Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Piešķirot tēvam saskarsmes tiesības, parasti runa ir par tikšanos ar bērnu katru otro nedēļas nogali un pāris dienām, kurās atļauts izņemt bērnu no skolas. Kad matemātiski to sarēķina kopā, sanāk tētis uz 13%,» saka biedrības Tēvi valdes loceklis Ritvars Vulis, kuru plašāka sabiedrība iepazina pēc iekļūšanas Supernovas finālā. Daudzus aizkustināja Ritvara sacerētā dziesma, kas veltīta viņa dēlam, ar kuru Ritvaram pēc šķiršanās liegta iespēja satikties. Un, kā noprotams, ne pēc Ritvara iniciatīvas. Pirmajā brīdī piedzīvota milzīga bezspēcības izjūta, bet vēlāk tas bijis kā pamudinājums iesaistīties biedrībā Tēvi, lai kopā ar domubiedriem popularizētu tēvu iesaistīšanos bērnu audzināšanā un ģimenes dzīvē kopumā. «Šķiršanās ir tikai viens no mūsu biedrības virzieniem, galvenais vēstījums – proporcijai mammas un tēta iesaistei bērnu audzināšanā, naudas pelnīšanā un mājas darbu veikšanā vajadzētu būt 50 pret 50. Un jaunākie pētījumi rāda, ka arī pēc šķiršanās bērnam labāk, ja vecāku aprūpe tiek dalīta uz pusēm, nevis bērns paliek dzīvot pie viena no vecākiem, bet pie otra vecāka tikai viesojas,» stāsta Ritvars Vulis.
Tētis ir apjucis
Biedrība Tēvi ir uzsākusi vadīt emocionālās audzināšanas grupas tētiem un mammām, kā arī atbalsta grupas tētiem pēc šķiršanās vai šķiršanās procesā. «Pēc sevis zinu, ka tētis šķiršanās laikā jūtas ļoti apjucis, jo pieredze rāda, ka šķiršanās iniciatore visbiežāk ir sieviete. Pirms lēmuma pieņemšanas viņa tam jau ir gatavojusies, pētījusi, lasījusi internetā, runājusi ar draudzenēm. Vīrietis visbiežāk šajā situācijā ir kā no ūdens izmesta zivs, jo viņš dažkārt pat nav pamanījis, ka kaut kas tāds briest. Var diskutēt par to, kāpēc viņš to nav pamanījis, bet tas ir fakts – viņš jūtas pilnīgi kā no laivas izmests un apjucis. Un, ja viņam nav draugu, kas ir saskārušies ar ko līdzīgu un veiksmīgi tikuši galā, tad viņam nav, kur vērsties pēc atbalsta. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka vīrietim pašam ar visu ir jātiek galā,» stāsta Ritvars Vulis, piebilstot, ka jebkāda veida emocionālā palīdzība parasti paredzēta tieši mammām.
Tēta atbalsts tētim
Pirmā atbalsta grupa tētiem pēc šķiršanās ar desmit nodarbību ciklu jau notikusi, un tajā piedalījies arī Ritvars. «Pats savam šķiršanās procesam veiksmīgi esmu ticis pāri, taču man gribējās redzēt, kā tas notiek, jo vēlos būt viens no brīvprātīgajiem, kas turpmāk šādas grupas vada citiem tētiem,» saka Ritvars. Viņš stāsta, ka pirmajā atbalsta grupā pulcējušies dažādu vecumu vīrieši no dažādiem sociālajiem slāņiem un sākumā pat bijusi tāda kā pauze, kad cits uz citu gaidījuši, kurš runās pirmais. Bet, kad saruna uzsākta, parasti arī pēc noteiktā laika beigām visi palikuši un runājušies.
Citi lasa
Emocionālā izlāde ir vajadzīga gan sievietēm, gan vīriešiem! Kā rāda Somijas piemērs, gandrīz 60% gadījumu, iesaistoties šādā atbalsta grupā, iespējams tikt cauri šķiršanās procesam neizšķiroties.
«Izrunāšanās un uzklausīšana bez pārmetumiem ļauj vīrietim ieraudzīt sevi no malas un kaut ko pamainīt savā uzvedībā, lai spētu saglabāt attiecības. Bet ļoti svarīgi, lai šādas atbalsta grupas vīriešiem vada vīrietis. Jo pati situācija raisa emocionālu neuzticēšanos vadītājai sievietei,» uzsver Ritvars.
Bērns – vecāku ķīlnieks
Pērn uz biedrību pēc atbalsta atnācis kāds tētis, uz kuru skatoties bijusi sajūta, ka viņam pāri pārbraucis ceļa rullis. Tiesa viņam bija piešķīrusi saskarsmes tiesības, taču reālu iespēju satikt savu bērnu viņam nebija. «Juridiski arī pēc šķiršanās bērnu aprūpē abi vecāki. Nav noteikts, ka viens no vecākiem ir vairāk atbildīgs par otru. Aizgādības tiesības tikai vienam vecākam piešķir vien īpašos gadījumos, piemēram, ja otrs vecāks bijis vardarbīgs, nedzīvo Latvijā, ir atkarības problēmas. Parasti pēc šķiršanās vienam vecākam piešķir apgādības tiesības, bet otram saglabā saskarsmes tiesības.
Lielākoties bērni paliek dzīvot pie mammas. It kā vecāki ir vienādās pozīcijās, bet ir ļoti viegli panākt, ka otrs vecāks, kam ir piešķirtas saskarsmes tiesības, nevar satikties ar bērnu.
Piemēram, Latvijā ir saistošas bērnu tiesību konvencijas, kas nosaka, ka neko nedrīkst darīt pret bērna gribu. Un tas ļauj vecākam, pie kura dzīvo bērns, pateikt otram vecākam: «Atvaino, bet šodien bērns negrib pie tevis braukt!» Tētis var sūdzēties bāriņtiesā, bet katrai ģimenei nevar norīkot bāriņtiesas pārstāvi, kas izkontrolētu, vai viens no vecākiem nemanipulē ar situāciju savā labā. Arī pats esmu piedzīvojis šādu bezspēcības izjūtu,» saka Ritvars, uzsverot, ka tā nav tiesiska, bet sociāla problēma. Jo brīdī, kad vecāki sāk izmantot šo situāciju, lai viens otram atriebtos, ar tiesiskiem līdzekļiem to atrisināt nevar. Viņaprāt, šādā situācijā vairāk būtu jāiesaistās apkārtējiem, lai atbalstītu vai mudinātu vecākus domāt līdzi, lai bērns nekļūtu par ķīlnieku savstarpējo rēķinu kārtošanā. «Šādi grēko gan mātes, gan tēvi, kas ir bērna galvenie aizbildņi. Nav grūti mainīt normatīvos aktus, grūtāk ir mainīt sabiedrības attieksmi, ka mamma un tētis ir vienlīdzīgi, ka darbā un mājās viņiem ir līdzīgi pienākumi, gan laimīgi dzīvojot kopā, gan arī pēc šķiršanās,» saka biedrības Tēvi valdes loceklis.
Zināji?
Biedrības Tēvi veiktais pētījums rāda, ka Latvijā par galveno cilvēku ģimenes dzīvē tiek uztverta mamma, bet tētis ir kā piedēklis.* Vārdu sakot, ģimenes centrā ir mamma un bērns, bet tētis – palīdz. Toties kāds Šveicē veikts pētījums liecina, ka vīrieši ģimenē vairāk dara apmaksātos darbus, savukārt sievietes vairāk veic neapmaksātos darbus mājās un mazāk attīsta karjeru. Pētījumā secināts, ka šī šķietami nevainīgā lomu sadalījuma dēļ ģimenē veidojas nevienlīdzīgas partneru attiecības, tāpēc pastāv lielāks vardarbības risks gan pret sievieti, gan bērnu. *Biedrības Tēvi 2015. gadā veiktais pētījums, ar ko var iepazīties biedrības mājaslapā tevi.lv.
