• Kā sadzirdēt un komunicēt ar savu pavadoni – sargeņģeli

    Ezoterika
    Kaija Zemberga
    Ievas Stāsti
    Ievas Stāsti
    30. marts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Eņģeļi atnesa vēsti par Jēzus dzimšanu. Godinot šīs netveramās pasaules būtnes, ar eņģeļiem rotājam Ziemassvētku eglītes, baznīcu vitrāžas, tos cepam piparkūkās un zīmējam uz apsveikuma kartītēm. Kā sadzirdēt savu pavadoni, kas sargā, pačukst priekšā, kā rīkoties, un pat saved kopā ar mīļoto cilvēku, stāsta eņģeļu terapeite Maija Kadiķe.

    Sargeņģelis Dāvis

    Svētajos Rakstos teikts, ka eņģeļu galvenais uzdevums ir slavēt Dievu, pildīt Viņa uzdevumus un sargāt cilvēkus. Dievs mums katram ir sūtījis pavadoni, kas mūs sargā, par mums rūpējas un pat norāda, ko darīt, ko ne. Vien uzmanīgi jāieklausās sevī un jāsadzird.

    Sargeņģelis ar mums sazinās caur tā sauktajām gaišajām maņām – gaišredzību, gaišdzirdību, gaišjūtību, gaišzinību. Eņģeļu terapeite Maija Kadiķe māca, kā sazināties ar savu sargeņģeli, bet kā viņa pati sadzirdēja savējo? «Esmu liepājniece, pēc studijām Latvijas Universitātes filologos paliku Rīgā. 2000. gadā vēlējos kardināli mainīt dzīvi, taču tas nebija viegli. Sāku nodarboties ar Austrumu cīņām. Fiziskais ķermenis ir gara mājoklis, un arī tam vajadzīga uzmanība. Tekvondo palīdzēja apzināt savu iekšējo spēku un mainīt dzīvi. Austrumu cīņu pamatā ir dziļa filozofija. Paklanoties tu atdod cieņu skolotājam un cīņas partneriem. Arī eņģeļi māca paklanoties godināt otra cilvēka gaismu.

    Kad biju apzinājusies savu spēku, radikāli mainīju savu dzīvi un turpināju garīgo ceļu – apguvu jogu, reiki un citas garīgās prakses. Šajā ceļā man visu laiku ir bijuši skolotāji, kas ir soli priekšā un rāda, kurp iet, – dziedniece Dzintra Žīgure, reiki meistare Edīte Vēja. Edītes Vējas vadītajā seminārā par eņģeļiem es meditācijas laikā satikos ar savu sargeņģeli. Kā ekrānā acu priekšā ieraudzīju trīs vārdus – Dāvis, Dāvids un Fēlikss.

    Tikai vēlāk sapratu, ko tie nozīmē, – katram cilvēkam ir trīs eņģeļi, un tiem visiem ir vārds!

    Pirmais ir sargeņģelis. Viņš atrodas pie labā pleca un diendienā tur rūpi par mums. Otrais – likteņa jeb karmiskais eņģelissēž uz kreisā pleca, bet trešais atrodas rokas stiepiena attālumā virs galvas un ir cilvēka augstākā Es eņģelis. Katram ir savs uzdevums.

    Ciešākais kontakts ir ar sargeņģeli, kas vislabāk zina, kāds ir viņa saimnieka dzīves ceļš. Ar viņa starpniecību notiek saziņa ar abiem pārējiem pavadoņiem, citām smalkās pasaules būtnēm un skolotājiem. Ar savu sargeņģeli Dāvi kontaktējos katru dienu jau piecpadsmit gadus. Es viņu jūtu pie sava labā vaiga. Sākumā ik dienu vismaz stundu ar viņu komunicēju, un viņš mani veda ceļojumos uz netveramo pasauli, eņģeļu pilsētu – jā, arī tāda ir smalkajā pasaulē! Es viņam jautāju, kas ir Dievs, Visums, eņģeļi? Lūdzu, lai viņš atbild man saprotamā veidā. ]

    Kā viņš man to paskaidroja? Atbildes uztvēru impulsu veidā. Vēl nebiju noformulējusi jautājumu, kad jau saņēmu atbildi. Eņģelis zibenīgi nolasa cilvēka domas un dod pozitīvas, īsas, uzmundrinošas atbildes – jā; tieši tā; seko man; viss ir kārtībā; mēs to paveiksim. Kad sāku sazināties ar sargeņģeli, pētīt gaišo un brīnumaino eņģeļu pasauli, apkārtējie pamanīja, ka esmu mainījusies. Mana dzīvē ienāca pozitīva enerģija un ceļi šķīrās.

    Kad paziņām un tuviniekiem atklāju, ka kontaktējos ar eņģeļu pasauli, viņi lūdza, lai par to pastāstu. Tā es noorganizēju pirmo semināru, vēlāk nodibināju Eņģeļu skolu, pieņemu cilvēkus arī individuāli. Semināru, ko var uzskatīt par eņģeļu ābeci un kurā palīdzu satikties un stāstu, kā pēc tam sadarboties ar sargeņģeli, vadu jau divpadsmit gadus.»

    Eņģelis Dāvids

    «Vienlaikus centos sazināties ar likteņa jeb karmisko eņģeļi, kas atrodas uz kreisā pleca. Šim pavadonim jautāju par cilvēkiem, ko esmu satikusi savā dzīvē un kurus tik spēcīgi izjutusi kā ļoti tuvus. Man šķita, ka es viņus pazīstu un jau agrāk ar viņiem esmu tikusies. Ja ticam reinkarnācijai, kādā no dzīvēm satiekam cilvēkus, ar kuriem mūs saista neatšķetināti pagātnes notikumi, neatrisinātas lietas.

    Meditācijas laikā sargeņģelis mani savienoja ar liktens eņģeli Dāvidu, kas mani pavadīja iepriekšējās dzīvēs. Kā kinolentē redzēju sižetus no citas iemiesošanās. Izstāstīšu kādu epizodi. Vienas paziņas septiņus gadus vecā meitiņa teica, ka mēs esam kaut kur tikušās.

    Bērns līdz septiņu gadu vecumam atceras iepriekšējās dzīves, kontaktējas ar sargeņģeli, spēlējas un sarunājas ar viņu kā ar draugu.

    Meditācijas laikā sāku interesēties par mūsu tikšanos. Dāvids mani aizveda uz 19. gadsimtu. Dzīvoju Francijā, Parīzē, un šī mazā meitenīte bija mana draudzene. Bijām cēlušās no augstdzimušām ģimenēm. Mūs interesēja māksla, un, pastaigājoties pa Monmartru, kāds mākslinieks piedāvāja uzgleznot manu portretu. Iepazināmies, un iemīlējāmies viens otrā.

    Viņš bija no trūcīgas ģimenes, atbraucis uz Parīzi pelnīt naudu un ar draugu dzīvoja uz baržas. Redzot šīs ainas, es sapratu, kāpēc mani vilina baržas. Amsterdamā, ejot gar kanālu, mani pārņem sajūta, ka labprāt kādā no baržām dzīvotu. Tās ir ilgas pēc skaistiem mīlestības piepildījuma mirkļiem.

    Bet turpināšu stāstu. Draudzene bija greizsirdīga, jo viņai arī patika tas puisis. Viņa par mums izstāstīja manai mammai. Mamma uzskatīja, ka apkaunoju dzimtu, tiekoties ar zemākas kārtas vīrieti, un mani bargi sodīja – ieslēdza istabā un drīz vien izprecināja bagātam vīrietim. Es pārcēlos uz Normandiju, piedzima trīs bērni. Piecdesmit gados aizgāju no dzīves. Redzēju savas dzīves pēdējos mirkļus. Miru vientulībā, un nāves brīdī man rokās bija vēstulīte, ko mākslinieks man rakstījis, un rozīte, ko viņš sūtījis… Interesanti, ka šajā dzīve es satiku šo cilvēku. Mēs kādu laiku bijām kopā un izdzīvojām nepiepildīto mīlestību. Mēs nepalikām kopā. Mūsu uzdevums bija saprast, pieņemt mācībstundu, piedot un turpināt katram savu dzīves ceļu.»

    Eņģelis Fēlikss

    Trešais eņģelis, kas ir cilvēka augstākais Es un atrodas virs galvas, vēlas, lai mēs paši kļūstam par eņģeļiem – tīrām, gaišām gaismas būtnēm ar labiem nodomiem, pareizām izvēlēm un pozitīvu attieksmi. Mēs dzīvojam duālā pasaulē, un mums visu laiku ir izvēle starp balto un melno, labo un ļauno. Trešais eņģelis vēlas, lai izvēli izdara mūsu sirds un mēs ienesam savā dzīvē arvien vairāk gaismas un mīlestības.

    Saziņa ar trešo eņģeli ir atkarīga no tā, cik atvērta ir vainaga jeb 7. čakra.

    Ja tā ir bloķēta, kontakts ar šo paralēlās pasaules būtni (tātad arī saikne ar Dievu) ir apgrūtināta. Abi pārējie eņģeļi viņu dēvē par dievišķo GPS, jo viņš no augšas visu vēro un nodod informāciju eņģeļiem, kas sēž uz abiem pleciem. Visi trīs eņģeļi veido tādu kā trijstūri, piramīdu, un sadarbojas. Tas ir kā komandas darbs.

    Cilvēka augstākā Es eņģelis nodod vēstījumu likteņa eņģelim, ka ir pienācis laiks karmiskajiem partneriem satikties, jo viens beidzot ir brīvs no attiecībām, un arī otram nav partnera. Karmiskais eņģelis savukārt šo ziņu pārraida sargeņģelim, kas saimniekam dod impulsu: varbūt tev vajadzētu aiziet uz kino vai dejām – tur tu satiksi otru pusīti. Diemžēl cilvēks ne vienmēr sadzird, ko čukst pavadonis, un, ja arī intuitīvi jūt, ka jārīkojas, tajā dienā var justies sasirdzis vai pēc darba – noguris. Un kas notiek? Trešais eņģelis ir spiests mainīt maršrutu, lai šos abus cilvēkus savestu kopā.

    Eņģeļu komanda visu laiku strādā, lai sariktētu mūsu dzīvi tā, kā paredzēts pēc dievišķā scenārija.

    Ne velti mākslinieki zīmē eņģeļus ar loku un bultām, tie sēž uz mākoņa maliņas un tēmē bultu mīlnieku virzienā – tā viņi raida ziņu: ei, paskaties uz viņu, viņš ir tavs īstais cilvēks!»

    Eņģeļu saruna

    Ar humoristisku stāstu eņģeļu terapeite atspoguļo mūsu eņģeļu ikdienu.

    Vecākais eņģelis stingri skatās uz padoto:

    – Ziņo. Divos vārdos.

    – Dzīvs. Staigā uz darbu. Uz kaut ko cer.

    – Uz ko?

    – Grūti pateikt. Divas reizes rādīju viņam laimīgu sapni – neredz. Saka, ka darbā piekūst.

    – Un kas darbā?

    – Kā jau visiem. Priekšniecība. Stress. Runas.

    – Priekšniecība stingra?

    – Kā jau priekšniecība. Kā visiem. Viņš baidās nez kāpēc…

    – Bailes dzini projām?

    – Protams. Arī ceļā uz ofisu. Ar spārniem virs galvas vicināju. Pat mākoņus dzenāju.

    – Simpātiska svešiniece ceļā. Uz papēdīšiem, ar kairinošu smaržu aromātu.

    – Protams. Ar pierēm liku saskrieties.

    – Un?

    – Nekā. «Piedodiet,» un savās domās iekšā.

    – Un pēc darba?

    – Veikali. Televizors. Netīri trauki. Internets. Miegs.

    – Televizoru lauzi?

    – Protams. Viņš jaunu nopirka…

    – Internetu atslēdzi?

    – Piecas dienas pēc kārtas. Viņš sāka ilgāk palikt darbā.

    – Tā… un brīvdienās?

    – Miegs līdz pusdienlaikam. Dzīvokļa uzkopšana. Vakarā – draugi, bezjēdzīgas sarunas, šņabis. Mājup vēlu naktī. No rīta ar galvassāpēm zem deķa. Televizors. Dators.

    – Un viņa?

    – Turpat blakām. Tikai trīs mājas tālāk. Uz vienu lielveikalu pēc produktiem staigā.

    – Rindā liki saskrieties?

    – Vairākas reizes. Un autobusa pieturā arī.

    – Roku līnijas pārbaudīji?

    – Jā! Sakrīt! Tā ir tāda pilsēta… Tāda dzīve… Es to nevaru izdarīt… Neizpildāms uzdevums!

    – Kas vēl nebūs! Kur tavs spēcīgāko iedarbības līdzekļu saraksts?

    – Lūk, šef! Gripa ar temperatūru un murgiem. Izmežģījums, lūzums. Automašīnas avārija. Bankrots. Ugunsgrēks. Nemieri ielās. Finanšu krīze. Pilsoņu karš…

    – Gana. No šī brīža uzskati, ka mīlestības labā ārkārtējiem apstākļiem atļauju esi saņēmis. Tikai sākumā izvēlies kaut ko vienu.

    Sargeņģelis brīdina no nelaimes

    Pazīstu kādu sievieti, kura uzskata, ka sargeņģelis viņai ir izglābis dzīvību. Viņa katru rītu brauca uz darbu ar vilcienu Lielvārde–Rīga. 2005. gada 2. februāra rītā viņa atklāja, ka pazudis atslēgu saišķis, kurā ir arī darba kabineta atslēga. Tās bija kā ūdenī iekritušas. Pēc rūpīgas meklēšanas viņa atrada atslēgas, taču ierasto vilcienu nokavēja. Lai pagūtu laikā uz cilvēku pieņemšanu, vīrs viņu veda uz Rīgu ar mašīnu. Pa ceļam pa radio uzzināja par pasažieru vilciena Lielvārde–Rīga sadursmi ar dīzeļvilcienu Maskava–Rīga. Avārijā gāja bojā četri cilvēki, 29 guva smagus savainojumus. Sieviete parasti sēdēja priekšējā vagonā, kas sadursmē cieta visvairāk… Kopš tās reizes viņa uz darbu brauc ar auto. 

    «Eņģeļi mūs brīdina no bīstamas situācijas, bet, lai saņemtu brīdinājuma signālu, ir jākontaktējas ar eņģeļiem, pirmām kārtām ar sargeņģeli, kas ir saikne ar smalko pasauli. Kādreiz pavadonis izdara reālas lietas, piemēram, noslēpj mašīnas atslēgu. Tā ir zīme, ka tajā dienā nevajag braukt ar auto. Parasti cilvēks meklē atslēgu, līdz atrod, sēžas pie stūres un brauc. Tie, kas uzticas, paļaujas uz Augstākiem spēkiem, saprot, ka, nobēdzinot aizdedzes atslēgu, Dievs gādā, lai notikumi cilvēka dzīvē risinātos pēc viņa plāna. Lai atturētu no nelaimes, sargeņģelis jau laikus sūta zīmes.

    Virkne sīku nepatikšanu vai slimības norāda, ka cilvēkam kaut kas dzīvē ir jāmaina. Brīdinājums viņu modina.

    Kad es runāju ar klientiem vai saviem skolniekiem Eņģeļu skolā, daudziem jau bijusi pieredze ar sargeņģeli. Kāds to ir sajutis blakus kā eņģeļa spārna pieskārienu, čukstu ausī, citu pārņēmušas pozitīvas sajūtas vai sirdī ielijis prieks, vēl kāds, uzrunādams viņu, saņēmis atbildi vai atklāsmi, ko bieži saucam par intuīciju.

    Par eņģeļa klātbūtni liecina zīmes – baltas spalviņas, pūciņas, kas ik pa laikam parādās cilvēka ceļā, kad viņš sāk kontaktēties ar sargeņģeli. Uz to norāda kāds zīmīgs uzraksts uz plakāta, teikums uz labu laimi atšķirtā grāmatas lappusē, arī rožu smarža, rozā rožu ziedlapiņas, jo sargeņģeļa zieds ir rozā roze.

    Eņģeļu vēstījums šifrētā veidā var parādīties noteiktā ciparu kombinācijā, kas atkārtojas vairākas reizes. Skaidrojumu par atrast internetā. Tā ir eņģeļu numeroloģija, ko izstrādājusi amerikāniete eņģeļu terapeite Dorīna Virtjū. Tā palīdz sākt kontaktu ar sargeņģeli. Cilvēks savam pavadonim uzdod jautājumu, un, pamanot ciparu kombināciju, kas pirmā iekrīt acīs, eņģeļu numeroloģijā var meklēt atbildi. Mēs varam eņģelim lūgt palīdzēt atrast īsto otru pusīti, darbu, kas atbilst mūsu būtībai, saprast savu dzīves uzdevumu.

    Vēlams sazināties ar eņģeli, kad ir norimis prāts vai ieejot nelielā meditācijā. Pirmais impulss, kas atnāk, ir vēstījums no Dieva, ko eņģeļi nodod cilvēkam.

    Sākumā grūti tam noticēt, šie impulsi, atklāsmes var būt pretrunā prāta loģikai. Lai kontaktētos ar sargeņģeli, ir jāpārslēdzas no dzīves prātā uz dzīvi sirdī. Tas nav viegli, tāpēc sākumā vēlams pierakstīt eņģeļa vēstījumus un salīdzināt ar rīcību un lēmumiem, ko pieņēmis prāts. Kad sākam arvien vairāk uzticēties saviem netveramajiem pavadoņiem, mēs zinām, kur mums ir jābūt, kas jādara. Mums vienmēr ir droša vadība un atbalsts.

    Daudzi nāk pie manis uz individuālām sarunām, jo vēlas saprast, kas ir viņa sargeņģelis, vēlas arī izprast kādu situāciju, atšķetināt problēmu. Konsultācijas laikā mūsu eņģeļi savā starpā sarunājas. Kā tas notiek? Ja es vēlos kaut ko uzzināt par nācēju, kādu notikumu, jautāju savam sargeņģelim, kas savukārt sazinās ar klienta sargeņģeli un no viņa saņem atbildi. Viņi abi ir kā garīgas antenas, kas veido dialogu. Esmu satikusi cilvēkus, kuriem sargeņģelis stāv ar muguru vai ir uzstumts kalnā. Šie cilvēki parasti netic eņģeļiem vai paļaujas tikai uz saviem spēkiem, garīgo pavadoni izstumjot no savas dzīves. Taču atliek saimniekam uzticamo palīgu tikai paaicināt ar vārdiem – es vēlos ar tevi kontaktēties, gribu, lai tu man palīdzi, mani sargā –, un sargeņģelis pagriežas vai ripo no kalna lejā.

    Sargeņģelis nekad neapvainojas, nav iedomīgs, lepns, augstprātīgs. Viņš vienmēr ir gatavs kalpot.

    Pirmo reizi tiekoties vai sazinoties ar savu garīgo pavadoni, vēlams pajautāt, kā kontaktējoties viņu uzrunāt. Iespējams, sargeņģelis nosauks savu vārdu, varbūt gribēs, lai saimnieks trīs reizes uzpliķē sev pa vaigu. Es trīs reizes nosaucu viņu vārdā. Katru rītu vēlams ar sargeņģeli sasveicināties un pateikties viņam par kopā pavadītu nakti. Arī vakarā ieteicams pateikties par palīdzību.

    Cilvēkiem, kas sajutuši eņģeļu klātbūtni, iesaku mājās izveidot nelielu altāri, kur no rīta un vakarā aizdegt svecīti par godu eņģeļiem, uz tās var nolikt mazu eņģeļu bildīti vai statuju. Aizdedzot svecīti, var lūgt: «Mīļo sargeņģeli, esi kopā ar mani.» Izejot no mājas, var lūgt, lai sargeņģelis vada, atbalsta un sargā. Kad cilvēks ir atvērts komunikācijai, sadarbībai ar eņģeli, dod viņam pirmos uzdevumus, sāk sadzirdēt arī pirmās atbildes, impulsus. Kad uz viņu paļaujas, eņģelis pats visu nokārto.

    Izstāstīšu vienu piemēru no savas dzīves. Kopā ar saviem skolotājiem un domubiedriem esmu apceļojusi spēka vietas Latvijā, apmeklējusi arī sakrālās vietas Austrālijā, Dienvidamerikā, Indijā, Anglijā un citās zemēs. Pēdējais ceļojums bija uz Kailaša kalnu Tibetā, kas ir Zemes septītā čakra. Tas patiesi notika tiešā eņģeļu vadībā. Biju ieplānojusi rudenī divas nedēļas atvaļinājuma kādam braucienam, kas tomēr nenotika. Sapratu, ka tieku gatavota kaut kam citam. Gaidīju zīmes. Tās atnāca ātri – tūrisma firma atsūtīja piedāvājumu pa e-pastu. Brauciens bija plānots tajos datumos, kas iekrita mana atvaļinājuma laikā. Eņģeļi sakārtoja tā, ka es nokļuvu vietā, par ko sen biju sapņojusi, – Tibetā. Dzīvoju svētajā pilsētā Lhasā, pabiju Dalailamas pilī un apgāju apkārt Kailaša kalnam, saņemot gaismas skolotāju svētību.»

    Eņģeļu lūgšanas

    «Cilvēki, kas nāk pie manis, vēlas justies labi. Harmonizēt attiecības ar vecākiem, partneri, bērniem. Viņi ir pamodušies, saprot, ka kaut kas jāmaina, taču nezina – kā. Grib izlīgt, piedot, bet nespēj. Viņi sāk slēpties no cilvēka, ar kuru sanīdušies, bet patiesībā slēpjas no sevis. Eņģeļu prakses dod iespēju maigā, harmoniskā veidā piedot, salabt, tuvoties. Manā praksē ir daudz piemēru, kad cilvēks saka – es mūžam viņam to nepiedošu –, bet lēnām, pakāpeniski, soli pa solim, ar praksēm, lūgšanām sāk šo cilvēku pieņemt, runāt ar viņu un pat mīlēt. Cik daudz enerģijas patērējam, no iekšas sevi sadedzinām, dzīvojot nesakārtotās attiecībās un naidā.

    Īpaši svarīgi sakārtot attiecības ar saviem radītājiem – mammu un tēti. Viņi ir mūsu vārti uz dzīvību. Ja cilvēks to nav izdarījis, viņš nav sācis garīgo ceļu.

    Dievs mums ir iedevis tādus vecākus, caur kuriem mēs varam mācīties, augt. Lai kādi viņi būtu. Mums ir jāatrod sevī tik daudz gaismas, lai mēs varam pieņemt viņus tādus, kādi viņi ir. Jāmācās piedot, neturēt aizvainojumu uz bijušajiem partneriem, dzīvesbiedriem. Piedodot mēs spodrinām spalviņas savam likteņa eņģelim – viņš top gaišāks un pūkaināks, un arī pašiem kļūst vieglāk. Svarīgi ticēt un paļauties, jo eņģeli pretī vēlmēm ved viegli, solīti pa solītim.»

    Kā pie terapeites atnāk eņģeļu lūgšanas, kas dziedina, harmonizē, piepilda ar gaismu un mīlestību? «Pirms vairākiem gadiem sargeņģelis saveda mani kopā ar erceņģeli Gabriēlu, Dieva sūtni, kas cilvēkiem atnesa vēsti par Jēzus dzimšanu. Ercenģeļa vēsti, ko sargeņģelis iečukstēja man ausī, es pierakstīju uz lapas. Kad to izlasīju, sapratu, ka tā ir lūgšana. No tās reizes viņš regulāri man sūta lūgšanas, ko esmu apkopojusi grāmatās Eņģeļu lūgšanas un Eņģeļu dārzā. Pavisam drīz klajā nāks trešā grāmata Ceļš ar eņģeļiem, kurā būs arī prakses, kas palīdz justies labāk, dzīvot labāk. Ja naktī bijis slikts sapnis, var lasīt lūgšanas pēc brīvas izvēles, un sirdī iestāsies miers. Tie, kas izvēlējušies šo ceļu, manas grāmatas izmanto diendienā. No rīta pēc izvēles atver lūgšanu un izlasa, ko eņģeļi tajā brīdī vēlas pateikt – vēlams miers, mīlestība vai varbūt atpūta dabā…»

    Pateicības lūgšana Sargeņģelim

     

    Manu mīļo Sargeņģel!

     Tu, kas dzīvi no dzīves esi man līdzās.

    Diena vai nakts, vakars vai rīts.

    Tu, kura apskāvienos es aizmiegu un arī pamostos.

    Tu, kura spārna pieskārienu sajūtu uz sava vaiga.

    Tu, kurš paceļ mani lidojumam

     un nes uz saviem spārniem cauri visām nedienām,

    šķēršļiem un pārbaudījumiem.

     Tu, kas atver manas acis

    un ļauj paskatīties uz pasauli pavisam citās krāsās.

    Tu, kura Gaisma apžilbina jebkuru pretimnācēju.

    Tu, kas noslauka manas asaras un skūpsta manus vaigus.

    Tu, kura mīlestība ir tik neizmērojama.

    Es pateicīga Tev bezgalīgi esmu!

    Par katru dienu, ko pavadu Tavā aizvējā

    un Tavas mīlestības Gaismā.

    Tik vārdos neizsakāma ir šī sajūta,

    kas savieno mūs abus.

    Vienmēr un visur.

    Tik cieši, tik tuvu, tik blakus

     

    MĒS abi ESAM.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē