Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Līga Lētiņa, Printify dizaina vadītāja, viena no UX un pakalpojumu dizaina nozares aizsācējām Latvijā, mentore un lektore.
Jēdziens dizaina domāšana cēlies pagājušā gadsimta 60. gados, kad dizaineri sāka meklēt inovatīvas pieejas sarežģītu un pirmajā mirklī šķietami neatrisināmu kādas sabiedrības daļas problēmu risināšanai. Mūsdienās dizaineru iesaisti mēs redzam ik uz soļa, kad izmantojam gan taustāmus, gan virtuālus rīkus, kas mūsu dzīvi padara ērtāku. Izrādās, tās pašas metodes, ko dizaineri liek lietā profesijā, mēs varam izmantot arī dzīvē, kad jūtamies apjukušas, grūtībās iestrēgušas un īsti nesaprotam, kā tās atšķetināt.
Dizaina domāšanas metodi, kas pielāgota cilvēka individuālo problēmu risināšanai, savulaik izstrādāja Stenforda Universitātes dizaina programmas profesori Bils Bērnets un Deivs Evanss. Secīgi apskatīsim visus posmus, kas raksturo dizaineru pieeju darbā un var noderēt arī tev.
Citi lasa
Zini savas vērtības!
Kad dizaineri izstrādā konkrētu projektu, problēmas centrā vienmēr liek lietotāju – cilvēku, kam risinājums būs adresēts. Līdzīgi ir jārīkojas arī tev. Tas nozīmē, ka vēl pirms problēmas definēšanas un risinājumu meklēšanas tev skaidri ir jāizprot savas vajadzības un vērtības.
Jautājumi, ko darīt ar savu dzīvi, mūs var piemeklēt jebkurā brīdī. Tas var notikt 18 gados, kad šaubies, kuru karjeras virzienu izvēlēties, tas var būt 30 gados, kad konstatē, ka esi skrējusi līdzi sabiedrības modernajām vēsmām, bet neesi klausījusies sevī, un tas var notikt 40 un 50 gados, kad bērni ir izauguši, karjerā gūti panākumi un rodas jautājums – ko tālāk? Lai saprastu virzienu, kurā doties, ir jāatgriežas pie savām vērtībām, arvien fokusā paturot un atbildot uz jautājumiem: kādu es vēlos savu dzīvi? Kādi procesi darbā man sagādā gandarījumu? Kā varu nodrošināt sev finansiālu stabilitāti? Kā varu sabalansēt karjeru un ģimeni? Tas ir svarīgi, jo sajūtu, ka noteiktos dzīves posmos jūtamies kā iesprūdušas, bieži izraisa tieši tas, ka savas vērtības neesam noteikušas kā prioritāti. Kurp dzīve tevi nes, tur tu peldi, pierunājot sevi rast kompromisus: darbs īstu gandarījumu nesagādā, bet tu baidies aiziet, jo saņem stabilu algu; attiecības ģimenē nav veselīgas, bet tu tajās paliec, jo neuzdrošinies paļauties pati uz sevi; hobijiem laika nav, prieka nav, bet tu sev iestāsti, ka tāda ir pieauguša cilvēka dzīve… Dizaina domāšanas pieeja aicina soli pa solim piepildīt mērķus, neļaujot atrunām un ierobežojošiem priekšstatiem stāties tev ceļā.
Domāšanas Tehnikas
Visvairāk mūs ierobežo tas, ka uz risināmām problēmām raugāmies caur šauru savas pieredzes prizmu. Tātad svarīgi savu apziņu vērt vaļā. Kad dizaineri izstrādā jaunu produktu, pirmais uzdevums ir radīt pēc iespējas daudz ideju un nevienā no tām neiemīlēties.
Dullais astoņnieks
Tā dēvē vienu no tehnikām, ko vērts izmēģināt arī tev. Kad nodefinēta problēma, paņem A4 lapu un trīs reizes pēc kārtas pārloki uz pusēm. Lapu atverot, būs sanācis grafējums ar astoņām sadaļām. Tad uzliec taimeri un minūtes laikā katrā lodziņā ieraksti iespējamo risinājumu. Astoņās minūtēs ir jātop astoņām idejām. Iespējams, tu to nepaspēji, nekas, vismaz piecas idejas tev būs. Šīs tehnikas uzdevums ir panākt, ka tu ieraugi vairāk nekā tikai vienu risinājumu. Jo kā strādā mūsu prāts? Pirmā ideja, kas ienāk prātā, ir kaut kas tāds, kas jau pastāv, – visbiežāk tā ir vismazāk radošā, un to ierobežo tavas iekšējās bailes un līdzšinējā pieredze. Pēdējās idejas mēdz būt pavisam dullas, bet pa vidu rodas kas vērtīgs. Šie risinājumi nav jāuztver kā gala variants, bet kā ierosme, no kuras attīstīt kaut ko jaunu. Nākamais solis ir jautāt uzticamiem cilvēkiem, lai viņi izsaka viedokli par ideju. Dizaineru pasaulē kolēģi ir tie, kas sākotnējo ideju nokritizē, papildina, noslīpē, padziļina un pārmaina, līdz visi kopā nonāk pie jauna un optimāla risinājuma.
Jā, bet pret jā, un
Klasiski lielākā daļa cilvēku domā pēc principa: «Jā, es to gribētu, bet…» Tālāk seko uzskaitījums, kāpēc konkrēto vēlmi nav iespējams piepildīt. Piemēram, tev piedāvā jau rīt doties uz Tenerifi. Ko, visticamāk, tu atbildēsi? «Būtu jau forši, bet rīt jābūt darbā, bērni jāved uz skolu, naudas arī par maz.» Tā ir klasiska, racionāla domāšana – argumentus, kas seko aiz vārda bet, diktē mūsu pieredzes bagāža un vēlme sevi pasargāt no vilšanās. Taču pamēģini jā, bet nomainīt pret jā, un. Tikai mainot domāšanas paradigmu, vari tikt pie jaunām idejām. Turklāt, domājot pēc jā, un principa, parādās arī spēles elements un atveras radošums.
Domu kartes
Šo metodi izmanto, lai plestu plašāk savu apziņu un ieraudzītu negaidītus risinājumus. Baltas papīra loksnes centrā ieraksti tēmu un apvelc ap to apli. Ar atzariem tēmu savieno ar apakštēmām. Šiem atzariem piezīmē zariņus, pie kuriem pieraksti atslēgvārdus, kas saistās ar apakštēmu. Arī šīs saites var sazarot tālāk.
Domu kartes palīdz strukturēt domu ceļus: sāc ar vispārīgo tēmu, pārej uz apakštēmu un tikai tad iedziļinies detaļās. Domu kartē var pārvietoties no vienas tēmas uz nākamo, nepazaudējot nevienu ideju. Jo kas parasti notiek? Mūsu prātā domas nomaina cita citu, iepriekšējās tiek piemirstas. Turklāt, veidojot grafisku attēlu, tu ieraugi lielo bildi, kas saistās ar konkrēto problēmu, un dažādus tās risinājumus.
Lielie jautājumi
Ceturtā metode ir saistīta ar sev uzdotiem dziļākiem jautājumiem. Piemēram, iedomājies, ka tev pēkšņi tiek atņemta esošā dzīve: darbs, dzīvesvieta, attiecības. Brīžos, kad mums tiek kaut kas atņemts vai mēs atslēdzam ikdienas rāmi, kurā dzīvojam, mēs atveramies sarunai ar sevi par dziļāku dzīves jēgu. Tad bieži saprotam, kādi varētu būt tālākie soļi, lai savu dzīvi mainītu. Vēl der sev pavaicāt: ja tu zinātu, ka drīz mirsi, kas ir tā viena lieta, ko jau šodien darītu citādi?
Dizaina domāšanas metodes izstrādātāji Bils Bērnets un Deivs Evanss uzsver: vienmēr ir kaut kas, ko tu vari darīt savā labā ikvienā situācijā. Iegūtais rezultāts būs atkarīgs no tavas atjautības, nevis iespēju trūkuma.
Testēšana un eksperimentēšana
Kad dizaineri ir radījuši pietiekami daudz ideju kādas situācijas atrisināšanai, seko prototipēšana un testēšana. Kā to dzīvē vari izmantot tu? Piemēram, ja vēlies karjeras izmaiņas, domā par pārkvalificēšanos, meklē iespējas satikt cilvēkus no konkrētās jomas. Veic izpēti, lai uzzinātu, kāda ir vide, kurā plāno nonākt, kāds atalgojums, cik intensīvs ir darbs. Vai tas, ko ieraugi un uzzini, tev vispār der? Ja der, noskaidro nākamos jautājumus: cik daudz laika tev prasīs pārkvalificēšanās, cik daudz līdzekļu tam būs jāvelta? Uzzinot atbildes, sapratīsi, kādus loģiskus turpmākos lēmumus pieņemt. Šim procesam vajadzētu pieiet ar eksperimentālu garu, ļaujot sev kļūdīties un arī neprasot no sevis tūlītēju rezultātu. Dažkārt mēs kā mazi bērni gribam pārmaiņas šeit un tagad, taču jaunu karjeras virzienu nevar attīstīt ļoti īsā laikā. Dod sev gadu, divus.
Iespējams, tagad teiksi: kardinālas karjeras pārmaiņas ir iespējamas tikai agrā jaunībā, kamēr vēl nav izveidota ģimene, radīti bērni, – kā gan tu spēsi viņus nodrošināt, ja kādu laiku mācīsies un nepelnīsi naudu vai tavi ienākumi būs ierobežoti? Par piemēru pretējam lai kalpo dizaineres Līgas Lētiņas pieredze. «Savu karjeru citā virzienā pagriezu 30 gadu vecumā, bet šis stāsts ir iespējams arī 40 un 50 gados.
Savulaik augstskolā beidzu studijas politikas zinātnē, vairākus gadus strādāju sabiedrisko attiecību jomā. Kad sākās ekonomiskās krīzes laiks, tas sakrita arī ar manu trīsdesmitgadnieces krīzi. Apzinājos vienu: ja neko nemainīšu, esošajā uzņēmumā drīz sasniegšu karjeras un algas griestus un sākšu stagnēt. Tobrīd atgriezos pie jautājuma – kas bija tas, ko savulaik vēlējos īstenot? Viens no maniem sapņiem bija studijas ārzemēs, turklāt mani bija ieinteresējusi dažādu mājaslapu veidošana. Noskaidroju, ka Dānijā studijas ir bez maksas, turklāt tiek piedāvāta man interesanta programma – multimediju dizains. Lai gan man bija trīs gadus vecs bērns, darbā uzrakstīju atlūgumu. Pirms tam mērķtiecīgi veidoju uzkrājumus, lai pusgadu varu tos izmantot. Noskaidroju arī – ja visi striķi trūks, līdzekļus varu aizņemties no vecākiem. Apzinājos, ka pat tad, ja viss neizvērtīsies, kā plānots, un Dānijā pavadīšu vien pāris mēnešu, es noteikti iemācīšos kaut ko vairāk, nekā paliekot ierastajā vidē. Izrādījās, ka meitu uz Dāniju ņemt līdzi nevaru, bet mamma bija gatava pieskatīt. Saņēmu stipendiju, reizi mēnesī brīvdienās biju Latvijā, lai būtu ar bērnu. Kopumā Dānijā pavadīju divus gadus, un šis eksperiments bija vainagojies panākumiem – iegūtā pieredze bija neaizvietojama.
Pēc pieciem gadiem savukārt vēlējos iegūt maģistra grādu. Atradu studiju programmu, kas paredzēja mācības piektdienās un sestdienās. Tas savukārt nozīmēja, ka darbadienu skaits bija jāsamazina līdz četrām dienām nedēļā. Toreizējā darbavietā saīsināta darba nedēļa, saglabājot nepieciešamo ienākumu līmeni, nebija iespējama. Izveidoju sarakstu ar saviem profesionālajiem kontaktiem, pie kā vērsties pēc ieteikumiem vai idejām tālākam plānam, sadarbībai. Izveidoju Excel dokumentu, pārskatot savus izdevumus tuvāko mēnešu garumā, lai saprastu, cik man nepieciešams pamatvajadzībām un cik – komfortam. Domāju stratēģiski. Tā radās pārliecība, ka viss būs labi, un situācija atrisinājās – atradu darbu, kurā darba devējs piekrita, ka strādāšu vien četras dienas nedēļā. Ar to vēlos uzsvērt, ka arvien ir jāmeklē dažādi varianti, no kuriem izkristalizēt īsto. Ja šādu darbu nebūtu atradusi, būtu apsvērusi nākamo iespēju – kļūt par frīlanseri. Izeja ir vienmēr!» iedrošina Līga Lētiņa.
Ar dizaina domāšanu pret mītiem
Dizaina domāšanas princips palīdz sasniegt mērķus, bet vienlaikus tas aicina mūs izturēties pret sevi ar empātiju un nedzīt sevi kokā.
- Piemēram, viens no mītiem saka: atrodi savu aizraušanos un seko tai! Bet saskaņā ar pētījumiem tikai 15% cilvēku zina, kas ir viņu aizraušanās. Pārējiem 85% nav šādas vienas kaislības vai arī tās ir vairākas. Turklāt ir jāņem vērā, ka arī kaislība pret kādu nodarbošanos dzīves laikā var mainīties.
- Vēl viens izplatīts mīts: tev jābūt savai labākajai versijai. Dažādos dzīves posmos tas var nebūt iespējams. Piemēram, ja šajā posmā apvieno darbu un rūpes par bērniem, visticamāk, tavās mājās nebūs kārtības un tu nebūsi labākā darbiniece, jo būsi neizgulējusies, nogurusi. Ir jāpieņem, ka šajā brīdī tas ir normāli.
- Kļūdains ir arī pieņēmums, ka mēs dzīvojam vienreiz, tāpēc viss ir jāizdara teicami un jāpieņem vislabākās izvēles. Patiesībā mēs katra vienlaikus dzīvojam dažādas paralēlās dzīves, kas saistītas ar mūsu dažādajām lomām – profesionālo, tu kā personība, meita, mamma, sieviete. Tu nevari fokusēties uz visu, tāpēc koncentrējies uz dzīves daļu, kas tobrīd tev ir visaktuālākā.
Lai saprastu, kas tev šobrīd visvairāk nepieciešams, veido dienasgrāmatu, kurā katras dienas beigās mēri un atzīmē savu aizrautības un enerģijas līmeni. Mēnesi šo metodi praktizējot, jau varēsi izdarīt secinājumus, kas tevi ceļ spārnos un kas ne. Tad arī varēsi noteikt prioritātes, uz ko vērst fokusu, lai dzīvi uzlabotu.
Papildu vingrinājumi
- Atbildi sev uz jautājumiem: kas tu esi? Kam tu tici? Ko tu dari? Veido dziļu skatījumu, atbildot uz jautājumiem. Tas palīdzēs ieraudzīt savas dzīves likumsakarības.
- Modelē trīs dzīves scenārijus nākamajiem pieciem gadiem.
- Ja izejas punkts ir esošā situācija. Ko es varu darīt, lai nejustos kā iesprūdusi konkrētajā problēmā: kādas prasmes apgūt, vai samazināt slodzi, vai aizbraukt atvaļinājumā, vai samazināt izdevumus?
- Ja tu zaudē darbu, izjūk tavas attiecības. Ko tu vēl varētu darīt, lai nopelnītu? Kas tevi varētu atbalstīt? Kādu jaunu ceļu tu varētu uzsākt?
- Ja tu kardināli maini dzīvi un sāc visu no nulles. Ko tu studētu, par ko kļūtu, kurā valstī dzīvotu, kā ģērbtos? Sapņo, neņemot vērā savu pieredzi un finanses!
Empātijas loma
Pirmais solis, lai izmantotu dizaina domāšanas metodi, ir empātiska ieskatīšanās sevī. Sāc ar godīgām atbildēm!
- Kāpēc pārmaiņas nepieciešamas tieši šobrīd?
- Kur es šobrīd esmu?
- Kādas manas vajadzības (konkrētajā jomā) šobrīd netiek apmierinātas?
- Kur es vēlos būt?
- Kas man stāv ceļā, lai tur nokļūtu?
- Kādas personīgās īpašības man ir jāstiprina, lai tur nokļūtu?
- Kādas prasmes un zināšanas man ir? Kas man vēl ir jāapgūst?
Dizaina domāšanas metode ikdienišķām situācijām
Dizaina domāšanas principi, kas paredz problēmas definēšanu, idejošanu, testēšanu un eksperimentēšanu, labi noder arī ikdienas dzīvē. Vēl viens piemērs no Līgas Lētiņas pieredzes – par auto iegādi. «Kad vecais auto savu laiku bija nokalpojis, veicu izpēti. Varbūt varu iztikt bez sava auto un braukt ar taksi, nomas auto vai sabiedrisko transportu? Sapratu, ka tomēr ne, vēlos ar auto braukt pati, tāpēc veidoju Excel tabulas: cik izmaksā nomas auto, bet cik pašas auto (nodokļi, stāvvietas cena, apkope). Izmantojot nomas mašīnas, ātri sapratu, ka man tomēr ērtāk ir pārvietoties ar savu auto, jo manā rajonā jau agri no rītiem nomas auto tuvā apkārtnē vairs nav pieejami. Bet turpināju tos plaši izmantot, lai saprastu, kādu tieši modeli iegādāties un kāds vislabāk atbilst manām ikdienas vajadzībām. Jo apzinātāk tiek pieņemti dažādi lēmumi, jo kopumā harmoniskāka veidojas dzīve.»
