Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Strukturēt vēstījumu
Tas attiecas ne tikai uz lietišķām, bet arī pavisam privātām sarunām, ja ir jāapspriež kāda sarežģīta situācija vai delikāts attiecību aspekts. Jo precīzāks, loģiski pamatots būs vēstījums, jo vairāk cerību, ka saruna neizprovocēs pārpratumus un apvainojumus. - Atrast īsto brīdi
Saruna, kas aizsākta neatbilstošā brīdī, būs vismaz neproduktīva, bet, iespējams, pat provocēs konfliktu. Nav vērts uzsākt sarunu, ja otrs ir ļoti aizņemts, steidzas vai ir noguris. Var likties pašsaprotami, taču ar to grēkojam daudzi, jo mirklī, kad emocijas prasās uz āru, ir grūti reflektēt par to, vai otram ir laiks un vēlme sarunai. - Uzmanīgi ar kritiku un… arī uzslavām!
Kritiskas piezīmes sarunu biedru neviļus mudina aizstāvēties. Tas gan nenozīmē, ka kritika nav pieļaujama, taču tai vienmēr jābūt konkrētai, saistītai ar noteiktu situāciju vai notikumu. Visslidenākais ceļš šajā ziņā ir vispārināšana, kas parasti seko frāzēm: «Tu vienmēr…», «Tu nekad…», «Tu jau atkal…»
Paradoksāli, taču arī uzslavas var noskaņot sarunas biedru pret tevi, jo automātiski ietver sevī vērtējumu, uzslavētājs it kā piesavinās sev tiesības otram izlikt atzīmi. Ja šai uzslavai ir augstprātības intonācija (iespējams, nejauša) – tā var likties pat nepatīkama. - Atbrīvoties
Katrs ir lasījis pamācības, kā tulkot ķermeņa un žestu valodu, un, lai nebūtu pārāk viegli tulkojami, daudzi cenšas sarunas laikā ļoti kontrolēt savu ķermeni. Fokusējoties uz pareizām ķermeņa pozām un grimasēm, mēs zaudējam patieso kontaktu ar otru cilvēku. Viņš nolasa šo falšumu un nav gatavs atvērtībai. - Klausīties
Bez tā jēdzīga, produktīva saruna vispār nav iespējama. Tā sauktā aktīvās klausīšanās tehnika ietver sevī uzmanību ne vien pret saturu, bet arī intonāciju, pauzēm, žestiem – vārdu sakot, neverbālo komunikāciju. Ir svarīgi pārjautāt ar vārdiem: «Vai es pareizi sapratu, ka…», jo dažkārt ir viegli pārprast otra sakāmo. Klausīties – tas nozīmē arī nepārtraukt otra sakāmo, kad liekas, ka tāpat taču viss skaidrs. Klausīties nozīmē arī atteikties no vēlmes kontrolēt sarunu, virzot to tikai sev izdevīgā veidā.
