Rīga +5°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ak, saldais brīdis pirms! Tajā svētlaimīgajā, reibinošajā, tik saldi nevarīgajā brīdī, kad visas ikdienišķās domas ne lūdzamas neturas piesnigušajās ielās un iemītajās pienākumu taciņās. Kā ar hēliju pildītas, tās spītīgi ceļas augšup un lido pie viņa vai viņas, pie tīšajiem un netīšajiem pieskārieniem, skatieniem, aušīgajiem smiekliņiem. Pie karstās dvašas uz tava kakla, kas pār ķermeni dzen tirpu viļņus. Pie pirkstiem, kas guļ tavā plaukstā, kamēr tava fantāzija tiem jau ļauj atpogāt svārkus, atraisīt mezglā sasietos matus, maigi, bet cieši no mugurpuses satvert tavu skaustu, ieslīdēt aiz krūštura un viegli iekniebt krūtsgalā. Tu mini, vai tie pratīs atrast tavas slepenās vietiņas un podziņas, vai jutīs, kad turpināt un kad ir gana. Jo īstajā dzīvē tas viss vēl nav noticis. Jūsu pirmā reize vēl tikai būs.
Aizvien grūtāk ir šīs bezkaunīgās klaidules domas sasaukt atpakaļ pie vietas. Jo tev labāk gribētos skriešus mesties tām pakaļ, noraut drēbes un ļauties. Savām rokām, muti un mēli īstenot visu to, ko fantāzija jau ir paveikusi.
Mirklis pirms ir salds kā aveņu sīrups. Un, ak, cik bieži saldumā pārspēj īstenību, jo pirmais sekss ar jaunu partneri reti kad (vai drīzāk – gandrīz nekad) mīlniekus uznes tajos baudas augstumos, kur gaidas un fantāzijas jau ierīkojušas nometni un atpogājušas šampanieti. Pat ja šī pirmā reize abiem partneriem jau sen vairs nav pirmā. Visbiežāk pirmā tuvība ir drusku neveikla. Varbūt pārlieku entuziastiska, cenšoties partneri un arī sevi pašu pārliecināt, ka viss ir lieliski, perfekti un nevainojami. Mazliet melīga, jo kunksti un vaidi aizstāj atklātus vārdus vai, tieši pretēji, klusumu. Mums to negribas atzīt pašām sev un vēl mazāk partnerim – bet pirmā reize bieži vien nes… vilšanos.
Bauda nāks līdz ar emocionālu tuvību – izskaidrojums skaidrs un vienkāršs. It kā. Jā, reizēm tā arī ir – pēc īsa treniņieskrējiena pāris jau salīp kā cimdiņš ar rociņu vai katliņš ar vāciņu, zem kura tā vien burbuļo spiediens un tvaiks. Bet biežāk aiz šīs pirmās vilšanās, pat ja tā pavisam liega, slēpjas mazliet sarežģītāki iemesli.
Kādā ASV veiktā pētījumā noskaidrots, ka prieku par pirmo tuvību ar jaunu partneri stipri ietekmē gaidas par tālākām attiecībām ar viņu. Turklāt šī pētījuma rezultāti bija diezgan pārsteidzoši. Tā dalībniekus iztaujāja par pirmo seksuālo pieredzi ar nesenāko partneri, kā arī par emocionālajām gaidām šajās attiecībās. Analizējot atbildes, respondentus iedalīja divās lielās grupās. Pirmajā bija tie, kas attiecībās cerēja atrast un izkopt intimitāti, draudzību, atbalstu (citiem vārdiem – nopietnas attiecības). Otrajā – tie, kurus vairāk vilināja attiecību fiziskā puse, bez nopietnām saistībām (jeb romantisks sakars). Varbūt ironiski, taču tie, kas no konkrētajām attiecībām gaidīja tikai fizisku baudu un vieglu flirtu, pēc pirmā seksuālā kontakta apliecināja ievērojami augstāku prieka un apmierinājuma līmeni salīdzinājumā ar pirmo – nopietno – grupu. Tiem, šķiet, prieku par seksuālo tuvību apslāpēja lielo cerību smagums. Šīs grupas atbildēs krietni biežāk parādījās tādi atslēgvārdi kā dusmas, bailes, skumjas, vilšanās. Tikmēr pirmā grupa seksuālās pieredzes aprakstīšanai biežāk izmantoja vārdus – miers, prieks, apmierinājums. Īsāk sakot, tie, kas no tuvības gaidīja tikai juteklisku pieredzi, to arī saņēma, savukārt tie, kam sekss bija durvis uz emocionālu tuvību, biežāk palika vīlušies.
Opā! Bet mums taču visu mūžu iegalvots, ka emocionāla tuvība un seksuāla bauda iet roku rokā! Ka sekss tāds pliekans akts vien ir, ja mīlniekiem virs galvām nelidinās amori un visapkārt nešķīst dzirksteles. Jā, tās sasodītās dzirksteles… Mēs tiekam mudināti atrast un uzturēt dzirksteli. Brīdināti, ka dzirkstele agri vai vēlu izdzisīs, atstājot mūs vienus un sausus kā kokus janvāra vējos. Vai labākajā gadījumā – samiernieciski rokās sadevušos, apcerīgi vērojot saulrietu. Jo tur, kur dzirksteles apdzisušas, nekas seksīgs vairs nav gaidāms. Tāpēc dzirksteles zaudēšana mūsdienās ir kļuvusi par vienu no lielākajiem attiecību biediem – un, izrādās, vienu no biežākajiem jautājumiem, uz kuru atbildi pie speciālista meklē atdzisuši pāri.
Mēs esam dzirdējušas liecības no dzirksteles spēriena skartajām (un dažas izredzētās šo brīnumu ir piedzīvojušas arī pašas). Stāstus par mežonīgām un piesvīdušām naktīm, par pārdrošību, nebijušām sajūtām un ekstāzes augstumiem. Un bezgalīgām, intīmām sarunām epilogā. Jā, jā, tā mēdz notikt arī īstajā dzīvē, taču pat pieredzes bagātu, juteklisku kaķeņu arhīvos šādas pornoromānu cienīgas epizodes ir retums. Bet pirmajā reizē – retāk nekā ziemeļblāzma pār Rīgas debesīm.
Tikai… ja atzīstamies godīgi, tieši šī banālā dzirksteļošana arī ir tā, uz ko visvairāk ceram, kad nometam drēbes jauna partnera priekšā. Un man ir aizdomas, ka dzirksteles neesamība ir iemesls, kāpēc pirmā tuvība ar vilšanos beigusies daudziem pieminētajā pētījumā izprašņātajiem romantiķiem. Sanāk, ka mēs esam pasīvi dzirksteles vergi un verdzenes, atkarīgi no tās labvēlības. Ja dzirksteļošana mūsu sirdīs vai zem jostasvietas nenotiek – c’est la vie! Ar šo partneri, šķiet, nav pa ceļam.
Kaut kas šajā dzirksteles teorijā šķiet ačgārns. Šādi gaidīt seksa lidojumam labvēlīgu laiku ir tas pats, kas nevarīgi cerēt uz partnera dāvātu orgasmu. Jā, ir lieliski, ja tas notiek, taču pieaugušas meitenes jau ir ielāgojušas, ka orgasmu varam sev sagādāt pašas – gan ar partneri, gan bez tā. Un, starp citu, arī orgasms, līdzīgi kā romantikas dzirkstele, ir vēl vienas lamatas, kurās mūs iedzinušas romantiskas filmas, pornogrāfija, seksa guru pamācības un draudzeņu medniekstāstiņi. Mēs esam pieņēmušas orgasmu par mērauklu, pēc kuras nosakāms, vai sekss ir bijis ohoho! vai meh. Ko tur liegties, orgasms ir skaista Dieva dāvana mums, mirstīgajiem, ķirsītis maiga putukrējuma mākoņos. Taču statistika ir un paliek nepielūdzama – arī mūsdienu pašpārliecinātās, informētās, Seksu un lielpilsētu no galvas zinošās sievietes orgasmu piedzīvo vidēji piecdesmit procentos gadījumu. Interesanti, ko gan mums solītu statistikas skaitļi, ja sarēķinātu romantisko dzirksteļu un orgasma iespējamību pirmās seksuālās tuvības laikā? Visticamāk, bukmeikeri varētu mierīgi likt uz vilšanos.
Populārā amerikāņu seksa pētniece Emīlija Nagoski ieteic romantisku ekspektāciju vai orgasma vietā, uzsākot jaunas seksuālas attiecības, koncentrēties vienkārši uz… baudu. Jo dzirksteles patiešām mēdz izgaist, aizlidot citos izplatījumos, nosvilinot visu romantiku tā, ka ne plika vieta pāri nepaliek. Bet orgasma vilciens tavā pieturā tā arī var nepiestāt. Taču bauda, ja tai dodam iespēju un esam gatavi to nesteidzīgi izpētīt un izgaršot, pastāv vienmēr. Arī ārpus grandioziem mīlas stāstiem, ārpus orgasmu virsotnēm, ārpus attiecību kāpumiem un bēgumiem. Jaunībā un arī sirmā vecumā. Bauda ir tava drošākā likme.
Baudas skaistums slēpjas tās vienkāršībā – iespējams, tā ir pati saprotamākā sajūta mums pieejamajā arsenālā. Ja rūpīgāk ieskatāmies, bauda mīt mums visapkārt – pēc dziļa miega ausušā rītā, laba ēdiena kumosā un vīna glāzē, mīļākā treniņa kustībās, viskarstākajā dienā un dzestrākajā naktī, un mirklī, kad vakarā noguruši iekrītam svaigos palagos savā gultā. Un neapšaubāmi seksā – sekss ir baudas mājas! Atšķirībā no orgasma, kas lēni nāk un ātri aiziet tālumā, bauda pastāv ikvienā seksuālas tuvības mirklī. Kad tu lēni un bez steigas sajūti un izpēti savu ķermeni – un tā cilvēka ķermeni, kas tev atrodas blakus, kails un gatavs piedzīvojumam. Kad vēro, kā tie abi saskaras un saplūst, un kustas vienā ritmā. Pilnībā ļaujoties, vēro, uz kurieni šī deja jūs abus nes, – bez kino noskatītiem scenārijiem un dzirksteļojošām gaidām. Bauda neko negaida un nepieprasa, tā vēro un uzņem sevī visu notiekošo.
Protams, pēc pavēles (vai seksoloģes rekomendācijas) nav iespējams vienkārši ņemt un baudīt. Šāda spēja droši vien piemīt tikai apzinātības mākslā iesvētītajiem – lai spētu pa īstam baudīt, jāspēj pilnībā nodoties šim mirklim, neielaist tajā gaidas un bailes, un šaubas, un visas citas šmuces, ar ko mēs aplīpam dzīves laikā. Jo tīra bauda ir maigs zvērs, kas mīkstām ķepām tev seko pa pēdām, taču atteiksies tā vienkārši doties rokās, ja to esi ignorējusi, ja laiku pa laikam nesabužini un nesamīļo, ja tam liegta pieeja tavā ikdienā. Taču šis zvērs ir labs un uzticams, un gaida, kad to sauksi. Draudzība ar to varētu būt tava jaunā, skaistā un vērtīgā apņemšanās.
Dzirksteles zaudēšana mūsdienās ir kļuvusi par vienu no lielākajiem attiecību biediem.
Bauda, ja tai dodam iespēju un esam gatavi to nesteidzīgi izpētīt un izgaršot, pastāv vienmēr.
