Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nereti uzskata, ka pāra attiecībās visam vienmēr jānotiek skaisti un gludi un arī bērniņa ienākšana ģimenē ir tikai un vienīgi skaists un pozitīvs notikums, taču bērna piedzimšana ir arī sava veida attiecību krīze. Galvenais jautājums, vai šī krīze tiek risināta un kā tā tiek risināta.
LOMU MAIŅA
Vispirms ir pāris, sieviete un vīrietis, un tikai pēc tam nāk lomas – vecāki, mamma un tētis. Lielais jautājums, kas nomoka visus jaunos vecākus, – kā šīs lomas apvienot, tajā pašā laikā nošķirt un nepazust tikai vecāku lomā. Pēc bērniņa piedzimšanas partnerattiecības mainās. Reizēm mammas kļūst tik mammīgas vai tēti tik tētīgi, ka tiek aizmirstas lomas sieviete un vīrietis kā pāris, jo viss laiks, domas un resursi tiek veltīti bērnam.
Arī sabiedrībā ir tik liels uzsvars uz mammas un tēta lomu, ka rodas jautājums, vai vispār manas vēlmes kā sievietei vai vīrietim, kā pārim ir svarīgas šajā jaunajā dzīves posmā. Vai vispār drīkstu runāt par savām vajadzībām kā sieviete un vīrietis brīdī, kad ģimenē ir ienācis mazulis?
PĀRA KOMUNIKĀCIJA
Bieži pēc bērniņa piedzimšanas pāra komunikācija pārvēršas par vecāku komunikāciju, kur tiek runāts tikai par mazuli, viņa aprūpi, audzināšanu, būšanu labiem vecākiem. Šķiet pat nepareizi runāt par savām vajadzībām un vēlmēm kā partneriem, sievietei un vīrietim, piemēram, ka es gribētu ar tevi tagad apskauties vai mīlēties. Bērns komunikācijā tiek nolikts pirmajā vietā. Taču, neizsakot savas vēlmes un vajadzības, pāris sāk atsvešināties, jo komunikācija par būtisko ir izplēnējusi gaisā. Pāris var turpināt runāties par to, kas ir jānopērk, kā jārūpējas par mazuli, par bērna dienas gaitām, bet tās ir tikai virspusējas sarunas. Būtiski ir runāt par to, kā es jūtos šajā jaunajā lomā un kā man pietrūkst attiecībās kā sievai un vīram, kā ikdienas situācijās un rūpēs par mazuli nepazaudēt savu mīlestību.
Komunikācija ir vissvarīgākais priekšnoteikums pāra attiecību uzturēšanā. Ļoti bieži cilvēkiem ir grūti izteikt savas vēlmes vai vajadzības, jo vieglāk ir paklusēt.
Cilvēki pat neapzinās, ko viņi vēlas. Būtiski pie sevis padomāt, ko es vēlos piedzīvot, vai vēlos ar savu partneri mīļoties, atklāties, baudīt partnerattiecības vai arī mana vajadzība ir izgulēties un lai kāds uz brīdi pieskata bērniņu.
Ja par savām vēlmēm, vajadzībām netiek runāts, tas nekur nepazūd, bet sāk grauzt tevi un attiecības. Piemēram, reizēm ir situācijas, kad viens no pāra nevēlas seksu, bet otrs vēlas, taču to nepasaka. Var gadīties, ka seksuāli neapmierinātais partneris ārpusē sāk meklēt to, kā pietrūkst pašu attiecībās. Pat ja viens no pāra sāks atklātāk runāt par savām emocijām, sajūtām, tas būs kā iedrošinājums arī otram izteikt savas sajūtas un vēlmes.
NEPRASME SARUNĀTIES
Partneri bieži vien vienkārši neprot sarunāties. Runā aizvainojoši, pieprasoši, pavēloši, dusmīgi, nerunā nemaz vai vispār ignorē. Traucē arī domas par to, vai vispār šajā mirklī es varu izteikt savas vajadzības un vēlmes kā sieviete vai vīrietis, jo tagad taču mums ir bērniņš.
Ideālā komunikācijā ar otru cilvēku tiek runāts par savām vajadzībām, savām vēlmēm, tiek runāts no es skatpunkta. Piemēram, es vēlos ar tevi tuvību, es vēlos atpūsties, nevis – tu man nepalīdzi mazuļa aprūpē, tu negribi mīlēties. Izsakoties es formā, komunikācija ir daudz skaidrāka, jo tad es runāju par sevi, nevis otram kaut ko pieprasu.
Reizēm var šķist – ja mazulis guļ vienā gultā ar vecākiem, tas traucē pāra intimitātei. Taču telpa nav īstais ierobežojums, bet komunikācija par to. Kādam no partneriem, iespējams, likās, ka otrs nevēlas seksu, jo nav piemērotas telpas. Taču vajag izrunāt, ka mums var būt sekss arī vannas istabā, viesistabā, virtuvē, intīmajai dzīvei nav jānotiek tikai gultā. Bērna gulēšana tajā pašā istabā noteikti nav traucēklis pāra intīmajai tuvībai.
NOGURUMS UN LAIKA TRŪKUMS
Ir pieņemami, ka sieviete pēc dzemdībām var negribēt seksu, jo ķermenī notiek dažādas pārmaiņas un bērniņš prasa ļoti daudz resursu. Taču ir svarīgi runāt par to ar partneri, nevis vienkārši dzīvot dzīvi bez seksa, bez intimitātes, bez pāra komunikācijas. Jaunie vecāki bieži ir tik noguruši no rūpēm par bērnu, ka laikā, kad, piemēram, mazulis guļ un varētu veltīt laiku partnerim, nav spēka un enerģijas ne runāšanai, ne tuvībai, intīmākai kopā būšanai.
Kādu laiku jaunajiem vecākiem vai vienam no vecākiem var nebūt vēlmes pēc seksa, un tas uz kādu brīdi ir pieņemami, bet ar laiku ir jāatgriežas ne obligāti pie intīmām attiecībām, bet pie partnerattiecībām un sarunām kā pārim.
ATTIECĪBU HIGIĒNA
Attiecībām ir jāvelta laiks, tāpat kā zobu tīrīšanai, kaut 10–15 minūtes dienā, kad var veltīt viens otram laiku un saprast, vai es vēlos būt ar tevi kopā kā ar savu otru pusīti, nevis tikai dalīt vecāku pienākumus.
Laiks pārim divatā ir ļoti nozīmīgs, visbiežāk ģimenēs ar bērniem tās būs pārdesmit minūtes pie rīta kafijas vai kāda stundiņa vakarā, kad mazulis ir nolikts gulēt. Tas ir šis īpašais laiks divatā, jo jaunajiem vecākiem nedēļas nogales un gari vakari divvientulībā būs retums, tāpēc ir jāmēģina atrast mazie mirkļi ikdienas dzīvē. Šajā laikā var kaut vai pasēdēt viens otram blakus, parunāties, padarīt kaut ko, kas abiem sagādā prieku… Ja nebūs sarunu un intimitātes, nebūs arī seksuālas tuvības.
Pie attiecību higiēnas pieder arī seksuāla tuvība. Kādam pārim derēs vienošanās, ka konkrētās dienās nedēļā viņiem būs sekss. Lai gan nevajadzētu koncentrēties tikai uz seksu, bet vienkārši būšanu kopā, vakaru divatā. Ja sarunas, noskaņojums un intimitāte novedīs pie mīlēšanās, tad labi; ja ne, tad arī viss kartībā. Seksu nevajadzētu uztvert kā pienākumu vai vienkārši darbību, un ir pavisam normāli, ka jaunie vecāki reizēm ir tik noguruši, ka brīžos, kad paliek divatā, vienkārši grib izgulēties vai parunāties.
PIESKĀRIENI UN MĪĻUMS, NE TIKAI SEKSS
Sekss ir daļa no attiecībām, taču jebkuram ir vajadzīgi arī pieskārieni un mīļums. Lai atmodinātu seksuālo enerģiju, jābūt pieskārieniem, glāstiem, vārdiem. Nereti gadās, ka visi glāsti, mīļums un enerģija tiek atdoti mazulim. Ja pietrūkst šī mīļuma no partnera puses, var viņam izteikt tādu vēlmi kā – lūdzu, samīļo mani tikpat stipri, kā tu samīļoji mūsu mazuli! Pat ja kādu laiku šķiet, ka nepietrūkst tuvības ar partneri, jo bērniņš sniedz tik daudz mīlestības un pieskārienu, jāapzinās, ka arī partneru tuvība ir vajadzīga. Arī bērniņš taču radās tuvības rezultātā, nevis tika nopirkts veikalā.
SIGNĀLS, KA ESAM IESLĪGUŠI TIKAI VECĀKI LOMĀ
Kad otru partneri sāk saukt par mammu vai tēti, iespējams, tas ir kā signāls, ka pāris pārāk koncentrējas uz vecāku lomu un aizmirst par partnerattiecībām. Piemēram, ja vīrietis saka – mūsu mammīte parūpējas par vakariņām. Tas neliek justies kā sievietei, kā sievai, bet tikai kā mammai, arī vīrietim ir grūti uztvert savu sievu kā sievieti, ja to sauc par mūsu mammu.
RŪPES PAR SAVU IZSKATU
Lai nepadarītu sevi tikai par mammu un nepazaudētu sevi kā sievieti, jaunajai māmiņai būtu svarīgi atrast laiku sev, piemēram, katru dienu ieiet dušā un sakopt sevi. Tās būtu arī rūpes par sevi. Padomāt vai, dzīvojot mājās ar bērnu, neesmu kļuvusi par pidžamu un netīro matu karalieni. Sievietei ir jārūpējas par sevi, kaut uzliekot lūpu spīdumu un sagaidot vīru mājās tīrās drēbēs, nevis nosmulētās treniņbiksēs un neķemmētiem matiem. Tāpat arī vīrietim nevajadzētu būt sapostam, tikai dodoties uz darbu. Pārim nav pienākuma patikt otram, par to ir jārūpējas.
KĀ PĀRVARĒT PARTERATTIECĪBU KRĪZI?
Ļoti būtiski ir runāt par savām sajūtām, uzrunāt arī otru, jautāt, kas notiek, kāpēc ir jūtama distance mūsu attiecībās. Protams, ļoti palīdz ir pāru terapija. Pat pieraksts uz terapiju dod tādu kā atļauju runāt par attiecībām, vēlmēm un vajadzībām. Kad grūtība tiek nosaukta vārdā, to var sākt risināt.
Ir jāspēj atrast laiku, lai pabūtu divatā. Ļoti labi, ja ir kāds uzticams cilvēks, kas var palīdzēt pieskatīt bērniņu un dot pārim iespēju pabūt divatā kaut vai uz pāris stundām. Ir jāmeklē palīdzība, atbalsts, ir jāmēģina nonākt atpakaļ pie pāra, ne tikai palikt vecāku lomā.
JAUTĀJUMI, KAS VAR PALĪDZĒT
- Kā ir būt mammai un tētim? Ko tas ietver?
- Kas ir mainījies mūsu dzīvē?
- Kā man pietrūkst kā vīrietim, sievietei mūsu attiecībās?
- Kā es šobrīd redzu mūsu attiecības?
- Kā mainītos mūsu attiecības, ja mēs ikdienā veltītu kaut 20 minūtes mums kā pārim?
- Kā mēs jūtamies kā vecāki, un kā mēs jūtamies kā pāris?
