Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Cik nav dzirdēts vecum vecais mīts, ka ikdienā izmantojam tikai 5–10 procentus no smadzeņu kapacitātes. Varētu domāt – lai jau tā informācija gāžas pār mums, smadzenēs taču vietas pietiek! Feisbukā pat klejo ieraksts, ka smadzenēs varētu ietilpināt visu informāciju, kas pieejama internetā. Bet – nekā! Tie, kam ikdienā nemitīgi pienāk ziņas telefonā, zvani, vēstules e-pastā, parasti attopas pie ārsta, stāstot par sajūtu: reizēm šķiet, ka galva pārsprāgs! Vai arī – sāk lietot apreibinošas vielas un attopas atkarību bedrē.
Smadzenēs vietas pietiek!?
Vietas jaunai informācijai smadzenēs tiešām gana, bet tās vienlaicīga ienākšana un uztveršana gan mums ir stipri ierobežota. Padomā, vai tu spēj vienlaikus atbildēt uz divām dažādām e-pasta vēstulēm? Tāpat nav iespējams vienlaikus izlasīt divas ziņas dažādos ekrānos, tas tomēr notiek secīgi.
Jā, vienlaikus iespējams darīt divas dažādas darbības, piemēram, lasīt telefonā ziņu un maisīt putru, bet multitāskings vienādām darbībām neeksistē.
Citi lasa
Bet arī tad ir grūti noturēt uzmanību uz abām darbībām, tāpēc parasti – vai nu putra piedeg, vai mirklīti vēlāk jau aizmirsies, kāds bija izlasītās ziņas saturs. Arvien biežāk par uzmanības un atmiņas traucējumiem sūdzas gados jauni cilvēki. Par to mūsdienu tempa diktātā dzīvojošajiem nav jābrīnās – atcerēties varam to, kam pievēršam pietiekami daudz uzmanības.
Informācijas higiēna darba lietās
Palīdzēt tikt galā ar informācijas lavīnu vari, ieviešot tās uztveršanas higiēnu. Vismaz darba jautājumos sāc sekot līdzi ienākošajai informācijai paša(-as) noteiktos laikos. Ieplāno, kurās stundās lasīsi un atbildēsi uz e-pasta vēstulēm, kurās – uz feisbuka ziņām un īsziņām, kurās – apmainīsies ar jaunumiem ar kolēģiem iekšējā tīklā. Informācijas plūsma, protams, no tā nemainīsies.
Tāpēc, uzsākot dalīt, kad kuram informācijas kanālam pievērsīsi uzmanību, labāk noņem ienākošo ziņu signālus gan telefonam, gan planšetei, gan datoram. Ja tie pīkstēs, tev gribēsies reaģēt, vismaz uzmest aci, kas atrakstījis.
Reaģēt uz pazīstamu signālu liek nosacījuma reflekss, kuru grūti pārvarēt. Lieka piepūle vai arī – uzreiz visa informācijas higiēna vējā.
Ja darba pienākumu dēļ nav iespēju nesekot līdzi reālajā laikā ienākošajiem ziņojumiem, nosaki prioritātes: uz kurām ziņām tev jāatbild nekavējoties, kuras var pagaidīt un kurām vispār vari nepievērst uzmanību. Tiklīdz izdodas galvā izveidot šādu shēmu, izrādās, ar informācijas plūsmu var tikt galā. Ja vien darba pienākumu tev nav par daudz. Bet tas jau ir cits stāsts.
Sākumā gan daudziem šķiet, ka plānot un šķirot informācijas plūsmu nav iespējams, visi apvainosies. Vai tā ir? Padomā, piemēram, kāda ir kārtība Latvijas slimnīcās, kad kādam vajag parunāties ar ārstu par tuvinieka, kurš nonācis slimnīcā, ārstēšanu. Visi cenšas noķert ārstus no rītiem, kad viņi ir ļoti aizņemti, vai arī mēģina satikt pēcpusdienā vai vakarā pēc sava darbalaika beigām, kad nodaļā ārstu vairs nav. Tas rada lielu stresu gan ārstiem, kuri nevar vienlaikus būt pie pacientiem un runāties ar tuviniekiem, gan tuviniekiem, kuriem neizdodas ārstus noķert. Vācijā slimnīcās ārstiem ir noteikts laiks, kad viņi gaida pacientu piederīgos uz sarunām, – no trijiem līdz pieciem pēcpusdienā. Visi to zina un rēķinās ar šādu kārtību. Protams, ne vienmēr tas ir ērti, tomēr iespējams pielāgoties, tāpēc šajā ziņā nevienam vairs nav lieka stresa. Tavi biznesa partneri arī nestresos, ja zinās, ka atbildēsi dienas laikā.
Masu mediju informācijas jūra
No informācijas lavīnas mēdz ciest arī cilvēki, kuriem to uztvert un atbildēt uz ziņojumiem nebūt nav obligāti. Tie ir cilvēki, kas pavelkas uz dažādu mediju piegādāto informāciju, kuras apjoms ir gandrīz neaptverams.
Ja nevari piedalīties tevi satraukušas problēmas risināšanā, rodas dažādas grūti izturamas emocijas: bezpalīdzība, dusmas, aizvainojums.
Daudziem sākas fantāzijas: neviens mani nedzird, neuzklausa, nesaprot. Bet lielākajai daļai no mums tiešām nav iespēju ietekmēt politiskos procesus valstī, novērst terora draudus pasaulē. Taču smadzenes to nesaprot, tajās notiek procesi, kas palaiž veģetatīvās reakcijas, un ciešanas tad ir arī fiziski sajūtamas: sirds sāk dauzīties, mute sausa, plaukstas nosvīst… Varbūt šādā brīdī var palīdzēt komentāru rakstīšana portālos, tviterī, feisbukā?
Paša izdomāts stāsts
Kad sanācis noskatīties kādu pārraidi, izlasīt rakstu, kas uzjundījis emocijas, tālāk cilvēkā iebūvētais mehānisms darbojas tāpat kā situācijās, kad ir izvēle: izrunāt kādu grūtu jautājumu aci pret aci vai uzrakstīt e-pasta vēstuli. Tajā brīdī, kad izlem izskaidroties klātienē, emocionāli tas ir grūtāk. Vieglāk ir uzrakstīt, taču tas atkal nesniedz atrisinājumu un līdz ar to – atvieglojumu.
Ja ir tiešais kontakts, notiek gan verbālā, gan neverbālā komunikācija, un tu uzreiz redzi, kādas ir sarunu biedra emocijas, dzirdi, kāda ir viņa atbilde. Savukārt pēc nosūtītas ziņas, kamēr gaidi atbildi, spriedze visu laiku saglabājas. Tikmēr vari izfantazēt dažādus scenārijus un sākt dzīvot paša izdomātā stāstā, radot sev ciešanas. Līdzīgi notiek, kad tu, piemēram, kādu satraucošu ierakstu komentē feisbukā. Esi pateicis(-usi), kas uz sirds, bet spriedze saglabājas, jo nav zināms, kāda būs citu cilvēku reakcija.
Rakstiskā komunikācija vispār rada daudzus pārpratumus, jo ne vienmēr izdodas novērtēt, vai rakstītais domāts kā joks vai pa īstam, jo nav redzama cilvēka mīmika, žesti – neverbālā valoda.
Ar masu medijiem parasti tiešais kontakts vispār nav iespējams, tāpēc arī šajā jomā vislabāk ievērot higiēnu. Vismaz vakarā – nekādu ziņu pārraižu, nekā satraucoša. Te nav tik svarīgs ienākušās informācijas apjoms, kā emocijas, kas to pavada.
Informācijas pārstrādāšana
Lai kāda būtu informācijas uztveršanas higiēna, kaut kas pa dienu smadzenēs ir ienācis. Un šī informācija tām ir jāapstrādā. Vēl joprojām samērā maz ir zināms par miegu, taču šis tas ir noskaidrots. Piemēram tas, ka miegā informācija no īstermiņa atmiņas pārrakstās ilgtermiņa atmiņā. Izteiktas arī hipotēzes, ka miegā notiek smadzeņu sārņvielu izvadīšana. Katrā ziņā – miegs ir nepieciešams. Kādu īsu brīdi katrs var gulēt mazāk, bet, ja neizgulēšanās turpinās ilgstoši, sekas ir bēdīgas – izdegšanas sindroms. Kādā brīdī tu sajūti, ka vairs neko nevari paveikt, jo tavi resursi ir izsmelti.
Iemesli, kapēc cieš miega daudzums un kvalitāte, ir dažādi. Biežākais – trauksme, kuras dēļ vai nu neizdodas iemigt, vai arī miegs ir saraustīts.
Un trauksme lielā mērā ir saistīta ar informācijas plūsmu. Ja tu paņem par daudz darbu, tad vairs nepagūsti tos izdarīt. Sāc satraukties, ka nepagūsi, un tādēļ pagūsti vēl mazāk. Satraukumā tu vairs neuztver informāciju, aizmirsti ziņojumu saturu. Iespējams, tam, ka nepagūsti izdarīt darbus, ir objektīvi iemesli. Daudzās darbavietās notiek štatu samazināšana, bet darbu apjoms jau paliek tāds pats vai pat pieaug. Tev jāmeklē risinājums. Varbūt – jauna darbavieta. Citādi cietīs tava veselība.
Trauksme, depresija, pārslodze vienmēr iet kopā ar miega traucējumiem. Bet neizgulēšanās veicina arī smadzeņu priekšlaicīgu novecošanu. Tātad – tev vajag izgulēties. Bet kā to izdarīt, ja neizgulēšanās periods jau sācies?
Lai kādi būtu trauksmes iemesli, problēmu jēdzīgi atrisināt izdosies tikai tad, kad tev būs izdevies izgulēties, ļaujot smadzenēm atpūsties, atjaunoties.
Vispirms miegs, tad – risinājums
Ja tev ir problēmas ar iemigšanu, pārdomājot savu informācijas uztveršanas higiēnu, nopietni izturies pret ieteikumiem vakarā nelietot nekādus ekrānus. Ne datoru, ne televizoru, ne telefonu. Neko! Ekrānu radītā gaisma traucē melatonīna sintēzi, kas nepieciešams, lai iemigtu. Tāpat traucē nesagremots ēdiens, tāpēc vēlās vakariņas jāpārkārto uz agrāku laiku.
Taču reizēm ar to nepietiek. Vajag apturēt domu plūsmu, reizēm pat var teikt – domu joņošanu. Ja aiz muguras ir smaga diena ar neatrisinātām problēmām, domas tiešām nebeidz cirkulēt galvā arī vakarā. Vieniem pārtraukt šo domu malšanos palīdz meditācija, citiem – elpošanas vingrinājumi, citiem – silta vanna, citiem – laba grāmata. Bet ar grāmatām arī ir viltīgi. Tu vari tā aizrauties, ka atkal – no miega ne vēsts.
Ja neviena no pašpalīdzības iespējām nenoder, atelpas brīdi smadzenēm var sniegt miega zāles vai antidepresanti, taču tie neatrisinās problēmu. Tāpat būs jāapgūst stresa menedžments, kaut kas jāmaina savos ieradumos, dzīvē kopumā.
