Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
11
-
0
-
1
-
1
-
0
-
2
-
0
-
Vajadzība pēc attiecībām un mīļuma ir visiem. Ja tu meklē attiecības, taču nekas nesanāk, tas tāpat ir psiholoģiski veselīgāk nekā dzīvot noliegumā un skandināt, ka tev attiecības vispār nevajag. Lai gan tad, ja bailes no vilšanās, riska, emocionālām sāpēm ir daudz lielākas un izvēlies dzīvi vienatnē, ir dabiski gribēt būt attiecībās, taču ne visas to spēj.
Es, es, es!
Viens no iemesliem, kāpēc mūsdienās kļuvis tik sarežģīti izveidot ilglaicīgas attiecības un kāpēc nesanāk, ir tik aktuālā pašrealizācija, sava izaugsme, brīvība. Katrs pats sev kļuvis ļoti svarīgs, un tas nav slikti, ja vien netiek pārspīlēts. Atnāc mājās, gribi – lasi, gribi – skaties televizoru, adi džemperi, un ne ar vienu nav jārēķinās.
Ieradums dzīvot vienatnē nostiprinās, jo būtībā tā ir ļoti ērti. Bet tur, kur ir tikai es un es, attiecībām telpas nepietiek, jo būt ar kādu kopā parasti nozīmē dalīties, kaut kādā mērā atteikties no sevis.
Evija Ziemele novērojusi, ka daļai sieviešu ir tikai attiecību vēlme, bet, tiklīdz sākas realitāte, vēlme ātri pazūd: «Vēlmei ir daudz telpas, bet, kad dzīvē ienāk otrs cilvēks ar savām vajadzībām, krekšķi, zeķēm, tējas dzeršanu, rituāliem un visu pārējo, tā mazliet pazūd. Iesaistīties attiecībās nozīmē iziet no savas komforta zonas – diezgan dziļi lauzt ieradumu dzīvot vienatnē.»
Tēta lāča pakalpojums
Ja ilgstoši neizdodas izveidot attiecības, jāsāk ar apzināto un neapzināto vēlmju un priekšstatu apzināšanu. Apzinātās vēlmes parasti var apmēram nosaukt – tās stāsta par to, ko sieviete gaida no vīrieša, un tas katrai ir atšķirīgi. Viena vēlas rūpes, cita – atbalstu un mīlestību, cita – kopīgu piedzīvojumu, cita – finansiālu atbalstu. Tas atkarīgs no pieredzes un izfantazētā.
Biežāk runā par dēliem, kuri aug kopā ar mammām, taču ir arī daudz sieviešu, kuras augušas tikai kopā ar mammu un kurām vīrieša tēla vietā ir tukšums.
Ja vīrieša tēla ģimenē nav, sievietei vajag nez cik randiņu, ja tie vispār sākas un turpinās, jo viņai vispirms jāuzzina, kas vīrietis tāds ir. Pat tad, ja viņa tēti satiek, tas notiek retumis, un diez vai šajās retajās tikšanās reizēs viņš meitu sevišķi audzina, sarāj, pamāca. Visticamāk, viņš izturas kā labais salavecis, kurš ved uz kino un ceļojumos, aicina uz kafejnīcu un pērk dāvaniņas. Uz šī fona topošajai sievietei izveidojas priekšstats par to, kādam jābūt vīrietim, un tad viņa automātiski, pat neatkarīgi no savas gribas, kaut ko tādu gaida arī no vīrieša.
«Līdz ar to darbojas arī pretējais: ja sievietei bijis brīnišķīgs tēvs un viņa meklē vīrietī to pašu, tā var būt reāla grūtība, jo viņai nāksies vilties – tik ideāls, izdabājošs kā tētis vīrietis nebūs. Ne tāpēc, ka tas ir slikts vīrietis, bet tāpēc, ka pāris – tas ir pavisam cits attiecību modelis. Ja piedzīvots kaut kas ļoti labs, vēlāk sadzīvot ar kaut ko sliktāku ir daudz grūtāk nekā tad, ja bijis sliktāk un iegūts kaut kas labāks – tad to vairāk novērtē. Beznosacījumu mīlestība jādod vecākiem, bet starp diviem pieaugušajiem ir ņemšanas un došanas attiecības.
Ja sieviete dodas attiecībās ar milzīgām gaidām, tas ir liels grābeklis. Vīrietis vēlas dot, bet viņš vēlas arī saņemt.
Daļā sieviešu mītiski iedzīvojusies sajūta, ka vīrietim nemitīgi jārūpējas, un kādā daļā tā arī ir, taču viņam nav jāgādā par visu. Vīrietis nav mamma, nav draudzene, nav sieviete. Esot labās, tuvās, mīļās attiecībās, viņš, protams, zināmā mērā pilda arī šīs funkcijas, bet tikai tik daudz, cik viņš to ir pieredzējis vai pats sevī izveidojis.
Labi, ja viņš ir rūpīgs dabiski, bet, ja viņš iekšēji nemitīgi cenšas nebūt kā paša tēvs, bet būt labāks vīrietis, tas nozīmē, ka viņš visu laiku apzināti un neapzināti cenšas. Un – jūtas nenovērtēts. Visticamāk, neseko novērtējums un paldies, jo lielākoties sievietei nav ne jausmas, ka viņš cenšas, ja abi nesarunājas. Tā sākas konflikti. Tiklīdz ir vārds cenšos, nevis esmu, tas ir darbs, un, tiklīdz ir darbs, mēs gaidām novērtējumu. Turklāt censties var noteiktu laiku, bet tad piekūst. Tāpat kā jaunā darbavietā parasti ir triju mēnešu pārbaudes laiks, kad izlien visas adatiņas, tā jokoju, ka attiecībās ir mazliet līdzīgi: sākumā abi cenšas, bet pēc tam atslābst un parādās realitāte,» skaidro Evija Ziemele.
Gaidu nesakritība
Liels klupšanas akmens, ja ne pats lielākais, kāpēc neizdodas izveidot attiecības, ir gaidu nesakritība. Dažādās nozīmēs. Ja ņem vērā, ka noteikta vecumposma vīrieši, kuri ir ģimeniski, jau dzīvo ģimenēs, tad cik daudz brīvo vīriešu un sieviešu vispār attiecībām ir pieejami? Turklāt ne visi brīvie vēlas attiecības. Vīrietis izšķīries, viņam iepatikusies brīvība, viņš varbūt gadu vai divus grib padzīvot viens un vēlas tikai īstermiņa vai īsas piesaistes attiecības.
Tas nenozīmē, ka pēc pāris gadiem viņš negribēs veidot ģimeni, bet tā tomēr ir laimes spēle: satikties diviem cilvēkiem, kuri vienlaikus vēlas veidot ģimeni.
Ja dziļākās vēlmes sakrīt, pastāv lielāka iespēja izveidot attiecības. «Tā varbūt arī ir primārā atbilde: ja satiecies ar vienu, otru un trešo, bet nesanāk, varbūt tu ar šiem vīriešiem esi dažādās gaidu pozīcijās šajā dzīves mirklī. Tu meklē ilgstošas attiecības un vīru, bet viņš meklē draudzeni teātrim, ballītei un seksam. Tas divu triju mēnešu laikā noskaidrojas, un viss beidzas. Var jau uzreiz to pajautāt, bet diez vai tas būs veselīgi. Daudziem vīriešiem, arī sievietēm var likties biedējoši, ja otrs uzreiz uzsver, ka vēlas ģimeni un bērnus. Tāpēc domāju, ka šī nesakritība nospēlē lielāko lomu, un tikai pēc tam nāk pārējās, kas rodas no mūsu bērnības un citām pieredzēm,» spriež Evija Ziemele.
Gaidu nesakritība var būt attiecībā uz ārējo izskatu. Sieviete iztēlojas vienu, bet uz randiņu atnāk pavisam citāds vīrietis. Vai arī viņš gaidījis citādu sievieti, nekā viņa ir. Gadiem ejot, rodas arī sasniegumu pieprasījums, kas var nesakrist. Zināms statuss sabiedrībā vai ienākumu līmenis, bet ne tikai tas – jābūt kaut kam kopīgam, kas tur kopā.
Vilšanās attiecībās
Bieži vien iemesls, kāpēc neizdodas izveidot attiecības, ir iepriekšējā vilšanās. Pēc šķiršanās ar vīrieti (vīru) var šķist, ka viņi visi ir nelieši, var zaudēt ticību tam, ka normālas attiecības vispār ir iespējamas. Taču tās bija attiecības ar konkrēto vīrieti, tāpēc notikušo nevar vispārināt, īpaši, ja bija īstermiņa attiecības.
Nesen šķīrusies sieviete nespēj uzticēties un būt atvērta, jo viņas psihe ir ciet, tā ir sērās, un tās nebeigsies pēc diviem mēnešiem, varbūt pēc gada vai pat ilgāka laika.
Sieviete ir pilna ar skumjām un citām neizstrādātām jūtām, un otrs jūt viņas attieksmi. Kā lai veido attiecības? Var gadīties, ka viņa sastop kādu glābjošu, rūpīgu vīrieti. Bet tas ir zināms risks – viņš izglābj viņu, bet pēc gada viņai šo glābjošo rūpību nevajag. Tad kļūst grūti, un sākas krīze. Viņš nēsā viņu uz rokām, bet viņa grib staigāt pati. Attiecībās parādās jauns izaicinājums, un to var risināt, bet arī šis ir viens no iemesliem, kāpēc nesanāk, – iepriekš derēja, tagad vairs neder. Sieviete (arī vīrietis) krīzē parasti nespēj tik dziļi just un iemīlēties reālajā cilvēkā. Viņa var iemīlēties palīdzībā, sajūtā, ko viņš sniedz, bet parasti tas pāriet. Protams, var gadīties arī iemīlēties tā, ka norauj jumtu, un caur to var izveidoties labas attiecības, ja abi to vēlas.
Reizēm gadās vilties, jo iepazīstoties vīrietis noslēpj, ka ir attiecībās. Kad to uzzini, trešajā ceturtajā pazīšanās mēnesī jāšķiras. Ko tālāk – vai tiešām neuzticēties nevienam? Drīzāk sevī jāpieņem lēmums, ka viena tāda veča dēļ nav vērts sodīt savu nākamo iepazīšanos.
Liels grābeklis, ja neizdodas attiecības, ir sākt viņus vainot: normālu vīriešu jau nav, šim tāds trūkums, tam tāds, tas vispār nekāds!
Normālu vīriešu nav!
Evija Ziemele uzskata: «Šādi domāt ir liela kļūda, jo attiecības veido divi un grūtība nekad nav tikai vienā. Gan sievietēm, gan vīriešiem ir savas labās un ne tik labās iezīmes. Svarīgi arī, kurš no viņiem pārtrauc attiecības – viņa vai viņš? Ja attiecības vienmēr pārtrauc tikai vīrietis, jāsāk domāt, kas notiek ar tavu izvēli, dzīvesveidu, tevi pašu, – tā ir viela pārdomām.
Ja attiecības vienmēr pārtrauc sieviete pati, arī jādomā: ja trīs reizes esmu pārtraukusi attiecības, no kā es bēgu? Var jau būt tā, ka šie trīs tiešām nederēja attiecībām, jo nevar noliegt: gadiem ejot, pieaug prasības – mūsu mērķis ir miers mājās un attiecībās. Sieviete negrib nebūtiskus strīdus, sāncensību, pierādīšanu. Mēs gribam aiziet mājās, kur ir mierīgi un labi, kur ir prieks satikt otru. Mums ir prasība emocionāli labi justies, un tas nozīmē nedalīt sevi sīkos strīdos par nenomazgātiem traukiem un kotletēm.
Bet, jā – ja sieviete aiziet uz diviem trim randiņiem un sāk meklēt vainu vīrieti, tas ir stāsts par vēlmēm un gaidām, un nesaņemto. Mums ir neapzinātās gaidas, kas otram būtu jādara un ko viņš nedara. Otra kļūda – par savām gaidām otram neko neteikt, bet iekšēji dusmoties. Bet, ja mīlestībai kā puķei, kura dīgst, virsū saliek dusmu smagumu, tā neizdīgst.»
Arī vīrieši cieš
Ja sevišķi intensīvā periodā ir trīs randiņi dienā, tikšanās lielākoties balstās uz intuitīvu izjūtu – būs vai nebūs klikšķis. Vai sieviete emocionāli atpazīst šo pieredzi, kas slēpjas otra komunikācijas un runas veidā, acu samiegšanā, smaidā, jokā. Parasti pievelk emocionāli pazīstams modelis – pieredzēts vai iztēlots.
Būsim godīgi – jo vairāk randiņu īsā laikā, jo lielākā aizsardzībā un nogurumā sieviete uz tiem aiziet un jo mazāk ir gatava otram ko dot.
Varbūt viņai jau ir vienalga, varbūt viņa uzaudzējusi bruņas, bet tā nav spontāna, dzīva sajūta. Īpaši, ja iepriekšējie 10, 15 vai 20 randiņi beigušies ar neveiksmi. Tad sieviete aiziet uz randiņu jau ar grābekli rokās, ar zariem pret otru. «Sieviete kā tāds neieņemams cietoksnis aiziet uz tikšanos un gaida, lai otrs nez kāpēc sāktu viņu mīlēt. Diezgan bezcerīgi! Labi, viņš centīsies, bet cik ilgi?
Jāņem vērā arī vīrieša daļa – viņam ir interese šo cietoksni iekarot, viņš to iekaro, un ko tālāk? Interese beidzas, jo iekšpusē nekā cita nav – kārtējā mazā pilsētiņa, kura dzīvo savu dzīvi. Tā arī ir atbilde, kāpēc nesanāk. Jo iepriekšējās pieredzes nes arī vīrieši, arī viņi ir vīlušies attiecībās, arī viņiem gājis dažādi, arī viņi jūtas izmantoti un nesaprasti, un mēs nevaram visu norakstīt tikai uz vīriešu hiperseksualitāti un vajadzību pēc jauniem iespaidiem. Ja ej ar cieņu pret otru un pretī atnāk otrs ar cieņu, tad arī situācijā, kad nekas nesanāk, var cieņpilni šķirties un doties tālāk,» norāda Evija Ziemele.
Saldēdienā – sekss
Kur visā šajā stāstā paliek sekss? Atdoties pirmajā randiņā vai taupīties vēlākām reizēm? Evija Ziemele uzskata, ka tas atkarīgs no sievietes, sākušos attiecību modeļa, kopējā noskaņojuma. Attiecības var sākties ar seksu pirmajā randiņā, un tās var beigties ar seksu piektajā vai desmitajā randiņā. Tikai jāapzinās, ka sekss pirmajā randiņā var palīdzēt otru strauji iepazīt, bet var arī attālināt, jo var nogalināt tālāko interesi, – seksuāli nekādas saskaņas nebija, arī emocionāli iepazīties vairs negribas.
Pieaugušiem cilvēkiem ar seksualitāti jārēķinās, tā vienmēr atrodas cieši līdzās. Nevar izlikties, ka seksa nav, vai ar to dresēt vīrieti.
Tiklīdz sākas seksuālās manipulācijas, aprēķins, otra puse to sajūt. Sākas spēle, noteikts scenārijs ar diezgan paredzamu iznākumu – ilgi nepiepildīta iekāre apdziest.
Vidēji trīs mēneši līdz pusgads ir izkristalizēšanās laiks – būs vai nebūs. Ja atkal nekas neizdodas, var mesties meklēt nākamo, var dot sev atelpu. Taču arī pēc īslaicīgām attiecībām ir šķiršanās sāpes. Cits jautājums – cik dziļas un cik ātri būsi gatava tās aizlāpīt ar jaunu attiecību meklējumiem.
Ko darīt, lai stāstam būtu laimīgas beigas?
- Ja divas, trīs, četras attiecības beidzas līdzīgi, vispirms vajadzētu paanalizēt un izvērtēt sevi. Vai nav tā, ka katru reizi kāda lieta sakrīt? Sameklēt likumsakarības, kas visās reizēs bijis līdzīgs. Gan sevī, gan viņos.
- Meklē palīdzību, ejot pie psihoterapeita, mācītāja, šamaņa, jebkura, kas var palīdzēt. Jāmēģina saprast, kura līdz prātam nenonākušo gaidu un vēlmju daļa nerealizējas. Bieži iekšēji ir bailes no vilšanās, kas reiz pieredzēta, un tās sēž tik dziļi, ka pat nav jausmas par tām. Tas būtu jāvelk ārā, un to pats bez palīga parasti nevar izdarīt.
- Psihe tā iekārtota, ka pašai ieraudzīt lielos klupšanas akmeņus būs ļoti sarežģīti. Var runāt ar labām draudzenēm vai draugiem. Palūgt, lai viņi paskatās no malas, kaut ko pasaka priekšā, palīdz apjaust klupšanas akmeņus. Ja piecas reizes pašķīries, tāpēc ka triju randiņu mēnešu laikā ne reizi nepamīlējies, droši vien ir kaut kas, kāpēc to nevari un kā dēļ attiecības pārtrūkst.
- Ja visu laiku attiecības meklē sociālajos tīklos, tinderī, pameklē citur – ej korī, dejo, sporto, aizej uz dejām. Ja visu laiku dara vienu un to pašu, nevar cerēt uz citu rezultātu.
- Par katru neizdošanos nevaino sevi un nepazemini pašvērtību. Neizdošanās arī ir nejaušība, gadījums, nevis fundamentāls tavs vērtējums.
