Rīga +5°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Rīgas Stradiņa universitātes sociālantropoloģijas studiju maģistre Ilze Žukova veikusi pētījumu par iepazīšanos un romantisku attiecību veidošanu gados vecāku cilvēku vidū. Pētījumā piedalījās vīrieši un sievietes virs 50 gadiem (vecākajam bija 78 gadi) no dažādiem Latvijas reģioniem un dažādām attiecību stadijām – vieni jau ir iepazinušies, otri attiecības vēl tikai meklē, trešie – nemeklē vai vairs nemeklē attiecības.
«Mīlestība un romantiskas attiecības ir universālas un pieder visu vecumu cilvēkiem. Arī pētījuma dalībnieki apliecināja, ka jūtas nekur nepazūd un mīlēt var visos vecumos, tikai klāt nāk citi attiecību veidošanai būtiski apsvērumi. Kāpēc attiecības ir aktuālas arī senioru vecumā? Kaut vai tāpēc, ka vēl pirms simt gadiem vidējais dzīves ilgums bija par 25–30 gadiem mazāks un cilvēks dzīvoja vidēji 50 gadus. Līdz ar to pietika laika tikai tam, lai apprecētos, izaudzinātu bērnus, un tad jau līdz mūža galam nebija tālu. Tagad dzīvildze gan tehnoloģiju, gan pieejamās medicīnas un citu apstākļu dēļ ir pieaugusi, un cilvēks nodzīvo vidēji 75–85 gadus, sievietes ilgāk. Arī pēc 50 gadu vecuma cilvēks vēl ir spēka pilns un domā, kur savā dzīvē viņš atrodas un ko vēlas. Tāpēc attiecību veidošana nebeidzas – zināmi stāsti, ka seniori iepazīstas pansionātā un pat apprecas. Tā ka jūtas ir visos vecumos.
Protams, daļa cilvēku saka, ka viņiem attiecības vairs nevajag. Daudziem ieaudzināts, ka dzīvē var būt kopā tikai ar vienu partneri līdz mūža galam, un tad, paliekot vienam, seniors nevēlas kāpt pāri saviem principiem un realizē sevi bērnos, mazbērnos, bet attiecības vairs nemeklē. Kādam partneris ir miris, viņš gadiem dzīvo viens, un tad šķiet, ka attiecības nav domātas viņam. Arī tad, ja partneris nomiris pēkšņi, daudzi nevēlas veidot nopietnas attiecības, taču nav izslēgts, ka viņi neizveido cita veida attiecības. Un tas ir viens no pētījuma galvenajiem secinājumiem – jaunībā domājam par ģimeni, laulībām, bērniem un plānojam kopdzīvi, bet pēc 50 gadiem daudzi cilvēki izvēlas brīvdienu attiecības, bez kopdzīves. Cilvēks saglabā savu vienatni, taču viņam ir partneris, ar ko tikties brīvdienās, aiziet pastaigā, uz teātri vai koncertu, aizbraukt ceļojumā,» stāsta Ilze Žukova.
Iepazīties var – vajag tikai gribēt!
Bieži vien arī krietni jaunāki cilvēki atzīst, ka īsti nav, kur iepazīties, atliek tikai virtuālās vietnes, kuras arī ne visiem patīk. Kur viens otru satiek seniori? Pētījuma dalībnieki atklāja, ka bieži vien tiek pārskatīti cilvēki, ar kuriem viņi tikušies dzīves laikā, – nereti atkal satikšanās notiek skolas salidojumos, kur satiekas skolas laika mīlestības un abi secina, ka palikuši vieni. Iepazīties palīdz arī kaimiņi un draugi, reizēm tas notiek danču vakaros vai kādos interešu saietos, taču jāņem vērā, ka ar gadiem parādās diezgan liela dzimtes disproporcija.
«Līdz 50 gadu vecumam sieviešu un vīriešu proporcija ir 1:1, bet pēc 50 gadu vecuma sieviešu ir vairāk: 50–60 gadu grupā sieviešu ir par 12% vairāk nekā vīriešu, bet 70 un vairāk gadu grupā sieviešu ir par 35% vairāk nekā vīriešu. Taču domāju, ka šī auditorija spēj iepazīties dažādos veidos, pretēji jauniešiem, kuri bieži fokusējas uz digitālo vidi. Iepazīties var arī, izmantojot sludinājumus žurnālos un avīzēs, un to daudzi arī dara. Viegli nav, bet, ja vēlas, iespējas ir. Seniori, kuri sūta ziņu kosmosam – hei, es gribētu sastapt kādu cilvēku! –, arī atrod savu otru pusīti. Varbūt ne vienmēr ideālo variantu, bet tas īstenībā ir stāsts par mūsu gaidām, par to, ko mēs vēlamies no otra cilvēka,» atzīst pētniece.
Ekonomiskais aprēķins
Skats uz romantiskām attiecībām atšķiras jaunībā un vēlākos gados. Jaunībā meklējam cilvēku, ar kuru veidot ģimeni, un mums pašiem ir izaugsmes potenciāls, mēs kāpjam pa karjeras kāpnēm un dzīvei ir virzība uz augšu daudzos aspektos, bet gados vecākiem cilvēkiem, veidojot attiecības, svarīga ir sociāli ekonomiskā situācija.
«Kāds ir pirmspensijas vecumā, cits jau pensijā, un tas mēdz būt šķērslis pirmā soļa speršanā, īpaši vīriešu vidū. Liela nozīme ir ķermeniskajai novecošanai un tam, kādas otram ir veselības problēmas, sevišķi, ja tomēr plāno kopdzīvi. Viens no ļoti būtiskiem aspektiem ir ekonomiskais stāvoklis – kādi otram ir resursi, jo brīdī, kad mums vairs nav ekonomiskās izaugsmes, meklējam partneri, kurš spēs nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvākas vecumdienas. Līdz ar to parādās ekonomiskais aprēķins. Katrs dzīves laikā jau ir uzaudzējis savu materiālo labklājību – ja vienam ir pils, bet otram būdiņa, jāatrod kompromiss. Parasti neviens negrib atstāt savu mājokli un pārcelties pie otra. Lai gan situācijas mēdz būt dažādas, vīrieši ir stāstījuši, ka pēc sievas nāves palikuši vieni paši visā mājā un meklē saimnieci, taču neviena nenāk. Sākumā biju par to izbrīnīta – būtu jumts virs galvas, saimniecība, būtu, ko darīt. Bet, parunājot ar sievietēm, sapratu, ka viņas nevēlas iet pie vīrieša strādāt, jo galu galā to ir darījušas visu mūžu un pašas ir gana nodrošinātas, lai negribētu pārcelties uz svešu māju, kur redz vienu vienīgu darbu un ko savā vecumā vairs negrib. Tāpēc viņa labāk aizbrauc pie kunga nedēļas nogalē, abi aiziet pastaigāt pa mežu vai uz koncertu, bet ne strādāt un saimniekot viņa mājā. Grūtākais, veidojot attiecības, ir panākt vienošanos, atrast kopējo, un tāpēc mazliet ir jāatkāpjas no saviem principiem, lai gan tas nav vienkārši. Skaidrs, ka jābūt arī patikšanai, tomēr tik un tā priekšplānā ātri izvirzās tas, kāds no otra būs labums. Cilvēki meklē kopējo labumu, ko katrs var iegūt no šīs savienības. Patiesībā diezgan bieži atbildēs izskanēja, ka šajā vecumā ir tikai aprēķina attiecības – viens otru vērtē tikai pēc tā, kāds man būs labums,» atzīst Ilze Žukova.
Ja nu attiecības beidzas?
Vēl viens būtisks apsvērums, veidojot attiecības senioru vecumā, ir drošība. Proti, var sastapt otru, iemīlēties, bet pārcelties pie viņa? Nu nē, jo nekad nevar zināt, kas būs pēc gada vai diviem. Vai attiecības būs tādas kā tagad? Ja tagad pārdošu vai izīrēšu savu māju un mūsu attiecības izjuks, vai man būs, kur atgriezties? Senioriem vairs nav tik daudz enerģijas visu kārtot un organizēt, tāpēc viņi vairāk grib mieru – savu stūrīti, savu kaktiņu, sakārtotu dzīvi. Bet šie jautājumi izšūpo, un tad daudzi atzīst, ka labāk izvēlas tikai brīvdienu attiecības, kad satiekas reizi vai divas nedēļā un kaut ko kopā dara. Kā atzīst Ilze Žukova, brīvdienu attiecības ļauj saglabāt savas vērtības, kādas nu kuram ir, bet, ja skatās no otras puses, kas gan ir vērtīgāks par attiecībām? «Saprotams, ja ir brīvdienu attiecības, jābūt arī kopīgām interesēm. Bet, ja seniori spēj vienoties par kopīgo arī materiālā, ķermeniskā, seksualitātes līmenī, jo seksualitāte pieder arī šī vecuma cilvēkiem, ja spēj kopīgi nogludināt un saprast savas atmiņas un kopīgi panākt savu ģimeņu piekrišanu, kas arī spēlē savu lomu, tad ir potenciāls kopdzīvei. Tad vairs nav tik būtiski, ka vienam patīk sports un otram teātris, jo tad kopīgums ir atrasts daudz dziļākos līmeņos, kas satur šīs attiecības kopā.»
Ieguvumu vairāk nekā zaudējumu
Mūsu kultūrā ieausts, ka intīmās attiecības piederas tikai jaunajiem, bet cilvēkus gados uzlūkojam kā aseksuālas būtnes. Bet tā nav! Vīrieši daudz brīvāk nekā sievietes runā par intīmajām attiecībām, un tas tā ir tāpēc, ka paaudze, ko Ilze Žukova pētīja, piedzīvojusi padomju gadu kultūras standartus un normas, un tad pamatā dominēja vīrieši, bet sievietēm tika akcentēta mātes un darbaspēka loma, bet par seksu tolaik vispār nerunāja. Arī tagad vīrieši daudz aktīvāk demonstrē seksualitāti un par to runā, taču interesanti, ka arī sievietes atzina, ka intīmās attiecības viņām ir svarīgas. Taču ar gadiem mainās intimitātes raksturs un veids – vairāk uzmanības liekot uz ķermeņa pieskārieniem, intīmo attiecību kvalitāti. Bija sievietes, kas sarunās atzina: «Ja intīmās attiecības nav kvalitatīvas, man tās nevajag!»
«Līdz ar šo pētījumu pirmo reizi arī sapratu, ko nozīmē novecot kopā. Vīrietis, kuram nesen bija nomirusi sieva atklāja, ka nezina, vai varēs izveidot jaunas attiecības, jo kā tas tagad būs – pēkšņi pamosties blakus citam cilvēkam, ar kuru kopā nav ķermeniski novecots? Satiekoties gados, cilvēks vairs nav skaistākajā dzīves momentā, un tad ļoti svarīgs ir jūtu aspekts, bet, ja šo jūtu nav, ļoti grūti otru pieņemt. Otra lieta – lai būtu seksuālā saskaņa, nepieciešama regulārs un biežs kontakts, un šis arī ir būtisks aspekts. Jaunībā ar to nav problēmu un sekss ir regulāri, bet ar gadiem tas mainās. Līdz ar to par savām vēlmēm un sajūtām jāspēj arī runāt, lai abi justos labi. Taču kopumā jāatzīst, ka iepazīšanās senioru vecumā ir laba un ieteicama, jo ir daudz blakus ieguvumu – cilvēki, kas vēlas iepazīties, ir enerģiskāki un vitāli, viņi ir gatavi iet pastaigās, apmeklēt teātrus un koncertus, līdz ar to saglabā optimismu. Un, pat ja neizdodas atrast to vienīgo, pēc kura sirds ilgojas, var atrast brīvdienu draugu, ar kuru aiziet uz teātri vai pie kura aizbraukt ciemos uz kafiju. Tāpēc, ja vien ir vēlme, iesaku būt atvērtam attiecībām un meklēt tās, jo tas, kas meklē, tas arī atrod. Ne velti saka: nelaimēsi loterijā, ja nenopirksi loterijas biļeti,» rezumē Ilze Žukova.
