Rīga +7°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Dr. sc. comm. Olga Kazaka, Olsen+Partners partnere, Pirmās PR grāmatas autore, docente
Kā pieņemt pareizu lēmumu?
- Pārliecināties, ka ir apkopota visa informācija. Nedrīkst mesties virsū pirmajam piedāvājumam, pirmajām sakarību pazīmēm pētījumos. Iespējams, fokusgrupā vai interneta diskusijā uzrādās divu visaktīvāko un skaļāko dalībnieku, nevis visu auditorijas pārstāvju viedokļi.
- Formulēt jautājumu citādi. Jautājumi vispār veicina uzdevumu atrisināšanu, jo palīdz samazināt kognitīvo aizspriedumu ietekmi un paver jaunus aplūkojamā temata apvāršņus. Taču jautājumi ir jāuzdod pareizi. Parasti mēs jautājam, vai mums ir jārīkojas tā vai citādi. Bet dažkārt ir vērts pajautāt sev, vai tas vispār ir jādara. Varbūt ir citas, ne tik acīmredzamas alternatīvas? Tādējādi situācija sāk izskatīties pavisam citādi un var iegūt pilnīgi atšķirīgu, daudz noderīgāku virzību. Šajā kontekstā ir lietderīgi izmantot Dekarta kvadrātu. Šī pieeja piedāvā atbildēt uz četriem jautājumiem.
1. Kas būs, ja tas notiks?
2. Kas būs, ja tas nenotiks?
3. Kā nebūs, ja tas notiks?
4. Kā nebūs, ja tas nenotiks?
Nākamreiz, risinot kādu uzdevumu, izmantojiet šo paņēmienu, lai aplūkotu vienu un to pašu scenāriju no ļoti atšķirīgiem skatpunktiem. - Atrast kādu, kas jau ir sastapies ar šādu uzdevumu. Ir svarīgi pakonsultēties ar kādu, kas jau ir risinājis līdzīgus uzdevumus. Vai arī avotos atrast līdzīgu gadījumu aprakstus. Varbūt te parādīsies noderīgas idejas un svarīgas nianses. Izprotiet galvenās tendences un loģiku, bet nemēģiniet pilnīgi nokopēt risinājumu. Var tomēr gadīties, ka otrreiz tas darbosies citādi.
- Censties ieraudzīt kopainu. Ir būtiski aplūkot iespējamo lēmumu ietekmi īsā, vidējā un ilgā periodā. Padomājiet, kā tie ietekmēs dažādas grupas un organizāciju kopumā.
- Vienlaikus izskatīt vairākus variantus. Tā dēvētā multisekošana (multitracking) jeb vairāku variantu un ideju vienlaicīga izskatīšana palīdz radošāk aplūkot jautājumu un izvairīties no situācijas, kad jūs negribēsiet atteikties no slikta varianta tikai tāpēc, ka esat tajā ieguldījis pārāk daudz pūļu. No šī skatpunkta strādāt, piemēram, uzreiz pie trim maketa vai kampaņas koncepcijas virzieniem, lai no tiem atlasītu veiksmīgāko, var būt produktīvāk, nekā ilgi slīpēt vienu, kas beigās var izrādīties vājš.
- Samazināt izvēles variantu diapazonu. Tomēr pat multisekošanā variantu nedrīkst būt pārāk daudz. Tā dēvētais izvēles paradokss nosaka: jo vairāk variantu, no kuriem ir jāizvēlas, jo lielākas mūsu bailes kļūdīties un jo tālāk mēs atrodamies no pareizās atbildes. Pat tiktāl, ka pat pilnīgi atsakāmies no lēmuma pieņemšanas. Ieviesiet ieradumu izvēlēties no trim variantiem.
- Salīdzināt alternatīvos variantus savā starpā. Nevērtējiet tos atsevišķi. Piemēram, ja ir jāizvēlas piegādātāju piedāvājumi, kampaņu idejas vai aktieri reklāmas klipam, secīgi veiciet pārrunas un izveidojiet salīdzinājuma tabulu, kurā ierakstāt savus iespaidus.
- Meklēt argumentus, kas atspēko jūsu viedokli. Nepatīkamākais, bet noderīgākais padoms! Ja jums izdosies iedragāt savus stereotipus un sākotnēji izveidojušos viedokli, var atvērties pavisam jauna realitāte.
- Nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Emocionāli uzlādēti vēstījumi un argumenti mūsu acīs izskatās pārliecinošāki nekā racionālie. Tieši tāpēc ļoti bieži ir vajadzīgs laiks, lai emocijas un īslaicīgie faktori nosēstos un ļautu mums domāt racionāli. Dažkārt noder saruna ar kādu no malas, kurš var palīdzēt objektīvi novērtēt jautājumu. Bet citkārt vienkārši ir nepieciešams izgulēties. Kad esam noguruši, mēs sliecamies pieņemt ne tikai ne labākos, bet pat pārāk riskantus lēmumus. Un pacentieties pieņemt lēmumus labā noskaņojumā. Pētījumi liecina, ka tad mēs veiksmīgāk atšķiram saistītus un nesaistītus jēdzienus, kā arī labāk tiekam galā ar radošiem uzdevumiem.
- Izmantot likumu 10–10–10. Padomājiet, kā dažādi risinājuma varianti ietekmēs jūs, situāciju vai citus cilvēkus pēc 10 minūtēm, 10 dienām un 10 mēnešiem. Kad saprotam, kādas sekas mūsu lēmums var radīt dažādos laika posmos, kļūst skaidrs, ka daži īstermiņā izdevīgi lēmumi patiesībā ilgtermiņā nebūs tie labākie.
