«Mans dzīves ritms un ātrums ir tāds, ka vīrietis joprojām var uzkāpt Himalajos, taču, kamēr viņš kāps, es jau būšu uzkāpusi un nokāpusi septiņas reizes. Tas ir atšķirīgs dzīves ritms, saderība un kopā būšana,» skaidro Ieva un neslēpj – lēmumu par šķiršanos pieņemt nav bijis viegli.
«Vīrietis ir ļoti mīlošs un mani ciena. Taču man bija godīgi sev jāatbild – vai patiesi tas ir tas, kas man ir vajadzīgs? Es viņam atklāti pateicu, ka mans dzīves ritms ir atšķirīgs - joprojām tevi mīlu, cienu un tu esi labs cilvēks. Bet es pazīstu 778 labus un gudrus cilvēkus, taču es ar viņiem nedzīvoju. Tā ir godīga attieksme pret sevi. Es netirgojos ar sevi. Es gribu maksimumu, gribu tā, kā man ir labāk un ērtāk. Mana laime ir mana izvēle,» saka Ieva.
Vaicāta, vai lēmumu par šķiršanos iespējams pieņemt abpusēju sarunu ceļā, Ieva neslēpj, ka šo jautājumi abi ar vīru izrunājuši pavisam atklāti un pēc šķiršanās saglabājuši labas attiecības.
«Ja attiecībās ir mīlestība un cieņpilna attieksme, šos jautājumus var izrunāt – esmu gudra sieviete, kas izvēlējās gudru vīrieti, kurš mani ciena un mīl. Tāpēc šāda saruna notika. Mēs esam saglabājuši draudzīgas attiecības un ja man būs vajadzīga kāda palīdzība vai atbalsts, es to varēšu saņemt. Tāpat kā viņš. Tomēr mūsu dzīves ceļi ir atšķirīgi. Viņš ir labākais, kas ar mani ir noticis, bet mūsu dzīve iet tālāk.»