Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Zīmola dosjē:
- Kale Latvia piedāvā dabiska sastāva produktus no lapu kāposta.
- Interese par lapu kāpostu Edgaram radusies daudz agrāk, bet sākt audzēt nolēma 2019. gada nogalē. Ideju realizēt palīdzējusi viņa draudzene un dzīvesbiedre aktrise Laura Atelsone.
- Līdztekus Kale Latvia Edgars un Laura kopā ar citiem pašmāju ražotājiem izveidoja zīmolu Tīrradnis – veikalus, kuros var iegādāties pašmāju pārtikas produktus par ražotāju cenām.
«Kā jau viss, tas sākās ar mazu graudiņu, kurš sāka velties un kļūt arvien lielāks. Neesam lauksaimnieki, nedzīvojam laukos, un nav viena iemesla, kāpēc sākām audzēt lapu kāpostus,» stāsta Edgars, kurš pirms tam vairākus gadus bijis pārdošanas nodaļas vadītājs kādā uzņēmumā. «Vienā brīdī sapratu, ka strādāju tikai naudas dēļ. Bija jāapstājas, lai apjaustu, ko pa īstam gribu darīt.» Aizgājis no darba un paņēmis gandrīz gadu garu atvaļinājumu, Edgars nodevās tam, kas viņam patīk visvairāk.
«Ir divu veidu vīrieši – tie, kas negatavo, un tie, kas gatavo. Es esmu starp tiem, kuri gatavo, un man tas ļoti patīk. Tā manā dzīvē ienāca lapu kāposts – tas šķita tik fascinējošs! Keils uzturvērtības ziņā ir TOP 3 vērtīgāko dārzeņu sarakstā visā pasaulē. Tajā ir desmit reižu vairāk C vitamīna nekā spinātos, un tas ir tik bagātīgs, ka veģetāriešiem un vegāniem lieliski aizstāj gaļu un pienu. Īsts Latvijas superfūds! Turklāt keilu pasaulē izmanto ne tikai pārtikā. Tas ir tikpat burvīgs kā spirulīna, īsts jaunības eliksīrs, un Kalifornijā ir uzņēmums, kas rada keila kosmētiku. Šis darbības virziens ietilpst arī mūsu nākotnes plānos,» Edgars runā ātri un aizrautīgi.
Citi lasa
Toreiz, lapu kāposta garšas un uzturvērtības iedvesmots, viņš no bibliotēkas krājumiem uzzinājis – Eiropā šis dārzenis aug jau kopš 15. gadsimta un Kanādā, Ziemeļvācijā, Īrijā tas, tāpat kā mūsu kartupelis, allaž bijis nacionālais produkts. «Latvijā lapu kāposts līdz pat 19. gadsimta beigām bijis tikpat populārs kā tagad burkāns un audzis gandrīz katrā viensētā kopā ar sparģeli. Tad nāca kari un padomju vara. Domāju, toreiz mainījās cilvēku loģika – ja katrai saimniecībai bija iedalīts, teiksim, viens kvadrātmetrs, kurā kaut ko izaudzēt, lapu kāposts šajā izlasē zaudēja, jo, salīdzinot, piemēram, ar galviņkāpostu, aizņem daudz vairāk vietas. Var teikt, ka kara apstākļi un padomju vara lapu kāpostu un sparģeli, kas toreiz bija latviešu delikateses, no mūsu raciona izspieda, un visi sāka audzēt parastos galviņkāpostus. Ar to gribu teikt, ka mēs nedarām neko unikāli jaunu – šis dārzenis te bijis vienmēr.»
Vēlamies parādīt cilvēkiem, ka keils nav tikai «tas zaļais krokainais», bet ir vēl daudz šķirņu, piemēram, violetā šķirne ‘Skārleta’ vai lieliskā ‘Toskāna’ ar garajām dinozaura astēm.
Ticējām savām idejām
«Vienā dienā devos uz grāmatnīcu, nopirku A2 lapu, marķierus un sāku zīmēt plānu – kas vispirms būtu jādara, ja gribētu sākt audzēt lapu kāpostu. Kopā ar Lauru soli pa solim sākām radīt zīmolu un meklēt sadarbības partnerus. Mūsu pirmā izvēle bija neveiksmīga, un pirmo ražu vajadzēja norakstīt,» atceras Edgars. Taču bija dzimis zīmols un mājas apstākļos jau radīti pirmie produkti. «Daudzi teica – jūs traki esat, tikai kāpostu audzēsiet? Nevienam viņu nevajadzēs! Taču mēs ticējām savām trakajām idejām, gribējām iet vienā virzienā un maksimāli to izkopt.»
Braukājot pa tirdziņiem, Edgars bija iepazinies ar pieredzes bagāto biodinamiskās audzēšanas zinātāju Andri Manguli no sertificētas bioloģiskās zemnieku saimniecības Atvases. «Veiksmīgā kārtā viņš kļuva par mūsu partneri,» stāsta Edgars.
«Lapu kāposta lauks, kas vairāk gan paredzēts dažādiem eksperimentiem, mums ir arī manos laukos Liezērē, zemnieku saimniecībā Eglāji. Pavasarī iestādījām divas vagas tā, kā mums šķita pareizi, vecmamma ražu uz krāsns izkaltēja, un visu produkciju arī realizējām eksperimentu vajadzībām,» piebilst Laura.
Riktīgi traks gads
«Pandēmijas gadā mums dzima divi bērniņi – Kale Latvia un Tīrradnis. Tas temps, kādā vienā elpas vilcienā bez brīvdienām maucām, nebija ātrvilciens, tā bija raķete,» abi stāsta. «Varu teikt, ka vislabākās idejas dzimst krīzē. Ir cilvēki, kas ir stūrgalvīgi. Viņi uztaisa plānu un, ja viss nenotiek secīgi, ķer paniku. Arī man bija plāns, kas, iestājoties ārkārtas stāvoklim, protams, bija kaķim zem astes. Taču tādā brīdī ir jāspēj pārgrupēties. Nedēļas laikā no tirdziņiem pārgājām uz sociālajiem tīkliem – burtiski sēdējām Instagram un dragājām postus, izveidojām sadarbību ar influenceriem. Uztaisījām Kalē ģimenes komplektu, Kalē pavasara komplektu, Gardēža komplektu. Paši novācām ražu, braucām pakaļ burkām, līmējām, fasējām, malām, lapojām, komunicējām, zvanījām, vēl arī taisījām grāmatvedību un divatā izvadājām pasūtījumus. Mājas apstākļos izmalām un izcepām tūkstošiem produktu. Izstrādājot receptes, pavadīts simtiem stundu, tās nemitīgi pieslīpējot un uzlabojot. Citi sabruka, taču mēs noturējāmies,» atceras Edgars.
Tas nav tikai bizness
Arī pirmais veikaliņš Tīrradnis radies pandēmijas uzliktā sloga dēļ – apzinoties, ka kaut kas jāliek neesošo, bet zīmola attīstībai tik nepieciešamo tirdziņu vietā. «Zibenīgā ātrumā projekts no idejas kļuva par reālu tirdzniecības vietu – desmit diennakšu laikā ar pāris rokām tika uzrakstīts projekts, atvērta firma, izdarīti pasūtījumi, uzražots dizains, interjers un izveidota grāmatvedība. Radījām ražotāju apvienību, kuras mērķis ir veidot tiešsaikni starp radītāju un baudītāju – lai katrs, kurš vēlas, var nopirkt produktu bez starpnieka uzcenojuma, gluži tāpat kā tirdziņā. Sākām kā neliels īstermiņa pop-up, bet tagad atvērti jau trīs pastāvīgi veikali, unikāli ar to, ka tajos nopērkami vienīgi Latvijā ražoti produkti par ražotāju cenām,» norāda Edgars. Viņš atklāj, ka ražotāji, kuri Tīrradnī piedāvā savu produkciju, kādreiz bijuši savās profesijās – mārketingā, biznesā vai inženierijā –, taču cits ātrāk, cits vēlāk no tām aizgājuši un sākuši nodarboties ar savu sirdslietu – ēst gatavošanu.
«Nevienam no viņiem tas nav tikai bizness. Katrs ļoti mīl to, ko dara, tāpēc pamatā šī nodarbe ir viņu sirdslieta. Ar visu dvēseli savos produktos liekam pašu kvalitatīvāko – negribam un nevaram atļauties savu klientu čakarēt. Mūsu uzstādījums noteikti nav uzskrūvēt cenu, bet – tieši otrādi – paplašinot auditoriju, padarīt to pēc iespējas pieejamāku. Tādēļ mūsu plānos ir izveidot veikalu ķēdi – lai katrs Latvijas iedzīvotājs varētu iegādāties vietējo ražotāju produktu par pieejamu, nevis lielveikalu noteiktu cenu. Jo plašāk izpletīsimies, jo zemāku cenu varēsim piedāvāt,» viņš skaidro, neslēpjot, ka viens no pandēmijas ieguvumiem ir tas, ka valstīs sāka attīstīties to iekšējie resursi – iekšējais tūrisms un ražošana. «Mums ir jāsargā vietējie dārgumi, un naudai maksimāli jāpaliek valsts iekšpusē, nevis jāceļo prom. Modernais patriotisms ir atbalstīt vietējo, izvēloties pašmāju ražotāju piedāvāto produkciju.»
Laiks piezemēties
Edgars lēš, ka pagājušais laiks bijis kā trīs vai četri gadi no dzīves – tas bijis ārprātīgs sprints, kas prasījis milzīgus iekšējos resursus. Gada laikā, sasniedzot savus mājražotāja griestus, Kale Latvia piezemējas un plāno pāriet uz ražošanas statusu. Piedāvājumā ir triju veidu pesto (viņi ir vienīgie šāda produkta ražotāji Ziemeļeiropā), četru veidu čipsi (Eiropā tādus ražo vien trīs ražotāji), divu veidu humuss un jaunākais produkts – kimchi, fermentēta lapu kāposta produkts, kas tapis sadarbībā ar zīmola Burka&Ledus izveidotāju, čili audzētāju Ronaldu Kreili.
«Tā skrienot, resursi ar laiku tiek izsmelti. Tagad esam iegājuši maratona taisnē un pienācis laiks apskatīties apkārt, pienācīgi sadalīt spēkus, atrast balansu, lai tā komēta nesadeg,» norāda Edgars. Tuvākajā nākotnē tiks palielināti gan ražošanas apjomi, gan klāsts papildināts ar jauniem, neierastiem produktiem. Līdz šim Edgars un Laura visu darīja divatā, bet šobrīd tiek komplektēta zīmola komanda, lai sasniegtu tālākus mērķus – kļūt par bioloģiski sertificētiem ražotājiem un eksportēt produkciju uz Eiropas valstīm, kurās lapu kāposts ir nacionālais produkts.
Runājot par bioloģiskās pārtikas ražošanas attīstības tendencēm un veidu, kā mazajiem ražotājiem ātrāk izkļūt no krīzes, Edgars ir cieši pārliecināts, ka viens nav cīnītājs un latvieša nākotnes biznesa atslēga ir apvienošanās.
«Koplietošanas mašīnas, skrejriteņi un biroji mums jau ir. Un tagad mums ir arī šis koplietošanas veikals Tīrradnis, kurā visiem partneriem ir kopējs menedžments, administrācija un realizācija, taču katrs ražotājs saglabā savu autonomiju. Tas, manuprāt, ir vienīgais veids, kā latviešiem kaut ko nozīmīgu paveikt. Cita ceļa nav. Tiesa, vecākajai paaudzei šķiet, ka kooperatīvu ideja vēsturiski ir izgāzusies. Taču dzīvot ar bailēm un vecām atmiņām ir nepareizi! Neesmu piedzīvojis deviņdesmito gadu kooperatīvus, manī nav aizspriedumu pret darbošanos kopā. Baidīties nedrīkst, ir vienkārši jāmočī,» Edgars saka un ir apņēmības pilns turpināt realizēt savas idejas.
Kļūda, ko otrreiz nepieļautu
Sākumā ieforsējām – ar savu produkciju uzreiz gājām mazajos veikaliņos, taču tur produkts tika ievērojami uzcenots. Produkta kvalitāte neļauj mums nolaist savu cenu, tāpēc optimālākais risinājums bija tieši koncepta veikala Tīrradnis izveidošana, kur savu produktu varam tirgot par reālo cenu, kas ir vienu cenu kategoriju zemāka nekā lielveikalos. Taču kļūdas ir katra mazā uzņēmēja barības augsne. Ja proti no tām mācīties, tās tikai pilnveido.
Edgars iesaka, ja vēlies uzsākt mājražošanas biznesu:
- Turi roku uz pulsa!
Uzņēmējdarbība ir profesionalitātes un intuīcijas kombinācija. Lai būtu veiksmīgs, jāzina pieci soļi uz priekšu – jāseko tendencēm un jāsaprot, kāds produkts cilvēkiem būs vajadzīgs nākotnē. Piemēram, nākotnes tendence pārtikas ražošanā ir produktu fermentācija, kā arī produkti bez cukura un laktozes. Strauji attīstās vegānu pārtika – par to liecina arī atsevišķi tai veltīti plaukti lielveikalos.
- Neieciklējies!
Plānam ir jābūt, taču pie tā nedrīkst turēties ar zobiem un nagiem. Jābūt maksimāli elastīgam un gatavam jebkurā brīdī savus plānus mainīt. Izdomā arī, ko darīsi, ja virzība uz priekšu būs strauja. Jāatzīst, mēs nebijām gatavi tik lielam attīstības ātrumam.
- Fīdbeks ir obligāts!
Zīmola veidošanā ļoti svarīga ir atgriezeniskā saite no klienta. Tikai tā var pielāgot produktu piedāvājumu un attīstīties pareizajā virzienā. Ir jāatrod veids, kā šo saiti izveidot un noturēt. Lieliska vieta tam ir tirdziņi, tajos notikušas arī mūsu vērtīgākās iepazīšanās ar sadarbības partneriem un padomdevējiem.
- Nezaudē realitātes izjūtu!
Ir jātic savām trakajām idejām, lai ko arī teiktu citi. Mēs spēlējām uz pilnu banku un to nenožēlojam. Taču pirmajos panākumos realitātes izjūtu pazaudēt nedrīkst. Piemēram, nav jēgas vērties vaļā tur, kur nav cilvēku. Un cilvēki ir lielveikalos.
- Komanda ir atbilde uz sasniegumiem
Strādājot vienatnē, mēs ātri sasniedzam savus griestus. Taču tieši lieliska komanda ļaus tev iet tālāk. Skaidrs, ka var uzpeldēt ego jautājums, arī es ar to esmu saskāries. Tomēr, jo ātrāk dabūsi pa pieri, šķīdināsies un sāksi strādā komandā, jo ātrāk sasniegsi rezultātus.
- Ir jānokrīt, lai pieceltos
Nekas nenotiks, ja savā lietā nebūsi iekšā līdz matu galiņiem. Aizvadītā gada laikā bija brīži, kad vairs nesapratu, kas notiek, ir rīts vai vakars, un jau redzēju sarkanās līnijas. Taču bez sevis maksimālas piespiešanas, bez sajūtas, ka esi pilnībā izsmelts, rezultātu sasniegt nevar. Tev ir jānokrīt un tad atkal jāceļas augšā. Tas ir dabisks process.
- Tici kosmosa spēkam, taču nepaļaujies uz veiksmi!
Bija pagājis apmēram gads, kopš zīmols bija apritē, kad Laura skatījās uz nosaukumu Kale un pēkšņi teica: «Edgar, paskaties, tie taču ir mūsu iniciāļi: Edgars Kravalis un Laura Atelsone!» Abi ticam kosmosa spēkam, un acīmredzot, ja mūsu burti ir nosaukumā, tas mums bija lemts. Mēs lepojamies arī ar to, ka lapu kāpostus no mums ņem Mārtiņš Rītiņš, un labprāt pieminam faktu, ka, Mārtiņa pagatavotu, to nogaršojis Francijas prezidents Makrons. Tomēr es neticu mūžīgām haļavām. Paveikties var sākumā, bet ne otrreiz. Pēc tam tas ir tikai un vienīgi nežēlīgs darbs.
