Paradumi ir lēmumi un darbības, kuras veicam katru dienu un, tikai apzinoties, ka nepieciešamas pārmaiņas, mēs varam palaist visas vecās lietas un ieradumus, un tiekties uz jauno.
Ieradumu maiņas pamatā – apzināšanās
«Cilvēks sāk domāt par izmaiņām, kad viņu neapmierina esošā situācija jeb rodas diskomforts saistībā ar iepriekšējiem ieradumiem. Pie šāda secinājuma cilvēki var nonākt dažādos veidos, bet sākumā tas ir jāsajūt, jāpiedzīvo un jāapzinās,» skaidro Ginta Ratniece, pieminot, ka cilvēkam pašam jānonāk līdz apziņai, ka viņam savos paradumos kaut kas traucē vai nepatīk.
Ieradumu maiņa ir atkarīga gan no apkārtējiem faktoriem, gan paša cilvēka iekšējām sajūtām. «Klasisks piemērs ir slimības – tās var sākt ārstēt, līdzko cilvēks pats apzinās vajadzību to darīt,» stāsta psihoterapeite.
Kamēr cilvēks neatzīst, ka tā ir problēma un ka viņš vēlas no tās tikt vaļā, tikmēr neviens viņam nevar palīdzēt.
Tiklīdz cilvēks apzinās nepieciešamību ko mainīt, pārmaiņu process vairs nešķiet tik biedējošs un, līdz ar līdzcilvēku atbalstu, tas kļūst daudz vienkāršāks.
Izvēles veikšana un spēja sekot līdzi
Visvieglāk mainīt ieradumus ir tad, kad to neapzināmies. «Jauna vide, jauni notikumi – tās ir situācijas, kurām mēs ikdienā pielāgojamies dabiski. Taču, kolīdz cilvēks grib apzināti mainīt paradumus, tas kļūst par gribas aktu, kas pieprasa zināmu piepūli un attiecīgi – ilgāku laiku, lai ieradums nostiprinātos,» skaidro psihoterapijas speciāliste. Viņa norāda, ka vienreiz izdarīt kaut ko citādu vai jaunu nav tas pats, kas izveidot pilnīgi jaunu ieradumu.
Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka, lai izveidotos jauns ieradums, ir jāpaiet vismaz trim nedēļām; dažiem jauniem paradumiem jāvelta pat vairāki mēneši.
Piemēram, lai pierastu pie regulāras vingrošanas, ir vajadzīga milzīga gribas piepūle, apņemšanās un motivācija visu laiku to atkārtot, kamēr tas kļūst par ikdienišķu ieradumu.
Jāsāk ar mazām izmaiņām
Ieradumu maiņas apjoms ir atkarīgs no katra cilvēka izvēles. «Kad bērnam māca, kas ir uzcītība, bieži vien tiek uzstādīti pārāk lieli mērķi un, laikam ejot, bērns var zaudēt motivāciju,» skaidro Ginta Ratniece. Viņasprāt, labāk ir mainīt ieradumus pamazām, jo tādējādi izdarīt praktiskas lietas ir vieglāk, turklāt pozitīvu rezultātu iespējams sasniegt ātrāk.
«Cilvēkam bieži rodas iekšējs konflikts par to, kāpēc vajag un nevajag kādas konkrētas pārmaiņas. Tiklīdz atrisinām iekšējo konfliktu, varam tās uzsākt,» skaidro psihoterapijas speciāliste, iesakot sākt risināt situāciju, vispirms uz papīra uzrakstot, cik tas ir iespējams, vai apspriežot ieradumu maiņu ar konsultantu.
Atrisinot iekšējo konfliktu, izmaiņas var nākt ļoti viegli.
Ieradumu maiņas procesu būtiski atvieglo arī palīdzība no ārpuses, jo tad cilvēkam ir atbalsta sistēma, kas palīdz īstenot paredzētās pārmaiņas. «Pats galvenais ir, lai cilvēks ieradumu maiņu uztver kā labumu sev, lai novērtē to pozitīvo, ko gūs pārmaiņu rezulātā,» tā Ginta Ratniece.