Raksts no žurnāla Ieva arhīva
Stāsta psiholoģe Dr.psych. Diāna Zande
Viena no šīm darbībām ir atgādināt sev paskatīties uz savu partneri kā uz to cilvēku, kuru reiz iepazināt un kurš tik ļoti patika, kā uz to cilvēku, kurā iemīlējāties, kuru jūs pieņēmāt lēmumu mīlēt, ar kuru gribat būt kopā un dzīvot labi, kā uz cilvēku, par kuru domājot, gribat, lai viņš jums patīk, jo galu galā tas ir izdevīgi jums pašiem.
Katru dienu iedomājieties par otru cilvēku kaut ko patīkamu – kādu jauku atmiņu vai īpašu brīdi kopā, jebko, kas raisa labas sajūtas par otru cilvēku.
Šādi mēs trenējam mīlestības sajūtu.
Tas ir tāpat, kā iemācīties priecāties par jaukām, mazām lietām vai iemācīties īgņoties – mēs varam to apgūt un veidot refleksu attiecībā uz savu partneri, ka, domājot par viņu, būs šī pozitīvā sajūta. Mīlēt pēc vēlēšanās, mīlēt pēc lēmuma, mīlēt pēc apzinātas gribas.
Psiholoģe iesaka mīlestības attiecības neuztvert kā pašas par sevi saprotamas – par tām ir jārūpējas un tajās ir vērts ieguldīt. Te nevajag mērīt, kurš dara vairāk, kurš pareizāk – vienkārši dot, jo šī došana ir vispirms izdevīga attiecībām, otrkārt – ļoti izdevīga pašam, treškārt – ļoti izdevīga bērniem, ja tādi attiecībās ir, lai viņi iemācītos to, kā pieaugušā vecumā veidot mīlestības pilnas attiecības. Jo vairāk ir cilvēku, kas mīl, jo mēs esam laimīgāki kopumā!