Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pūkainās mūzas
Būdams viens no slavenākajiem savas paaudzes romānu autoriem, Murakami ir ļoti mīklaina personība. Pirms sāka rakstnieka karjeru, viņam Tokijā piederēja džeza kafejnīca Pēteris Kaķis (Peter Cat), ko viņš nosauca sava mīļotā kaķa vārdā. Tieši tur tapa Murakami pirmais romāns Klausieties vēja dziesmu. Lai cik paradoksāli tas izklausītos, Haruki nekad nebija sapņojis kļūt par rakstnieku, nemēģināja rakstīt bērnībā un nejuta, ka vienīgais un patiesais viņa dzīves aicinājums ir rakstīšana. Taču pēc kādas beisbola spēles noskatīšanās Murakami pēkšņi izdomāja, ka varētu uzrakstīt grāmatu, un ķērās pie darba. «Joprojām labi atceros laikus, kad naktī rakstīju savu pirmo romānu ar kaķi klēpī un malkoju alu. Acīmredzot kaķim nepatika, ka rakstu romānu, un viņš bieži sabojāja manu uz galda atstāto manuskriptu,» stāstīja Murakami. Stāsts Klausieties vēja dziesmu tika izdots 1979. gadā, tas uzreiz ieguva lielu popularitāti savā dzimtenē, un gada laikā tika pārdots 150 000 eksemplāru. Par to topošais rakstnieks saņēma divas prestižas japāņu balvas. Stāsts kļuva par ikoniskās Žurku triloģijas pirmo daļu un atklāja lasītājiem neparasto, oriģinālo Haruki Murakami rakstīšanas stilu. Dažu nākamo gadu laikā autors uzrakstīja triloģijas turpinājumu.
Rakstnieks atzina, ka iedvesmu rakstīšanai viņam dod džezs un kaķi.
Ne velti Haruki lielu daļu savu romānu sarakstījis savu četrkājaino draugu kompānijā. Kirins, Butčs, Sandensa, Makrele, Kaliko, Pēteris, Bleks, Krokete, Skotijs ir tikai daži no viņa mūzām. Savā daiļliteratūrā Murakami regulāri attēlo kaķus – dažreiz kā šķietami ikdienišķu detaļu, citreiz kā mīklainu simbolu vai zīmi. Murakami romānā Kafka liedagā vienam no galvenajiem varoņiem vārds ir Nakata. Bērnībā notikuša ārpuszemes incidenta rezultātā varonis zaudē atmiņu, bet pretī iegūst spēju sarunāties ar kaķiem. Citā stāstā ar nosaukumu Kaķu pilsētā Murakami varonis kādu nakti nokļūst pilsētā, kurā dzīvo kaķi. Vīrietis slēpjas zvanu tornī un kļūst par kaķu ikdienas liecinieku – viņi strādā birojos, dodas iepirkties un dzer bāros. Murakami romānos vienmēr atradīsies vietiņa kaķiem. Darbā Aitas medīšanas piedzīvojumi parādās veca kaķene, kas cieš no pārmērīgas gāzu uzkrāšanās, bet Pulksteņmehānisma putnu hronikās kaķa pazušana izraisa mistiskus notikumus. Bieži vien dzīvnieku tēli rakstnieka grāmatās ir tieši saistīti ar nāvi un citu pasauli.
Kaķa atstāšana
Murakami intervijās vairākkārt jautājuši, kāpēc kaķiem ir tik liela vieta viņa dzīvē un daiļradē, uz ko viņš atbild, ka vienkārši tos mīl. Ar kaķiem viņam saistās viena no spilgtākajām bērnības atmiņām: «Kad mēs dzīvojām Shukugawa (Nišinomijas pilsētas daļa), kādu dienu mēs ar tēvu devāmies uz pludmali, lai atbrīvotos no kaķa. Nevis kaķēna, bet padzīvojušas kaķenes. Kāpēc mums vajadzēja no viņas atbrīvoties, es nevaru atcerēties. Māja, kurā dzīvojām, bija vienas ģimenes māja ar plašu dārzu, kur bija daudz vietas kaķim. Iespējams, tas bija kāds nomaldījies kaķis, ko bijām paņēmuši, un viņš bija tādā stāvoklī, ka vecāki juta, ka vairs nevar par to parūpēties. Mana atmiņa šajā jautājumā ir neskaidra. Atbrīvošanās no kaķiem tolaik bija izplatīta parādība, nevis kas tāds, par ko jūs kāds kritizētu. Ideja par kaķu sterilizāciju nevienam pat prātā nenāca. Tajā laikā mācījos vienā no pamatskolas zemākajām klasēm, tāpēc tas, iespējams, bija ap 1955. gadu vai nedaudz vēlāk. Netālu no mūsu mājām atradās bankas ēkas drupas, ko sabombardēja amerikāņu lidmašīnas, – viena no nedaudzajām joprojām redzamajām kara rētām. Mēs ar tēvu tajā vasaras pēcpusdienā devāmies ceļā, lai atstātu kaķi krastā. Viņš mina velosipēda pedāļus, kamēr es sēdēju aizmugurē, turot kasti ar kaķi iekšā. Kad mēs nonācām pludmalē, nolikām kasti starp dažiem kokiem un, neskatoties atpakaļ, devāmies mājup. Pludmale noteikti atradās apmēram divus kilometrus no mūsu mājas. Kad pārbraucām, nokāpām no velosipēda un pārrunājām, cik mums bija žēl kaķa, bet ko gan mēs varētu darīt. Kad atvērām ārdurvis, mūsu priekšā sēdēja kaķis, kuru tikko bijām pametuši, un sveicināja mūs ar draudzīgu ņau. Viņš vienkārši bija kaut kā mūs apdzinis un pārsteidza mājās. Visu mūžu es neesmu varējis saprast, kā viņš to izdarīja. Mēs tomēr braucām ar velosipēdu. Arī mans tēvs bija satriekts. Kādu laiku mēs abi divi stāvējām kā mēmi. Taču lēnām mana tēva tukšais, izbrīnītais skatiens nomainījās uz apbrīnu un visbeidzot – atvieglojuma izteiksmi. Un kaķis atkal kļuva par mūsu mājdzīvnieku,» ar bērnības atmiņu stāstu dalījās Murakami. «Mums mājās vienmēr bija kaķi, mums viņi patika. Man nebija ne brāļu, ne māsu, un kaķi un grāmatas manā bērnībā bija mani labākie draugi. Man patika ar kaķi sēdēt uz terases un sauļoties. Tad kāpēc mums tas kaķis bija jāved uz pludmali un jāpamet? Kāpēc es neprotestēju? Šie jautājumi, kā arī tas, kā kaķis mājās varēja nonākt pirmais, joprojām ir neatbildēti…»
Jānovērtē, kamēr atrodas līdzās
2015. gada janvārī Murakami izveidoja pagaidu vietni, kurā atbildēja uz savu fanu jautājumiem. Tūkstošiem lasītāju lūdza padomus mīlestībā un rakstīšanas mākslā, bet bija ne mazums tādu, kas vēlējās uzzināt par maestro mājdzīvnieku dzīvi. Viņš atzina, ka kaķi – uzreiz aiz lasīšanas un mūzikas – tik tiešām ir viena no viņa lielākajām kaislībām. «Šobrīd man kaķa nav, taču, ja es eju un redzu kaķi, esmu laimīgs,» viņš teica. Kad kāds lasītājs jautāja padomu, kā atrast pazudušu kaķi, Murakami atbildēja: «Kaķi dažreiz vienkārši pazūd. Jums tie ir jāmīl un jānovērtē, kamēr viņi atrodas jums līdzās.»
