Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Košs apspalvojums, raiba āda, lakstīgalu treļļi, dzērvju dejas, jāņtārpiņu lukturīši, aļņa ragi, dažnedažādie sarežģītie riesta rituāli – lai dzīvnieki piesaistītu sev partnera uzmanību, evolūcija radījusi daudz asprātību. Tiesa, dzīvnieku pārošanās jautājumi ir visai maz pētīti, un par dažām sugām vienīgais droši zināmais fakts ir vien tāds, ka tās patiešām nodarbojas ar seksu. Objektīvu iemeslu dēļ izsekot līdzi, piemēram, vaļu mīlas aktam, ir visai sarežģīti un pat bīstami, jo šie zīdītāji TO dara, peldot lielā ātrumā. Lai nu kā, pētnieki nākuši pie secinājuma, ka dzīvnieku sekss nav tikai bezkaislīga kopošanās. Mazo brāļu vidū izplatītas arī savstarpējās simpātijas un antipātijas, pieķeršanās un pat greizsirdība. Tiesa, visas šīs kaislības vairāk sastopamas dabīgajā, nevis cilvēku radītajā vidē.
Stiprākais paliek gribot
Speciālisti norāda – ja mātītes sava mūža laikā spēj radīt visai maz pēcnācēju, tēviņiem to varot būt ļoti daudz. Tieši caur tēviņu iet teju visi evolūcijas triecieni – viņam jācīnās par iespēju apaugļot mātīti, un, ja šī kauja tiek zaudēta, no pasaules var pazust visa konkrētā dzimta. Tādēļ parasti labākās mātītes tiek tieši stiprākajiem tēviņiem. Piemēram, briežu vidū nereta ir parādība, kad visas bara mātītes apaugļo tikai viens tēviņš. Vienlaikus, ja brieži dzīvo lielākos baros, pie izdevības tiek arī vājākais bullis, jo stiprākais ar visām mātītēm vienkārši fiziski netiek galā.
Tiesa, mēdz būt arī izņēmumi. Piemēram, kad pienācis varžu vairošanās laiks, stiprākais tēviņš sāk skaļi bļaustīties, tādējādi pievēršot sev mātīšu uzmanību. Pārējie varžu tēviņi, kas ir vājāki, tikmēr sēž viņam apkārt un uzvedas pavisam klusu, pretējā gadījumā stiprākais viņus noteikti pārmācīs. Mātītes, dzirdot stiprā tēviņa dziesmu, peld uz viņa pusi, taču pa ceļam nonāk pārējo (vājāko) tēviņu apskāvienos, un TAS notiek… Varžu tēviņu barvedis bieži vien tā arī paliek gribot, jo visas daiļās būtnes jau tikušas pārējiem. Līdzīgs liktenis piemeklē arī rubeņu, medņu un citu kolonijās dzīvojošo putnu stiprākos tēviņus.
Savdabīgās seksa rotaļas
Dzīvnieku pasaules pazinēji norāda, ka mazāko sugu dzīvnieki spēj pēc kārtas veikt vairāk dzimumaktu nekā lielāko sugu pārstāvji.
Piemēram, zvirbuļu tēviņš spēj veikt septiņpadsmit mīlas aktus pēc kārtas, kamēr ziloņi parasti samierinās ar vienu.
No vienas puses, tas saistīts ar to, ka lielie dzīvnieki iecienījuši garāku priekšspēli. Mazie zvēriņi ar to īpaši neaizraujas. Lauvu tēviņš, uzlēcis virsū mātītei, var ņemties pat vairākas stundas, taču reāli šajā laikā tiek izdarīts tikai viens dzimumakts. Viss pārējais process ir tikai savstarpēja mīlināšanās.
Dzīvnieku vidū iecienītākā poza ir vecā labā sunīšu poza, taču ir arī ļoti īpatnēji pārošanās veidi. Savdabīgi TO dara astoņkāji. Kad pienāk īstais brīdis, tēviņa dzimumloceklis atdalās no sava īpašnieka un dodas mātītes meklējumos. Bet zaļie dziedātājsienāži mātītes vēdergalā piekar īpašu maisiņu – spermatoforu, kuru mātīte pēc tam apēd. Tas tāpēc, ka maisiņš neļauj jaukajai būtnei kustēties un ēšanas procesā sēkla nokļūst olvados. Visai skarbai dzīvei nesaudzīgais liktenis nolēmis odu tēviņus – viņu vienīgā misija dzīves laikā ir apaugļot mātīti. Tie derdzīgie asinssūcēji, ar kuriem mēs cīnāmies vasarās, ir par pēcnācēju nākotni domājošas odu dāmas.
Atsevišķu sugu vidū mīlas akta laikā vērojama izteikta agresivitāte. Bijuši gadījumi, kad Amūras tīģeri, kaisles pārņemti, nokož savu iecerēto. Arī jūrasūdru tēviņi jau gadsimtiem ilgi pārošanās laikā līdz asinīm sakož mātītes. Taču šis nežēlīgais paradums var nostādīt jūrasūdrus neapskaužamā situācijā. Ūdeņi pēdējos gados kļūst aizvien piesārņotāki, tāpēc mātīšu brūcēs iekļūst infekcija, un veidojas dažādi ļaundabīgie audzēji. Mātītes, slimību uzveiktas, iet bojā, un, attīstoties sliktākajam scenārijam, var pienākt laiki, kad par jūrasūdriem runās vairs pagātnes formā.
Košļāšana un atblusošana
Ļoti populāra dzīvnieku vidū ir maigošanās, kas izpaužas kā savstarpēja bužināšanās un mīlināšanās. Īpaši izplatīts tas ir pērtiķu, lauvu un zirgu starpā. Zirgi viens otram košļā krēpes, savukārt pērtiķi nodarbojas ar atblusošanu. Šādas darbības uzskatāmas par savstarpēju simpātiju izrādīšanu. Atblusošanu iecienījušas arī žurkas. Piemēram, ja nebrīves apstākļos dzīvojošam grauzējam rodas simpātijas pret savu saimnieku, tas savu pieķeršanos izrāda, it kā atblusojot cilvēka pirkstus. Dažreiz dzīvnieki piekopj arī starpsugu mīlestību, kad savā starpā sakrustojas, teiksim, divi kaķveidīgie vai citu radniecīgo sugu pārstāvji. Viņu pēcnācējiem gan nevar būt bērnu, taču vairumā gadījumu tie ir dzīvotspējīgi.
Raksts publicēts žurnālā «Astes» 2007. gada 2. numurā.
Populārākie raksti
