Raksts no žurnāla Ievas Stāsti arhīva
Ar ieteikumiem dalās dziedniece Dzintra Žīgure.
- Ja cilvēks jūtas slikti, viņam šķiet, ka kāds viņam raida lāsta enerģiju, var paskatīties kaut kur ārā vai pieiet pie spoguļa un teikt: «Nedari tā. Lūdzu, nevajag, jo viss iet pa apli un ļaunums atgriezīsies atpakaļ.
- Lai pasargātu savu māju un teritoriju no kaitējuma, pie mājas jāiestāda pīlādzis, kastanis, irbenājs, lupstāja krūms un kadiķis.
- Kastanis dod spēku, kadiķis sadedzina ļauno enerģētiku, pīlādzis – aizsargā, lupstājs – sargā pret ļaunu aci, atvaira slimības un nelaimes, irbenājs dāvā gaismu un svētību mājai.
- Arī ozols ar sudraba gaismu, augot uz āderes, dod spēku.
- Mājās pie durvīm var pielikt pīlādža zaru, kas sargā māju un neielaiž ļaunumu pa durvīm. Šis augs ir svētība mājai.
- Ja mājā ir nepatīkamas enerģijas, kas smacē un moka, telpas jāizkvēpina ar kadiķi. - Lai justos labāk, biežāk mājās jāiededz dažādu krāsu sveces: baltā – saticībai, zilā – garīgam līdzsvaram, violetā – dievišķajai pasaulei un eņģeļiem, zaļā – veiksmei, dzeltenā – lai saules gaisma ienāk cilvēkā, sarkanā – dzīvības enerģijai, kapilārajai asinsvadu sistēmai.
«Manā praksē bijis ļoti maz gadījumu, kad redzu cilvēkam ap galvu pelēkmelnu plīvuru un varu ar pārliecību teikt – jums ir uzlikts lāsts. Ir teiciens – kaķa lāsti debesīs nekāpj. Tas nozīmē, ka augstāki spēki neļauj ļauno enerģiju vērst pret citiem, bet soda pašus – šie cilvēki smagi slimo, nereti pat paliek uz gultas. Viņi neaptver to, ka slimību paši ir nopelnījuši ar nolaidīgu attieksmi pret sevi un citiem, mīlestības trūkumu, naidu, skaudību un ļauna vēlējumiem otram – kaut tev; kaut tu… Viņi paši bieži vien uzskata, ka nelabvēlis viņiem ir uzlicis lāstu ar kāda stiprāka cilvēka palīdzību.
Labie darbi summējas un neļauj nevienam nodarīt pāri. Tam, kas raida lāsta enerģiju, nevajag atbildēt ar to pašu. Viņam ir jāvēl ļaundarim labu, jālūdz, lai saprāta gaisma ienāk viņā, viņu apņem un izdaiļo. Ja cits citam vēlēsim labu, būs vieglāk elpot un dzīvot.
Izmantot melno maģiju, lai gūtu labumu sev, ir noziegums gan pašam pret sevi, gan pret cilvēkiem, kurus gribi iznīcināt. Bumerangs var trāpīt pašam. Cilvēks ievaino pats savu iekšējo pasauli. Nesodītu cilvēku nav. Ja sods netiek saņemts šajā dzīvē, viņu caur dvēseles un gara līniju soda nākamajā iemiesojumā. Un tad viņš sev jautā – kāpēc man neveicas; kāpēc es visu laiku slimoju?
Mācīsimies jau šajā dzīvē, kas fiziskajā plānā dota vienreiz, paši savai dvēselei un garam nenodarīt pāri. Darīsim labus darbus un būsim paši savas laimes kalēji.»