Palīdzoši soļi līdz izsvērtam «nē»
- Atsaki gana tieši un ātri. Piemēram, ja negribi iet pie kāda ciemos, labāk pasaki to uzreiz, nevis velc ar atteikumu līdz pēdējam brīdim vai vienkārši neaizej.
- Piedomā par balss toni. Ja kādam atsaki, centies to darīt īpaši siltā balss tonī, mierīgi, nepaceļot balsi. Citādi otrs atteikumu var uztvert kā agresiju.
- Ievēro pieklājības normas. Noderēs frāzes: «paldies, ka jautāji palīdzību tieši man», «jūtos pagodināts(-a), ka mani uzrunāji.» «Nē» teikšana patiešām ir ļoti jutīga lieta, tāpēc labs būs jebkurš veids, kā to padarīt abpusēji patīkamāku.
- Sakot NĒ vari atklāt otram, kā tobrīd jūties. Piebilsti, ka: «man ir grūti tev atteikt, jūtos neērti, ka man tev jāatsaka». Tas ir svarīgi, lai otrs saprastu, ka tev nav vienalga. Tu arī uzreiz mazliet «paventilēsi» savas negatīvās emocijas, pēc atteikuma tās mazāk traucēs.
- Nesāc atvainoties, neieslīgsti garos paskaidrojumos, bet vari īsi pamatot savu atteikumu. Ja sāksi atvainoties, izklausīsies, ka esi pie kaut kā vainīgs(-a), bet neesi – atceries, ka tev ir tiesības veikt izvēli, kā atbildēt. Kā tajā vecajā teicienā: «tev tiesības pajautāt, man ir tiesības atteikties». Tieši tā! Arī izvērsts paskaidrojums izklausīsies kā taisnošanās.
- Nomaini «es nevaru» ar «Es negribu». «Es nevaru» visbiežāk nozīmē negribēšanu, tāpēc nav īsti godīgi tā teikt. Varbūt uz mirkli tev būs labāka izjūta par to, ka otrs šādi izteiktu atteikumu varētu uztvert vieglāk, jo it kā ir nopietns iemesls. Bet ilgtermiņā tu riskē, ka drīz vien piedāvājums darīt to, ko nevēlies, tiks atkārtots. Ilgtermiņā godīgums vienmēr atmaksājas. Atsakot, protams, būs nepatīkamas emocijas, bet, uzņemoties ko tādu, ko nevēlies, negatīvas emocijas būs visu laiku, kamēr darīsi, ko esi uzņemies(-usies).
- Uzņemies atbildību par savu «nē». Kādam allaž tavs atteikuma nepatiks, kāds tevi aprunās. Tāpēc svarīgi, lai tev būtu iekšēja pārliecība, ka tiešām rīkojies tā, kā tev labāk.
- Tiec galā ar vainas izjūtu. Kur to likt? Izprast un pārstrādāt. Atceries: tev ir tiesības teikt «nē». Varbūt stāsts ir par to, ka tevi vada izjūta: «neticu, ka otrs tiks galā ar manu atteikumu». Tad pajautā sev, vai tiešām otrs ir tik vājš? Vai tu viņu nevērtē par zemu? Palīdzēt atteikt var arī iztēlošanās, kā šādā situācijā «nē» ietekmētu tevi. Visticamāk, sākumā būtu mazliet nepatīkami, jo katrs taču grib, lai viņa priekšlikumus atbalsta. Bet pakāpeniski tu situāciju pieņemtu. Kāpēc lai otrs nepieņemtu?
Ja otrs apgalvo, ka netiks galā, kad tu viņam atteiksi, pajautā sev, vai tā nav manipulācija? Piemēram situācijā, kad kolēģis stāsta, ka bez tavas palīdzības netiks galā ar saviem pienākumiem.
Vēl var būt, ka tu pārlieku pārdzīvo par otra izjūtām tāpēc, ka īsti netici, ka viņš spēs tikt galā ar savu dzīvi pēc atteikuma. Ja tavs atteikums tiešām skar ko svarīgu, piemēram, tu gribi teikt «nē» bildinājumam, bet vainas izjūta neļauj, padomā par atbildības uzņemšanos: «cik tu spēj uzņemties atbildību par sevi?»; «cik tev jāuzņemas atbildība par otru?» Ja otrs draud, ka, saņemot atteikumu, lēks no tilta, pajautā sev: vai sakot «jā» šādam cilvēkam, tu būsi laimīga? Ja esi izlēmusi teikt «nē» bildinājumam, tam ir svarīgi iemesli. Varbūt otram vajadzīgs nevis tavs «jā», bet ārsta palīdzība, atbalsta grupas piesaistīšana. - Izveido sev jaunu pieņēmumu: visiem nekad nebūsi labs! Lai kā tu censtos – visiem tu nekad neiepatiksies. Jā, šī numura tēma ir par iepatikšanos citiem, bet iepatikties visiem – tas nav iespējams. Neesi jau pieclatnieks!
Vairāk par prasmi pateikt nē lasi šajā rakstā!