Sniegbaltītē, tāpat arī sliktās fejas, kas ierodas uz jaundzimušā balli nodot savus vēlējumus, simbolizē mammas otro, ne tik pozitīvo dabu. Pasakā pamāte saprot – Sniegbaltīte pieaug, kļūst skaista, pievilcīga. Bet pamāte tikmēr noveco. Kamēr spogulītis apstiprina pamātei, ka viņa ir visskaistākā, viss ir labi. Bet, kad tas vienā brīdī paziņo, ka Sniegbaltīte tomēr ir skaistāka, maisam gals ir vaļā.»
Kurš ir tas spogulītis, kas mammai pasaka – meita nu ir skaistāka? Mammas narcistiskā daļa.
Ir mammas, kurām šī daļa ir ļoti izteikta. Proti, narcistiska mamma savu meitu uztver nevis kā prieku, nevis kā savu turpinājumu, bet kā apdraudējumu. Un parasti šī greizsirdība sāk izpausties jau, meitai augot. Jo meita pieaug, bet mamma noveco. «Lielākoties jau mammas saprot un pieņem, ka noveco – tā piepildīti, secīgi un jēgpilni. Bet ir sievietes, kuras savu novecošanu nekādi nespēj pieņemt,» saka psiholoģe.