Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Evija Ziemele: «Tad man uzreiz jājautā – kā tad šī valdonīgā sieviete vispār kļuva par šā vīrieša sievu? Un otrs jautājums: kurā mirklī viņa no iekārojamas, seksuālas būtnes pārvērtās par šo valdonīguma esenci?»
Jo kas tad audzina katru normālu vīrieti? Bērnudārzā audzinātājas, skolā skolotājas, mājās mamma, un visas viņas vieno kas kopīgs – viņas ir noteicošas. Tās, kas izrīko tevi, kā viņām šķiet pareizāk un ērtāk. Turklāt viņām visām ir dota vara tevi pakritizēt.
Pusaudža gados līdz ar hormoniem tevī radās arī drosme protestēt, kā rezultātā attiecības ar skolotājām sabojājās tiktāl, ka no skolas vajadzēja aiziet un ar māti arī vairs negribējās dzīvot zem viena jumta. Fiziski jau tu atbrīvojies, bet stāsts diemžēl ir dziļāks: pieprasošās sievietes tēls tavā galvā turpināja dzīvot. Īstajā brīdī dodot signālu: o, šitādu sievietes tipāžu es jau labi pazīstu! Reiz es jau biju attiecībās ar tādu un izdzīvoju, es zinu, kā ar viņu apieties!
Un tagad paskaties uz savu sievieti vēlreiz un atbildi godīgi: viņa patiešām ir valdonīga vai arī tu viņu tikai tā uztver un patiesībā tev līdzās ir gluži jauka, silta sieviete?
Ja otrais gadījums, tad tālāk vari nelasīt un nodarbojies pats ar sava rakstura izpēti. Ja diemžēl tavs gadījums ir pirmais un tava ikdiena paiet līdzās mūžam niknai, kritizējošai un noteikumus diktējošai fūrijai, palīdzēsim saprast, kā izdzīvot arī tālāk.
Kā gan es līdz tādai dzīvei nonācu…
Ļoti vienkārši, te nav nekādas burvestības – tā notika tāpēc, ka kādā posmā tev šīs sievietes spēja visu vadīt un izplānot patika. Pat ļoti patika. Tev tā bija ērti. Tad nu tagad palauzi galvu un atceries, kurā brīdī tad notika tas kaut kas, kā rezultātā tev šis valdonīgums sāka ne tikai traucēt, bet pat tracināt.
Tāpat kā sieviete cer, ka pāraudzinās savu vīrieti, tā arī vīrietis vieglprātīgi ļaujas sakaram ar valdonīgu bestiju, sirsnīgi ticot, ka tieši viņš jau nu gan būs tas, kas mežonīgo skaistuli savaldīs. Vēl vairāk – pakļaus.
Nu, un kur tādas rodas?
Sievietēm nelasīt!
Labāk to viņai pat skaļi nepieminēt, vienkārši izdarīt. Ko tieši? Turēt acis vaļā un kārtīgi novērtēt mīļotās sievietes māti un arī vecmāmiņu, ja tāda vēl ir starp dzīvajiem. Ja viņas pašas sevi lepni sauc par stiprajām sievietēm, bet tev no malas ļoti labi redzams, ka drīzāk tas izskatās pēc Katrīnas Lielās despotisma reinkarnācijas – bēdz neatskatoties!
Kaut vispār jau rādītājs ir viens: kā tu pats jūties. Jo arī kopā ar valdonīgi sievieti var justies labi.
Taču, ja jūties kā būrī iesprostots trusītis, izvērtē, vai vēlies tā pavadīt visu savu dzīvi.
Lai arī pašā jūtu sākuma mulsumā to varbūt tiešām ir pagrūti novērtēt, tad ar laiku tomēr var ļoti labi saprast, ar kuru sievieti kopā jūties brīvi, bet ar kuru tā, kā ko sliktu nodarījis – turklāt, arī tad, kad neko nelāgu neesi izdarījis kopš vidusskolas gadiem. Vainas izjūtas radīšana partnerī vispār ir viena patiesi grandioza iespēja, kā valdīt pār cilvēku. Jo vainīgs cilvēks, grozi kā gribi, nekad nespēj būt spēcīgs cilvēks.
Vai tiešām viņa pati jūtas labi, valdot pār vīrieti?
Iespējams, tas tevi sarūgtinās, bet – jā. Jo tāda ir viņas dzīves pieredze un tāda ir viņas komforta zonas recepte. Turklāt, citāda attiecību scenārija gadījumā var notikt drausmīgākais: viņas bruņas kritīs un vīrieša acīm atklāsies mazā, bailīgā meitenīte. Un vājums nu būtu pēdējais, ko viņa gribētu tev parādīt. Evija Ziemele: «Visticamāk, sieviete pati jūt, ka pakļauj vīrieti. Varbūt viņa jūt pat to, ka starp abiem sākusies sacensība. Un sacensība ir sliktākais, kas var piemeklēt vīrieša un sievietes attiecības.»
Interesanti, ka tava valdonīgā sieva, ļoti iespējams, vispār visā šajā stāstā to, ko tu sauc par valdonīgumu, uztver kā sirsnīgi mātišķas rūpes.
Un nemaz nejūt, ka padara tevi par mazu puišeli. Tiesa, nevajadzētu izmantot to kā vēl vienu pārmetumu sievietes virzienā – ļoti iespējams, viņai patiešām ir darīšana ar vienu mazu puiku, kuru neatliek nekas cits kā aprūpēt no priekšas un pakaļas. Jā, un tikpat iespējams, ka aizrādījums par svaigāka krekla uzvilkšanu ir ļoti objektīvs, nevis rupja pamācīšana dzīvot.
Kā sievietes valdonīgums ietekmē pāra seksuālo dzīvi, un vai tā automātiski neapsīkst?
Lūk, te gan var notikt arī brīnumu lietas! Ļoti iespējams, gultā lomas mainās un abi ir visnotaļ apmierināti – kā emocionāli, tā seksuāli. Sliktā ziņa ir tā, ka parasti pie valdonīgas sievietes sāniem un attiecīgi arī viņas gultā nokļūst mazaktīvs vīrietis. Turklāt viņa jau tā ne pārāk lielā iekāre turpina mazināties dusmu un to apspiešanas dēļ. Tā nu lēnām šīs attiecības veidojas nevis kā sievietes un vīrieša attiecības, bet kā mātes un bērna.
Valdonīga sieviete vīrietim visa mūža garumā neļauj aizmirst jau pieminēto bērnudārza audzinātāju, skolotāju un mammu – sievietes, kuras vadījušas viņa dzīvi un pret kurām fizisku vilkmi tā kā nevajadzētu izjust. (Seksīgas skolotājas, protams, ir patīkams izņēmums, bet vienalga paliek tikai skolotājas.)
Kā savaldīt fūriju?
Evija Ziemele: «Godīgi pateikšu – nezinu. Zinu tikai, ka nav jēgas no dusmām un agresijas, jo ar to palīdzību savaldīt nevar neko, tikai provocēt jaunus strīdus.
Nav tādu iemauktu, ko uzlikt nevaldāmām sievietēm, līdz ar to atliek tikai viena metode – runāšana.
Un arī tā darbojas tikai gaišos brīžos, nevis dusmu lēkmju laikā. Turklāt sievietei arī pašai ir jāvēlas mainīties. Atklāšu jums noslēpumu – uz terapiju nekad neatnāks sieviete ar tekstu: «Labdien, esmu ļoti valdonīga un gribu kļūt mazāk valdonīga, lai saglabātu savu ģimeni.»»
Bēgt vai palikt – tāds ir jautājums
Ko darīt, ko darīt… Iedzert kopā ar labu draugu un padomāt. Neiedzert un skaidrā prātā aiziet uz vizīti pie psihoterapeita, un vēlreiz padomāt. Kad cilvēkam rodas vēlme bēgt? Tad, kad tas ir dzīvības un nāves jautājums. Bēgt neatskatoties noteikti vajag no lāča mežā, bet, lai bēgtu no sievas, labāk tomēr pārbaudīt, vai tiešām ir tik traki un par to jau liecina fiziski simptomi – asinsspiediens lēkā, piemeklē hipertoniskās krīzes un kuņģa čūlas.
Evija Ziemele uzskata: «Vīrieši ļoti bieži savas attiecību krīzes nosomatizē. Strauja vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās ļoti bieži ir pazīme, ka attiecībās kaut kas nepavisam vairs nav labi. Es teiktu, ka jābēg ir tad, kad viņš grib izdzīvot. Un labāk to tomēr darīt ar tīru sirdsapziņu – tad, kad vismaz reizes divdesmit tiešā tekstā sievietei esi teicis, ka šāda situācija tevi kā vīrieti pilnīgi un galīgi neapmierina, bet nekas nemainās. Tad, lai glābtu savu garīgo un fizisko veselību, ir jāaiziet.
Vien der atcerēties – mežā, no vilcenes bēgot, visai viegli uzskriet lācenei.
Kamēr vīrietis pats neko nebūs sapratis, vienalga atkal izvēlēsies jau iepazīto variantu – to plēsīgo.»
Valdonīgas sievietes jājamzirdziņi – soda sankcijas
- Sods nr. 1 – seksuālās dzīves ierobežošana.
- Sods nr. 2 – naudas kontrolēšana un limitēta izsniegšana.
+ skaļas pamācību tirādes, piemēram, mājas viesību laikā. Nevajag brīnīties, ka viesu jūsu mājās kļūst arvien mazāk un arī uzaicinājumi paciemoties draugu lokā strauji sarūk.
