Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
10
-
1
-
0
-
2
-
1
-
1
-
0
-
Dziednieces padoms
«Klienti man bieži saka – man ir uzlikts lāsts; esmu nolādēta; esmu noskausta; jūtos tik slikti, ka kājas nevaru pavilkt. Jau tālā senatnē cilvēki zināja par baltās un melnās maģijas spēku. Pielietojot balto maģiju, cilvēks iet Dieva ceļu, viņš dzīvo un elpo ar pozitīvo enerģiju, bet tie, kuri aizraujas ar melno maģiju, izmanto tumšo zemes enerģiju, kas saistīta ar velna pasauli. Cilvēkā baltajai un melnajai enerģijai ir jābūt līdzsvarā. Neviens nav eņģelis ar spārniem, kas nekad nedusmojas, neskauž, nav dusmīgs.
Katrā ir gan melnais, gan baltais, bet, ja tumšais spēks vēlas ņemt virsroku, jācenšas pievērsties baltajam ceļam, dievišķajai pasaulei, lai labāk un brīvāk varētu justies.
Ja cilvēks ilgstoši jūtas, kā iestidzis purvā, kas arvien dziļāk velk viņu iekšā, jāgriežas pie speciālista pēc palīdzības un jāsāk analizēt, kas ar viņu notiek un kāpēc. Neiesaku doties pie šarlatāna un teikt – man ir uzlikts lāsts. Viņš to izmantos savā labā.
Citi lasa
«Jā, tev ir uzlikts lāsts,» teiks, «tu esi nolādēts vairākās paaudzēs.» Cilvēks notic, izbīstas no šiem vārdiem un, lai gan viņam lāsta nav, bieži vien pats sev to rada – psiholoģiskās spriedzes rezultātā traumē smadzenes un veido ap sevi lāsta enerģētisko lauku. Viņš jūtas tik slikti, ka ar laiku fizioloģisko šūnu līmenī parādīsies slimība. Tāpēc es iesaku: aizejot pie dziednieka vai ekstrasensa, vispirms uzklausīt viņa skaidrojumu, kāpēc cilvēks jūtas vārgs un kāpēc viņu vajā neveiksmes un likstas.
Daudzi vispirms sliktās pašsajūtas iemeslu meklē pie ārsta, veic analīzes, bet tās neuzrāda saslimšanu. Tad jāmeklē uzticams dziednieks vai ekstrasenss. To enerģētiski jūt, jau ieejot telpā – ja cilvēka bioenerģija neatgrūž viņu no šī speciālista, viņš pareizi izskaidros nāciena iemeslu un nenodarīs pāri.
Lāsta enerģiju rada noskaudums, iedarbība uz cilvēku ar vudū maģiju, kas ienākusi no Āfrikas, tās ir īpašas maģiskas formulas un rituāli, ko zina tikai melnie magi. Vudu tehnikā uz cilvēku iedarbojas, ar adatu durstot lellei galvu vai citas ķermeņa daļas. Tajā brīdī upuris izjūt spēcīgas sāpes, spazmas, iekšēju diskomfortu. Nepatīkamās sajūtas ir tik spēcīgas, ka viņš nesaprot, kas ar viņu notiek.»
Vīramātes lāsts
«Pie manis atnāca jauna sieviete, kurai ap galvu kā mutulis mutuļoja pelēki melna enerģija. Viņa teica: «Man katru vakaru stipri sāp galva, ir ļoti slikti. Man ir sajūta, it kā kāds man durtu ar asu priekšmetu.» Redzēju, ka kāds patiesi strādā uz šo sievieti, cenšoties viņu iznīcināt.
Es viņai teicu: «Jūsu auras vainagā redzu, ka jums drīz gaidāmas kāzas. Kā nākamā vīramāte jūs uzņem?» Viņa teica: «Dakterīt, es esmu pie viņas bijusi tikai trīs reizes, bet viņa pret mani izturas naidīgi. Manam nākamajam vīram bija pateikusi: «Taisiet paši savas kāzas, es uz tām neiešu, jo nejūtos labi.»»
Vīramātei nepatika nākamā vedekla. Viņa turēja naidu, dusmas, gribēja valdīt pār savu dēlu, jo nebija dēlu atlaidusi no nabassaites.
Es negribēju vairot naidu starp nākamo vedeklu un vīramāti, un viņai teicu, ka palīdzēšu atbrīvoties no lāsta un galvassāpes pāries.» Kad viņa devās prom, teicu, lai atnāk pie manis viņas nākamais vīrs. Redzēju, ka viņi radīti viens otram kā ābola divas pusītes, un es vēlējos abiem izstāstīt, kā rīkoties šajā situācijā, kā organizēt kāzas.
Jaunais vīrietis atnāca pie manis, un es viņam izstāstīju, kas notiek ģimenē. Teicu, lai mātei neko nestāsta, bet pamēģina pierunāt viņu atnākt pie manis. Viņa piekrita. Izpētījusi šīs sievietes ierakstu auras vainagā, es teicu: «Dievs cilvēkam ir devis dzīvību, un tev nebūs to noniecināt un nonievāt. Tu nedrīksti ar naidu un dusmām iznīcināt savu nākamo vedeklu. Viņa tevi mīlēs, cienīs, dāvās tev divus mazbērnus. Viņu ģimene būs ļoti laimīga, un tu vecumdienās sildīsies viņu saulītē.»
Sieviete histēriski sāka raudāt, jo attīrījās viņas naids, dusmas, sakrātā žults. Kad viņa bija izraudājusies, sacīja: «Es sapratu, ka jūs, dziedniecīt, visu redzat. Piedodiet, ka uzdrīkstējos to darīt, jo es tiešām savu dēlu mīlu vairāk par visu uz pasaules.»
Es viņai atbildēju: «Es arī mīlu savu dēlu tikpat stipri kā jūs, bet nekad neesmu jaukusies viņa dzīvē. Viņiem ir sava republika, kurā valda viņu likumi un kurus māte nedrīkst pārkāpt. Māte ar savu mīlestību un gādību var tikai sildīt savus bērnus.»
Šī sieviete bija noskatījusies filmu par vudū tehnikām, paņēmusi lelli, naglu un dūra tai, raidot negatīvās domas dēla izredzētās virzienā. Kad mēs visu bijām izrunājušas, viņa jautāja: «Kā jūs redzējāt, ka es ar to nodarbojos?» Sacīju, ka to ieraudzīju caur viņas vedeklu. «Un jūs viņai neko neteicāt?!» – «Es nevēlos sanaidot cilvēkus,» atbildēju, «taču vainīgajam pasaku acīs, lai viņš pārdomā un izlabo savas kļūdas.» Kāzas tika noorganizētas, laulībā piedzima bērniņš, un vecmāmiņa ir ļoti laimīga. Viņa nāk pie manis sakārtot savu veselību un joprojām ir pateicīga par to, ka es palīdzēju viņai izkāpt no naida, dusmu un ļaunuma bedres.»
Pirms nolādēt, sūtīt lāstu, jāatceras, ka tā raidītā domforma iet pa apli un kā bumerangs atgriežas pie sūtītāja smagas, neārstējamas slimības veidā. Slimība ir sods, ko piespriež Dieva kanceleja.
Cilvēkiem ir biežāk jāpadomā, ko viņi runā, gvelž, ko izjūt pret citiem. Skaužot otra panākumus, arī tas ir sava veida lāsts. Skaudība ir slimība. Cilvēks, kuram kremt citu laime, ir slims, un viņam ir jāārstējas, lai pār viņu sāk valdīt baltie spēki domās, darbos un vārdos. Lai viņš varētu atveseļoties no žults, vēlams vairāk lasīt, interesēties par garīgām tēmām, apmeklēt teātri, kino, iet cilvēkos, ziedot labdarībai, slimiem bērniem, veco ļaužu pansionātam, bērnunamam vai suņu patversmei. Tad viņš saņems novērtējumu, atzinību no augšas un viņā ieplūdīs gaišā enerģija.
Katrā no mums mīt it kā divi cilvēki. Viens ir domājoša būtne, bet otrs – soģis. Mēs nedrīkstam būt citiem soģi, jo viņos patiesībā redzam to, kas esam mēs paši – savas īpašības, uzvedību, runu, vēlmi valdīt, otru psiholoģiski ietekmēt. Vajadzētu biežāk ieklausīties savā iekšējā saprāta balsī un tikai tad izteikt spriedumus.»
Kaitē cits citam
«Agrāk es saviem klientiem teicu – neticiet lāstiem, burvestībām, nolādējumiem, taču nesen pati saņēmu dūrienus galvā. Kad iznāca speciālizlaidums Dziednieces Dzintras Žīgures veselības receptes, vienā vakarā sajutu ļoti spēcīgas galvassāpes un saķēru galvu. Piegāju pie spoguļa un redzēju, kā kāda roka virzās man ap galvu. Tā bija vienas sievietes smalkā ķermeņa roka, un, skatoties spogulī, es viņai teicu: «Mīļā, ko tu dari? Nerīkojies tā. Es tev sūtu mīlestību, veiksmi, Dieva gaismu un svētību. Lai Dievs apskaidro tavu prātu. Noņem nost to adatu un nedur man.» Sāpes acumirklī pārgāja. Tās bija kā ar roku atņemtas, un man nāca apskaidrība, ka es pirmo reizi uz savas ādas biju izjutusi lāsta spēku.
Ir cilvēki, kas ar savu ļaunumu, nenovīdību, dusmām, nespēju samierināties ar to, ka viņiem nav iedotas spējas redzēt, sajust, dziedināt, vēlas noniecināt un iznīcināt otru. Ekstrasensi, kas nespēj piesaistīt masas ar gudrību, atvērtību un prasmi strādāt ar citiem, vai šarlatāni, kuriem Dievs nav devis spējas palīdzēt citiem, bieži vien skauž citu dabas dotos talantus vai pat vēlas kaitēt ar melnās maģijas palīdzību. Es viņiem iesaku attīstīt to, kas viņam dots, un visu mūžu mācīties, uzkrāt gudrību caur zināšanām. Ja Dievs man ir iedevis rentgena staru, man to neviens nevar atņemt, bet tie, kam tā nav, nevar to iemantot ne par kādu naudu. Dievs katram iedod kaut ko savu, tāpēc dziednieki, ekstrasensi, gaišreģi atšķiras cits no cita, un katram cilvēkam ir jāatrod savs speciālists, kas viņam palīdzēs vislabāk.»
Ienesīgs rūpals
«Ekstrasensi par lāsta noņemšanu vai uzlikšanu prasa lielu naudu – pat vairākus simtus eiro. Atnāk pie manis jauns puisis, kas strādā loģistikas firmā, un saka: «Man bija uzlikts lāsts un, lai to noņemtu, es trīs reizes gāju pie dziednieka.» Redzēju, ka par šiem seansiem viņš samaksājis ap piecsimt eiro. Kad viņš aizgāja pie dziednieces pirmo reizi, viņa jautāja: «Vai tu ilgstoši slikti jūties?» – «Labu laiku,» viņš atbildēja. «Tev ir uzlikts lāsts,» dziedniece noteica diagnozi. Tad puisis jautāja: «Kā man var palīdzēt?» Viņa apsolīja trīs seansos viņu atbrīvot no ļaunās enerģijas, taču pēc tiem jaunais vīrietis jutās arvien sliktāk. Kāds no kolēģiem ieteica atnākt pie manis.
Redzēju, ka ekstrasense viņam bija ņēmusi nost lāstu, kuram viņam nebija. Puisis mocījās ar veģetatīvo asinsvadu distoniju smagā formā. Viņam bieži sākās panikas, histērijas lēkmes, bija bail vienam iziet uz ielas. Viņam bija nepieciešama nopietna ārstēšanās. Ir pagājuši divi gadi, un viņš jūtas daudz labāk, smaida, bez bailēm var viens iziet uz ielas. Viņam ir jāturpina ārstēties, vajadzīgs zaļais hlorofilīns – svaigs gaiss, saule un gaisma. Tas nepieciešams mums katram, lai mēs labi justos un sliktas pašsajūtas dēļ neteiktu – man ir uzlikts lāsts…»
Kā atbrīvoties no lāsta
«Manā praksē bijis ļoti maz gadījumu, kad redzu cilvēkam ap galvu pelēkmelnu plīvuru un varu ar pārliecību teikt – jums ir uzlikts lāsts. Kāda sieviete apprecējās otrreiz, un vīra pirmā sieva pie melnā maga pasūtīja lāstu, lai viņa saslimtu un nevarētu dzemdēt šim vīrietim bērnu. Viņa atnāca pie manis uz konsultāciju, un es viņai sacīju: «Tev ir jāaiziet uz pareizticīgo baznīcu un jānoliek trīs sveces. Viena ir jāuzliek vīra bijušajai sievai un jāsaka šādi vārdi: «Lai Dievmāte Marija tevi svētī, sargā un dod tev mīlestību, gaismu un lai tu šajā gaismā topi labestīga un vari darīt labus darbus. Lai tu tiec izslēgta no ļauniem darbiem.» Otra svecīte tev ir jānoliek Dievmātei Marijai pateicībā par to, ka viņa tevi uzklausa un palīdz dot šai sievietei saprāta gaismu. Trešā svecīte tev jāuzliek jums abiem – lai Dievs svētī jūsu laulību un lai šajā laulībā ienāk mazulītis, kura dvēselīte jau sēž jūsu abu aurā un gaida, kad jūs atvērsiet durvis, lai viņš var ienākt pa tām caur jūsu mīlestību.» Pēc nedēļas viņa man piezvanīja un pateicās. Teica, ka baznīcā satikusi priesteri, kas atbalstīja viņas rīcību.
Lāsta spēks tāpat kā karmiskā slimība var skart vairākas paaudzes. Ja cilvēks ir izdarījis kaut ko ļaunu un to nav atstrādājis ar labu, krietnu darbu un uzvedību, tas kā karmiskais dzimtas lāsts var pāriet no paaudzes uz paaudzi, un bieži vien tas izpaužas kā problēmas attiecībās, slimība, traģiski zaudējumi. Karmiskā slimība plaušu vēzis iznīcināja manu vecvectēvu, vectēvu, manu tēvu, un saslimu arī es. Tā kā es piedzimu kā Dieva svētība, spēju smago slimību pievarēt. Man ir 69 gadi, bet es jūtos par desmit gadiem jaunāka. No paaudzes uz paaudzi pārnesot lāsta enerģiju, jūtoties slikti un neārstējot slimību, varam nodarīt pāri tuvākajiem. Jācenšas pārsist lāsta enerģiju, ko karmiski nesam, lai tā neskar bērnus un mazbērnus.
Ja cilvēks jūtas slikti, viņam šķiet, ka kāds viņam raida lāsta enerģiju, var paskatīties kaut kur ārā vai pieiet pie spoguļa un teikt: «Nedari tā. Lūdzu, nevajag, jo viss iet pa apli un ļaunums atgriezīsies atpakaļ.»
Lai pasargātu savu māju un teritoriju no kaitējuma, pie mājas jāiestāda pīlādzis, kastanis, irbenājs, lupstāja krūms un kadiķis.
Kastanis dod spēku, kadiķis sadedzina ļauno enerģētiku, pīlādzis – aizsargā, lupstājs – sargā pret ļaunu aci, atvaira slimības un nelaimes, irbenājs dāvā gaismu un svētību mājai. Arī ozols ar sudraba gaismu, augot uz āderes, dod spēku. Mājās pie durvīm var pielikt pīlādža zaru, kas sargā māju un neielaiž ļaunumu pa durvīm. Šis augs ir svētība mājai. Jā mājā ir nepatīkamas enerģijas, kas smacē un moka, telpas jāizkvēpina ar kadiķi.
Lai justos labāk, biežāk mājās jāiededz dažādu krāsu sveces: baltā – saticībai, zilā – garīgam līdzsvaram, violetā – dievišķajai pasaulei un eņģeļiem, zaļā – veiksmei, dzeltenā – lai saules gaisma ienāk cilvēkā, sarkanā – dzīvības enerģijai, kapilārajai asinsvadu sistēmai.
Lai sevi pasargātu no ļaunuma, vēlams nesāt baznīcā iesvētītu krustiņu, kas simbolizē līdzsvaru starp zemi, debesīm un cilvēku. Bērniņu sargā otrs vārds, kas kristībās viņam tiek dots un ko citi nezina. Baznīcā var nolikt svecīti, lai Augstāki spēki sargā ģimeni un dod svētību nākotnei.
Ir teiciens – kaķa lāsti debesīs nekāpj. Tas nozīmē, ka Augstāki spēki neļauj ļauno enerģiju vērst pret citiem, bet soda pašus – šie cilvēki smagi slimo, nereti pat paliek uz gultas. Viņi neaptver to, ka slimību paši ir nopelnījuši ar nolaidīgu attieksmi pret sevi un citiem, mīlestības trūkumu, naidu, skaudību un ļauna vēlējumiem otram – kaut tev; kaut tu… Viņi paši bieži vien uzskata, ka nelabvēlis viņiem ir uzlicis lāstu ar kāda stiprāka cilvēka palīdzību.
Nevar uzlikt lāstu uz nāvi. Maģiskās formulas ir spēcīgas, cilvēks var saslimt, bet, ja viņš tic Dievam, pozitīvi domā un dara labus darbus, viņš var šīs formulas pārcirst.
Labie darbi summējas un neļauj nevienam nodarīt pāri. Tam, kas raida lāsta enerģiju, nevajag atbildēt ar to pašu. Viņam ir jāvēl ļaundarim labu, jālūdz, lai saprāta gaisma ienāk viņā, viņu apņem un izdaiļo. Ja cits citam vēlēsim labu, būs vieglāk elpot un dzīvot.
Melnās enerģijas spēku šodien pielieto gandrīz visās jomās – lāstu pie magiem pasūta biznesa konkurenti, darba kolektīvos cits citu cenšas izēst ar maģijas palīdzību, liela skaudības enerģija ir starp māksliniekiem. Izmantot melno maģiju, lai gūtu labumu sev, ir noziegums gan pašam pret sevi, gan pret cilvēkiem, kurus gribi iznīcināt. Bumerangs var trāpīt pašam. Cilvēks ievaino pats savu iekšējo pasauli. Nesodītu cilvēku nav. Ja sods netiek saņemts šajā dzīvē, viņu caur dvēseles un gara līniju soda nākamajā iemiesojumā. Un tad viņš sev jautā – kāpēc man neveicas; kāpēc es visu laiku slimoju?
Mācīsimies jau šajā dzīvē, kas fiziskajā plānā dota vienreiz, paši savai dvēselei un garam nenodarīt pāri. Darīsim labus darbus un būsim paši savas laimes kalēji.»
