Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tagad dzīvo mākslai un mazliet – teātrim
«Pasakains, bet pilnīgi traks laiks, esmu pateicīga, ka to piedzīvoju. Pret sevi biju gana paškritiska, labi apzinājos, kas tā ir par spēli,» atminoties savu zvaigžņu brīdi – parādīšanos kopā ar dejotāju Valdi Škutānu šovā Dejo ar zvaigzni –, saka Iveta.
Kopš tā laika pagājuši 14 gadi, bet Ivetas vārds daudziem vēl aizvien saistās ar šo raidījumu. Tam sekoja parādīšanās uz žurnālu vākiem, tad – šova vadīšana, vēlāk – TV projektu producēšana.
Pēc tam Ivetas publiskā dzīve pēkšņi beidzās un vietā nāca pavisam cita – ne mazāk piepildīta dzīve. Žurnāla Pērle jaunākajā numurā Iveta Feldmane atklāj: studijas Mākslas akadēmijā viņa sāka, lai sevi bagātinātu, bet šis virpulis viņu tā ievilcis, ka tagad Iveta jau ir nonākusi līdz doktorantūrai un akadēmijas sagatavošanas kursam pasniedz Rietumu mākslas vēsturi.
Paralēli tam viņa raksta grāmatu – nopietnu un pamatīgu monogrāfiju par latviešu mākslinieku Leonardu Laganovski, kurai pēc gada jābūt gatavai.
Tomēr gluži bez skatītājiem un aplausiem viņa arī nevar. Režisors Kārlis Anitens viņu ir uzaicinājis piedalīties lugas Spogulis bez atspulga iestudējumā. Tajā spēlē Kārlis pats, Iveta un aktrise Zane Vaļicka-Pētersone. Feldmane atzīstas: dziļi sirdī viņa tomēr ir skatuves cilvēks. «Ja esi to izgaršojis, pabijis tajā, ir ļoti grūti no sevis to dabūt ārā,» teic viņa.
Skrien par spīti ārstu prognozēm
«Es ļoti labi sadzīvoju ar pārmaiņām, kas manī notiek ar gadiem. Piekrītu, ka sieviete šajā vecumā uz pasauli skatās mierīgāk, jo zuduši daudzi kompleksi, kas iepriekš traucējuši,» atzīst Feldmane.
«Bērni lieli, viss daudzmaz sakārtots, un tas ļoti atbrīvo prātu. Kā gribu, tā izdaru – tagad tas ir tā. Šis, starp citu, ir mirklis, kad vajag ļauties visam, ko kārojas. Nekas nav jāatliek, jādara tagad,» pārliecināta ir Feldmane.
Pērn Iveta nosvinēja apaļu jubileju.
«Man nepatīk šis skaitlis. 40+ skan labāk. Jūtos stipra un jauna. Ir dienas, kad man vispār pirksti gaisā. Pieceļos, uzvelku treniņtērpu, krosenes, labā tempā nomaucu sešus septiņus kilometrus, atnāku, izstaipos, sapucējos… Ideāla diena! Tajā brīdī man nav vairāk par 32. Bet ir dienas, kad pamostos ar migrēnas lēkmi, kas turpinās, piemēram, jau ceturto vai piekto dienu. Un tad, zini, nejūtos jauna un forša.
No migrēnas ciešu jau ļoti daudzus gadus.
Paldies Dievam, esmu atradusi, kā to kupēt, zinu savas zāles. Es to izvelku, izciešu. Labi, ka man bērnībā ir ielikts fiziskās aktivitātes pamats, ka esmu draugos ar sportu. Jo kustība ir jaunība. Esmu skrējēja,» intervijā stāsta Iveta.
«Vienu brīdi biju aizrāvusies un jau skrēju garākas distances, uz ko mani iedvesmoja kolēģe, mākslas zinātniece, kura skrien maratonus. Bet tad atdzīvojās sena ceļgala trauma, nu, menisks… Pagājušajā vasarā vispār nevarēju paskriet. Biju pavisam izkritusi no aprites. Kad man pateica, lai nedomāju, ka vēl kādreiz skriešu, labāk lai izvēlos soļošanu, tas likās šausmīgi. Bet es atguvos un mēģinu vēl noturēties skrējēju līgā, pagaidām uz nūjošanu nepāreju. Taču agri vai vēlu… Protams, novecojam, ko tur darīt,» secina viņa. Ivetas ikdienas rituāls ir pastaigas ar ģimenes mīluli labradoru Kūperu – katru dienu 40 minūtes pa mežu.
Skaistuma injekcijas un atbrīvošanās no mantām
«Man vairs nevajag apliecinājumus no ārpuses, ka es kaut kas esmu. To mums vajag, kad esam trīsdesmitgadīgas, – ka esam vajadzīgas, foršas, talantīgas, gudras, skaistas… Tagad pati zinu, ka viss man ir normāli, ka nevajag iespringt,» saka Iveta un piebilst: labs atgādinājums tam, ka sievietei jebkurā vecumā ir svarīgi justies un izskatīties labi, ir viņas mamma.
«Viņa ir fenomenāla, neizies no mājām, ja nebūs stundu kārtīgi posusies. No viņas mācos. Pati gan kādreiz izšļūcu ārā trešās dienas copītē un tad lūdzos, kaut tikai ceļā kādu nesatiktu,» atzīstas Feldmane.
Viņas dzīvesbiedrs ir populārais plastikas ķirurgs Kaspars Feldmanis, un, vaicāta, vai viņš kā profesionālis Ivetai iesaka, kā uzturēt un uzlabot savu izskatu, Feldmane atbild: «Neko viņš man neiesaka. Protams, arī šis jautājums visus interesē – izstāsti, ko tu sev dari, ko esi izdarījusi! Nu… radikālas iejaukšanās manas sejas rajonā nav bijušas. Bet, protams, sevi uzturu. Bet tā, ka būtu no tā atkarīga un ļoti aizrautos, tā nav,» saka Iveta un neslēpj, ka reizi gadā veic tā saucamās skaistuma injekcijas. Taču skaistums vispirms nāk no iekšienes.
«Jāsmaida vairāk! Kad smaidām, seja paceļas. Kustēties vajag brīvi, jauneklīgi, nevajag klibot, nevajag rādīt, ka tev sāp celis. Vajag virpuļot visu laiku,» iesaka viņa.
Feldmane ir pārliecināta – galvenais stūrakmens tomēr ir jauneklīga domāšana. «No liekām mantām atbrīvojos ik pa brīdim. Tieku vaļā no liekām drēbēm, apaviem, un tas strādā – atbrīvojas vieta ne vien skapī, bet arī prātā. Noturēt līdzsvaru nekrāšanā – tā ir jauneklīgāka dzīvošana.»
