Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nimba vai halo efekts tiešām ir lamatas, kurš gan no mums tajās nav iekritis? Cik reižu es pats esmu domājis, ja meitenei ir tik skaista seja un tik brīnišķīgas acis, viņa noteikti iemieso arī visas citas lieliskākās morālās īpašības un tikumus, kādi dabiski piedien šādam eņģelim. Domājis gan nav īstais vārds – tas viss notiek jau pirms domāšanas vai bez domāšanas, un, pat ja domāšana sāk darboties, tā tik un tā ir apgrūtināta.
Un tas sirmais, simpātiskais, pieklājīgais kungs, viņa klusais, gudrais smaids taču nepārprotami norāda uz dziļu erudīciju, apjēgtu, bagātīgu dzīves pieredzi, viņš noteikti ir vieds padomdevējs jebkurā dzīves situācijā. Tas vienkārši ir redzams.
Un cik bieži mums visiem ir gadījies kļūdīties, nospriežot, ja jau cilvēkam ir tik daudz naudas, tad gan viņš ir ļoti gudrs un talantīgs.
Halo efekts ir psiholoģisks fenomens, kad organizācijas vai produkta viena pozitīva īpašība liek mums izdarīt pozitīvu spriedumu arī par citām tā īpašībām. Tie ir ne tikai skaisti cilvēki, kam neapzināti piedēvējam arī citas labas īpašības, mēs regulāri izdarām kļūdainus secinājumus un prātā veidojam nepareizas, nepamatotas spriedumu ķēdes arī attiecībā pret daudziem citiem. Raugiet, cik viņš ir lielisks zinātnieks un vēl labs tēvs, viņš noteikti būs arī labs politiķis. Kāpēc mēs tā domājam? Nav nekāda loģiska pamata izdarīt šādu secinājumu.
Arī slikts politiķis var būt lielisks tēvs, un vislieliskākais zinātnieks var būt nekam nederīgs politiķis, starp šīm lietām nav nekādas loģiskas saistības. Pareizāk sakot, vienīgo saistību izveido halo efekts – mums patīk cilvēki, kas ir labi tēvi, un arī zinātnieki mums šķiet simpātiski, ar to pietiek, lai mēs viņiem piedēvētu arī citas labas īpašības, par kuru esamību mēs patiesībā neko nezinām.
Tas pats notiek, kad spriežam par precēm vai uzņēmumiem, – skaists iepakojums, moderns noformējums var būt pietiekami iemesli, lai mēs nospriestu, ka arī precei jābūt labai. Halo efekts mārketingā un sabiedriskajās attiecībās, īpaši jau politiskajās komunikācijās, tiek lietots tik plaši un bieži tikai tāpēc, ka tas darbojas nevainojami.
Protams, ir arī tāds sievietes skaistums, kurš nerada halo efektu. Citiem vārdiem sakot, tāds, kurš nerada noslieci piedēvēt viņai kādas citas labas īpašības kā vien to, ka ar viņu, iespējams, ir interesanti gultā. Ir arī tādi muskuļoti vīrieši, par kuriem domājam vien to, ka viņi acīmredzot ir kompetenti anabolisko steroīdu lietošanas un citos muskuļu audzēšanas jautājumos.
Taču jebkurā gadījumā halo efekta apzināšanās un iepazīšana bieži ir process, par kuru samaksājam ļoti dārgi.
Rozā brilles, par kuru nokrišanu nereti tiek runāts izjukušu attiecību un laulību gadījumos, ļoti bieži ir tas pats halo efekts, kurš pēkšņi vairs nedarbojas. Kaut kādu iemeslu dēļ mēs esam piedēvējuši otram cilvēkam veselu komplektu visbrīnišķīgāko īpašību, kuras, izrādās, viņam nemaz nepiemīt. Šī brīnišķīgā meitene ar eņģeļa seju un nevainīgajām acīm izrādās maita, bet pieklājīgais, uzmanīgais džentlmenis ar labajām manierēm un patīkamo ķermeņa aromātu, izrādās, ir greizsirdīgs narciss ar noslieci uz varmācību. Kā mēs to nepamanījām uzreiz? Kā mēs varējām pieļaut, ka viss aiziet tik tālu? Kā mēs varējām ielaist viņu savā dzīvē tik dziļi? Kā mēs varējām neredzēt viņa patieso dabu un visus viņa dēmonus un tarakānus?
Mēs parasti domājam, ka mūs apmānīja, ka otrs ļoti meistarīgi slēpa savu patieso es, un tā noteikti arī gadās, taču tikpat bieži mēs paši apmānāmies, tāpēc ka vienmēr uzķeramies uz halo efektu: uz kādu brīnišķīgu ārēju pazīmi vai īpašību, kas liek mums iedomāties, ka arī viss pārējais cilvēkā ir tikpat brīnišķīgs.
Protams, mīlestība ir ne tikai halo efekts. Mīlestība ir halo efekts plus laime. Ekstāze, piepildījums, bauda. Mīlestība ir faktors, kas laimīgu padara visu visapkārt. Ne darbs vairs ir grūts, ne problēmas smagas, ne nelabvēļi var sabojāt garastāvokli, ne dzīve sarežģīta – mīlestība atrisina visas problēmas. Mīlestība ir brīnumzāles, narkotika. Par to ir sarakstīts tik daudz, ka nav vērts man te vingrināties daiļrunībā.
Problēma ir tajā, ka brīdī, kad mums to pēkšņi atņem, kad mīļotais dodas savās gaitās, mums iestājas lielākā lomka, kādu vien cilvēkam ir iespēja iepazīt. Varbūt vienīgi heroīna atkarība var censties konkurēt.
Mēs saucam šo lomku par salauztu sirdi – cik skaisti un atkal jau romantizēti, runājot par šo melno, smago miglu, kurā cilvēks var atrasties gadiem, nespēdams just neko, tikai sāpes, nespēdams domāt ne par ko citu, tikai par viņu. Par viņu, kurš piekabinās katrai domai, katrai vietai, katrai dziesmai, katrai atmiņai un izēd tevi no iekšas, dodot vien dažas stundas miegam, lai atkal sāktu visu no jauna, un tā dienu no dienas, gadu no gada. Ilgi. Izbeigt šīs ciešanas, izbeigt dzīvi bieži šķiet pilnīgi saprātīga izvēle. Bērni, vecāki vai stulbā cerība, ka varbūt tomēr kaut kad nākotnē kaut kas varētu mainīties, reizēm attur, bet reizēm arī ne.
Kur beidzas salauzta sirds un sākas klīniska depresija un citas psihiskas slimības, ne vienmēr var skaidri pateikt, bet cilvēks ir tā uzbūvēts, ka viņš var ciest ilgi.
Saka, laiks visu dziedē. Nešaubīgi, jā, dziedē, migla izklīst, līdz pazūd pavisam kā nebijusi, bet reizēm tas prasa daudzus gadus. Kā tas iespējams, kāpēc tā notiek, kā no tā izvairīties? Tie ir īstie miljons dolāru vērtie jautājumi, un es diemžēl nezinu nevienu saprātīgu atbildi. Labprāt gribētu iedot savai meitai kādu padomu, kādu instrukciju, kas varbūt varētu viņai palīdzēt pret iekrišanu mīlestības salauztās sirds traģiskajās mokās, taču es tādu nezinu. Nu varbūt vienīgi halo efekts. Atceries par to, ka viena cilvēka īpašība – fiziska vai psiholoģiska – nav iemesls, lai pēc tās spriestu par cilvēku kopumā. Un arī otrādi – apdomā, vai puisis nav ar tevi apmāts kādas vienas lietas dēļ un nepamana tevī neko citu. Iespējams, pēc īsa brīža viņš attapsies, ka tu esi pavisam cits cilvēks nekā tas, ko viņš tevī bija saskatījis.
Vai es pats jaunībā būtu spējis novērtēt šādu padomu? Protams, ne. Jaunībā mēs nebaidāmies no nepazīstamām ciešanām, kamēr neesam tās piedzīvojuši, tāpēc šī visa ir tikai tāda spriedelēšana. Un tomēr – nekas cits neatliek kā cerēt, ka arī spriedelēšanai un runāšanai kaut kad, kaut kur, kaut kā mēdz būt kāda nozīme.
Materiāls pubicēts 2019. gadā žurnālā SANTA nr. 10.
