Rīga +4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Uguns ir visu lielāko seno godu rituālu sastāvdaļa. Lai gan visu apzinīgo dzīvi esam saskarsmē ar uguni, tā mums ne vienmēr ir izprotama. Uguns mums dod siltumu, gaismu, aizsardzību, bet liesmas var arī iznīcināt, tāpēc uguns un daba ir jāciena, jāgodā. Cilvēks nevar valdīt pār uguni, bet viņš var ar šo stihiju sarunāt. Var veikt nelielu eksperimentu – ja ugunskuru, kamīnu vai krāsni nevar iekurināt, var skaitīt uguns vārdus:
- Dedzi, dedzi uguntiņa,
- Tu nezini, ko es došu.
- Es tev došu medutiņ,
- Skaidravota ūdentiņ.
Rituālam ir lielāks spēks, ja to veic spēka vietā, ugunskuru kurina uz āderu krustpunktiem. Ja tuvumā tādu vietu nav, katrs pēc sajūtām to var atrast. Patiesībā vieta pati cilvēku atrod. Izstaigājot pļavu, lauku, viņš sapratīs – šeit ir īstā ugunskura vieta! Un nav pat svarīgi, kur to dara, kā to dara, bet rituāls ir jāveic patiesi, no sirds. Arī grilā var dedzināt rituālo uguni vai dzīvoklī iededzināt sveci un veikt maģiskas darbības. Tāpēc – esiet vienkāršāki, nemeklējiet mistiku, kaut ko pārdabisku, bet uzdrošinieties to darīt! Galvenais – darīt no sevis, no sirds.
Kā veidot ugunskuru
Dzimšanas diena ir nozīmīgs brīdis, kad var veikt uguns rituālu, Visumam nododot vēstījumu, lūdzot padomu. Dzimšanas dienas rītā vēlams pamosties saullēktā. Tiem, kas dzimuši vasarā, jāceļas agri, bet ziemā dzimušie var pagulēt ilgāk. Vispirms ir jāattīra telpa un ugunskura vieta – var uztaisīt lāpu, to aizdedzināt un apstaigāt ugunskura vietu. Vietu attīra ar kadiķa, vībotnes kvēpekļiem, var dedzināt kadiķi.
Rituālo ugunskuru veido no lapu koku pagalēm. Nevajadzētu izmantot vecu dēļu atgriezumus, nokaltušus zarus. Ja rituāls ir veidots ar īpašu nodomu, tam var pievienot priedi vai egli, taču jāielāgo, ka sveķu koki sprakst, sprāgst. Izvēlos alksni, nebūs kodīgu dūmu. No astoņām pagalītēm izveido aku un vienu pagali slīpi ievieto pa vidu. Tas ir rituālā ugunskura kodols, taču pēc sajūtām var veidot lielāku aku vai piramīdu. Ugunskuru aizdedzina ar tāsi.
Jau iepriekš tiek sagatavots ziedojums ugunij. Ziedojumam var izmantot jebkuras sēklas, ūdeni, sāli, medu, maizi. Graudus var ziedot pateicībā par labu ražu vai lūdzot, lai izaug labība, kartupeļi. Var ziedot dabas zālītes. Tāpat kā saulgriežos, salasa trejdeviņas zālītes – pušķi no 27 zālītēm, kurās 9 augus ieliek par sevi, 9 – par dzimtu, 9 – par Visumu. Katrā zālītē ieliek savu nodomu, vēlējumu un rituāla laikā atdod ugunij.
Rituāla būtība
Rituāla laikā lūdz palīdzību gaisa, ūdens, zemes un uguns stihijām, var piesaukt sargeņģeļus, dievības – Dievu, Māru, Laimu –, dzimtas priekštečus. Aiz katra no mums stāv gara tēva dzimtas līnija – tēvs, vectēvs, vecvectēvs…, blakus mātes dzimta – māte, vecmāte, vecvecmāte… Dzimta vienmēr būs blakus un palīdzēs. Ja kāds no šiem posmiem būtu izkritis, mūsu nebūtu. Ziedojumu paņem labajā rokā un izsaka savu nodomu visām debess pusēm – rietumiem, ziemeļiem, austrumiem, dienvidiem –, pēc tam savu vēlmi nosūta Visumam, zemei un savai sirdij. Tad ziedojumu atdod ugunij. Bet katrs var veidot savu rituālu.
Jāklausās intuīcijā, iekšējā balsī, un, ja šķiet, ka ziedojums jādod ar kreiso roku vai abām, tas ir jādara.
Pirms uguns rituāla vēlams skaidri noformulēt mērķi, nodomu, vēlmi. Lūgums jāizsaka tagadnes formā – man ir jauns darbs, mašīna vai māja; man ir draugs stabilu attiecību veidošanai; es esmu vesels. Nav jābaidās izteikt materiālās vēlmes. Jālūdz tas, ko cilvēks spēj piepildīt, iemiesot savā dzīvē. Nav jābūt pieticīgiem. Latviešiem bieži vien galvenais, lai ir darbs, un nav svarīgi, cik par to maksā. Dzimšanas dienā parasti vairāk domājam par sevi, saviem sapņiem, vēlmēm, taču arī jebkurā citā laikā var veikt uguns rituālu, maģiskas darbības ar nolūku palīdzēt tuvākajiem. Mēs daudzi biežāk domājam par citiem nekā par sevi. Bet ir jāiemīl sevi, un visa pasaule sadosies rokās un mīlēs tevi! Tāpēc rituālā vēlams nodomu izteikt caur sevi – man ir veseli bērni/vecāki; manam bērnam ir darbs/ģimene.
Vēlmi izsaka vienreiz, bet to nostiprina, trīs reizes metot ugunī ziedojumu. Uguns rituāls beidzas, kad pēdējā oglīte ir izdegusi. Pēc tam pasaka paldies ugunij, senčiem, klātesošajiem spēkiem, dievībām, lai visi atgriežas savās vietās un Dieva kārtībā.
!Veicot uguns rituālu, var aizdedzināt svecīti un to nopūst. Vēlāk, kad ir vajadzīgs padoms, problēmas risinājums, mājās aizdedzina šo svecīti un lūdz aizbildņus pēc palīdzības. Kad tā deg, aizdedzina nākamo sveci, lai maģisko darbību var veikt atkal citā reizē. Rituālais uguns ir kā olimpiskā lāpa, kas ceļo no vietas uz vietu.
Katram savs rituāls
Dzimšanas dienu vēlams veltīt sev, jo šajā dienā gaviļnieks saņem enerģētisko resursu visam gadam. Ja mājās tiek rīkota ballīte, uz kuru ir uzaicināti radi, draugi, jubilārs ir iztērējis enerģiju, kārtojot māju, servējot galdu, kontaktējoties ar viesiem. Pēc svinībām viņš jūtas noguris un izsīcis. Tāpēc vislabāk, ja var šo dienu veltīt sev un ballīti sarīkot citā dienā.
Visi rituāli, dziedniecības seansi, dziednieciskās pirtis ir jāveic dienas pirmajā daļā, līdz saule ir pakāpusies zenītā. Ja šķiet, ka kaut kā trūkst, vajag padomu, problēmas risinājumu, darbā ir vajadzīgs uzrāviens, var uztaisīt uguns rituālu. Senči, augstākie spēki parādīs ceļu, kā atrisināt problēmu, zīmes norādīs pareizo virzienu. Uguns palīdz attīrīties no negatīvām domām, uzkrātajām negācijām, tā palīdz atslābināties un atbrīvoties no stresa. Šim nolūkam iekurina ugunskuru un caur uguni, dūmiem sevi attīra. Var sevi attīrīt ar lāpu, kvēpekļu dūmiem.
Skatoties ugunī, ir viegli koncentrēties. Ja netiec skaidrībā ar kādu situāciju, meklē problēmas risinājumu, sakurini ugunskuru un veries liesmās, un vienā brīdī atnāks arī atbilde, risinājums.
Jo vairāk cilvēku piedalās rituālā, jo tam lielāks spēks, tāpēc katrā ģimenē vēlams ieviest tradīciju ģimenes, mājas svētkos, kāzu jubilejā veidot maģisku rituālu. Var iekurināt pateicības rituālu. Ja attiecības ir sašķobījušās, rituāla laikā viens uz otru var lūkoties caur uguns liesmām. Uguns rituāls palīdz stiprināt mīlestības saites.
