Mammu pieredzes
Pieredzē dalās Aija Lejiņa (42), Ralfa (14), Edvarda (12) un Aurēlijas Lotes (2,5) mamma:
«Man ir trīs brīnišķīgi bērni, un ikdienā es vadu mūsu ģimenes privāto pirmsskolu Mazā pupa, kas tika izveidota pirms 15 gadiem. Tolaik izveidojām paši savu pirmsskolu, jo jutām radošu izaicinājumu, kā arī daudziem bērniem trūka vietas pašvaldības bērnudārzos. Jā, mēs izveidojām bērnudārzu savam pirmajam bērnam, un tā tas veiksmīgi turpina darboties jau daudzus gadus.
Man vienmēr ir licies, ka bērnam pirmajā vietā ir vecāki, otrajā – bērnudārzs vai skoliņa, bet trešajā vietā – auklītes, kuras var pieslēgt kā palīdzes, lai mammai būtu nedaudz laika sev pašai. Ar pirmo bērnu auklītei tā arī nesadūšojos, visu gribēju darīt pati.
Piedzimstot otrajam bērnam, jau darbojās Mazā pupa, kas prasīja savas rūpes, un ātri vien sapratu, ka man ir nepieciešama palīdzība. Ievietojām sludinājumu portālā ss.lv un uzreiz atradām īsto cilvēku. Pēc ilgām pārrunām mūsu dzīvoklī, vērojot auklītes ķermeņa valodu, uzklausot domu gājienu, redzot, kā viņa komunicē, paļāvos uz savu intuīciju, un par mana dēla auklīti kļuva 18 gadu veca meitene. Mūsu sadarbība izvērtās ļoti pozitīva. Parasti prom no mājām biju vien uz neilgu laiku, pārsvarā turpat blakus strādāju, kamēr auklīte pieskatīja mazo.
Meitai ne visai patika doties man līdzi uz darbu, tādēļ pieņēmām lēmumu, ka vienreiz nedēļā mums ir nepieciešama aukles palīdzība. Vairākus mēnešus nevarēju atrast īsto cilvēku, līdz auklīti ieteica paziņa. Devāmies ar aukli kopīgā pastaigā, pēc tam uzaicinājām pie sevis uz mājām. Vienojāmies par dažādiem noteikumiem. Man bija svarīgi, lai auklīte laika ziņā varētu pielāgoties, jo darbā mēdzu aizkavēties. Auklītei pastāstīju un parādīju, kā mēs ar meitiņu spēlējamies, kā skatāmies grāmatas. It kā var šķist, ka tie ir sīkumi, bet man ir svarīgi, lai auklīte, piemēram, skatoties grāmatu kopā ar bērnu, nesaka vauvītis, ja mēs sakām suns. Mūsu sadarbība ir veiksmīga, un meitiņa ik nedēļu gaida, kad pie mums nāks auklīte. Manuprāt, labas aukles atrašana ir ļoti sarežģīta, un visu apgrūtina tas, ka aukles pakalpojumus tagad piedāvā gandrīz jebkurš.»
Stāsta Madara Ozoliņa (30), Martas (6) un Grietas (1) mamma:
«Vecākajai meitai Martai auklīti sāku meklēt, mēnesi pirms man bija jāatgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Biju ievietojusi sludinājumu Facebook, taču auklīti mums ieteica paziņa, kurai pašai bija bijusi sadarbība ar konkrēto meiteni. Pirmajā reizē satikāmies, parunājāmies, izrunājām noteikumus, un es pavēroju, kā meita reaģē uz auklīti. Nākamajās reizēs auklīte nāca pie mums un paspēlējās ar Martu, es biju turpat blakus. Jau dažas dienas vēlāk Marta ar auklīti palika divatā uz 30 minūtēm, un tā pakāpeniski kopā būšanas laiku pagarinājām. Viņām kopā bija labi, to redzēju arī pēc Martas uzvedības, kad atgriezos mājās. Sadarbība ar aukli mums ilga gandrīz pusgadu, līdz brīdim, kad Marta uzsāka bērnudārza gaitas. Tolaik stundas likme auklītei bija 2,50 eiro. Meitai un auklītei vienmēr biju sagatavojusi pusdienas un uzkodas.
Šobrīd manai jaunākajai meitiņai ir gandrīz gads, un par auklītes nepieciešamību izlēmām viņas deviņu mēnešu vecumā. Auklīti atkal ieteica paziņas, un ar šo meiteni mums uzreiz izveidojās labs kontakts. Auklīte pie Grietas nāk 1–3 reizes nedēļā uz 2–3 stundām. Auklīte ikdienā strādā nepilnu slodzi bērnudārzā, un viņas spēja labi saprasties ar bērnu ir acīm redzama. Mīļumu un sirsnīgumu, ko viņa izstaro, nevar notēlot, meitiņai viņa uzreiz iepatikās. Grieta vēl ir maziņa, tāpēc, manuprāt, pāris stundu dienā, ko mazā pavada ar auklīti, ir optimāls laiks. Tad varu pastrādāt un veltīt laiku arī sev. Tā kā auklīte pie mums nestrādā pilnu slodzi, šobrīd stundas likme ir 5 eiro stundā. Pirms dodos prom, Grietu esmu jau iepriekš pabarojusi vai atstājusi kādas uzkodas, lai auklei nav jāgatavo. Mums ir svarīga šī sadarbība, un vēlamies, lai auklīte mūsu mājās justos labi. Manuprāt, svarīgāka par aukles sertifikāta esamību un pieredzi ir spēja darboties ar manu bērnu. Ja es redzu, ka Grieta labprāt ar auklīti spēlējas, mana sirds ir mierīga. Nevienu brīdi nav bijis vainas apziņas, ka manus bērnus laiku pa laikam pieskata kāds cits, jo ieguvumu no šī lēmuma ir daudz vairāk. Esmu paguvusi izdarīt nepieciešamos darbus, veltījusi laiku sev un tad, kad atgriežos mājās pie meitenēm, varu dot viņām nedalītu uzmanību, nedomājot par to, ko vēl jāpagūst izdarīt.»
Auklīšu pieredzes
Pieredzē dalās Marta Rozenfelde (21), par aukli strādā 6 gadus:
«Par auklīti strādāju jau no 15 gadu vecuma. Lai gan šobrīd bērnu pieskatīšana ir tikai blakus nodarbe un sirdslieta paralēli darbam, ko daru ikdienā, vienmēr esmu uz sakariem ar iepazītajām ģimenēm, un, līdzko esmu viņiem vajadzīga kā SOS auklīte, iepauzēju savus darbus, uz noteiktu laiku atkal kļūstot par pilnas slodzes palīdzi.
Aukles darbs ir skaists, bet noteikti nav viegls. Emocionāli grūti ir tad, kad manas vērtības un uzskati par audzināšanu un bērna attīstību atšķiras no ģimenes uzskatiem. Tā nav bijis bieži, bet šādos gadījumos mūsu sadarbība visbiežāk ir īsa. Šajā darbā skaisto lietu noteikti ir vairāk – interesantas ir kopīgas rotaļas un kopā pavadītais laiks ar bērnu. Man ir prieks redzēt bērna jaunās prasmes, kas apgūtas ar manu palīdzību. Katra mazā uzvara ir liels prieks gan bērnam, gan auklei.
Pārsvarā auklītes tiek atrastas un meklētas Facebook, kur šim nolūkam ir izveidotas atsevišķas grupas, kurās tiek ievietoti sludinājumi. Tā arī es satikos ar saviem auklējamajiem.
Vecāki uztic auklei savu visdārgāko – bērnu. Lai viss notiktu veiksmīgi, svarīga ir pirmā iepazīšanās. Sākumā tiekos ar ģimeni uz īsu sarunu, lai iepazītos un saprastu, vai mums ar mazuli veidojas labs kontakts. To var saprast jau pirmajā pusstundā, kad mamma ir blakus. Auklei noteikti ir jāpiedomā par savu izskatu, un nedrīkst aizmirst, ka bērns, neatkarīgi no viņa vecuma, ir patstāvīgs cilvēks. Es vienmēr iepazīstos arī ar pašu mazuli, sasveicinos ar viņu. Esmu ievērojusi, ka tādējādi bērna uzticību iespējams iegūt daudz ātrāk.
Man ir nokārtots aukles sertifikāts – tā esamībai saskatu tikai ieguvumus. Ģimene jūtas drošāk, jo zina, ka esmu mācījusies aukļu kursos un darbojos oficiāli. Kursi nudien bija ļoti vērtīgi, tā bija iespēja atjaunot arī pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas prasmes.
SOS auklīte noteikti izmaksā dārgāk nekā pilnas slodzes aukle. Pirms diviem gadiem vidējā stundas likme bija 3,50 eiro, šobrīd stundas likme svārstās no 2,80 līdz 7 eiro stundā par viena bērna pieskatīšanu. Katra auklīte savu likmi nosaka pati, ņemot vērā savu pieredzi un auklējamo bērniņu skaitu.»
Pieredzē dalās Ligita Engaličeva (25), par aukli strādā 8 gadus:
«Par auklīti sāku strādāt pēc vidusskolas absolvēšanas, paralēli studijām augstskolā. Vēlējos iegūt pedagoga izglītību un drīz vien sapratu, ka darbs ar bērniem ir mans aicinājums. Esmu ieguvusi pieredzi, ne tikai auklējot bērnus ģimenēs, bet arī strādājot bērnudārzā un darbojoties bērnu vasaras nometnēs. Grūtākais ir atrast pareizo pieeju katram bērnam starp drīkst un nedrīkst, starp spēlēsimies un mācīsimies, kā arī izprast viņa domāšanu un neļauties katrai bērna iegribai. Visvieglāk man padodas būt bērna draugam. Auklei ir svarīgi panākt bērna uzticēšanos un to, lai bērns kopā ar auklīti justos droši.
Ģimenes mani atrod pašas, ņemot vērā citu vecāku ieteikumus un atsauksmes. Pirmajā reizē ar ģimeni satiekamies, lai iepazītos un saprastu, vai veidojas abpusēja vēlme sadarboties. Ja arī bērns jau pirmajā reizē izrāda patiku, sirds ir mierīga gan man, gan vecākiem. Man ir svarīgi, lai saikne ar bērnu veidotos jau pirmajā tikšanās reizē. Tāpat būtiska ir viedokļu sakritība ar vecākiem – auklei jāpieņem tas, kādi ģimenē ir bērnu audzināšanas principi. Ir jāsaprot, ka tad, kad viņa uzturas ģimenes mājā un pieskata bērnus, tās uz brīdi ir kļuvušas par viņas mājām, tādēļ ir jāsakārto mantas, jānovāc netīrie trauki, nedrīkst atstāt nekārtību.
Auklītei ir jābūt patiesai, jo bērns ļoti labi jūt, kādi cilvēki viņam ir blakus. Šobrīd Latvijā ļoti daudz meiteņu un sieviešu strādā par auklītēm, bet tādu patiešām uzticamu ir maz. Cik maksā auklei par darbu? Rīgas rajonā pilnas slodzes aukles likme ir 4 eiro stundā, bet SOS gadījumos – no 5 eiro stundā.»