Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sagatavot bērnu multilingvālai videi
«Ģimenē ar vīru, kā arī esot visiem kopā, runājam angliski, bet, kad ar bērniem esmu viena, runāju latviski, bet vīrs – turciski, jo vēlamies, lai bērni pārzina abu vecāku dzimtās valodas. Cenšamies ievērot, kurš kurā valodā runā. Tā bērni vieglāk un ātrāk iemācās pārslēgties no vienas valodas uz otru, trešo, ceturto. Skolā meita runā luksemburgiešu valodā, kā arī apgūst franču un vācu valodas pamatus, kas arī ir Luksemburgas oficiālās valodas. Vēlamies, lai bērni zina tās visas, jo viņi ir dzimuši Luksemburgā un sevi identificēs kā luksemburgiešus. Ar vīru arī izlēmām, ka vismaz līdz 5. klasei bērnus sūtīsim valsts, nevis Eiropas vai kādā privātā skolā.
Tā kā dzīvojot Luksemburgā zināt četras vai piecas valodas ir pašsaprotami, valsts bērnudārzā ir izstrādāta sistēma, kas sagatavo bērnu multilingvālai videi, – skolā bērni spēlē spēles dažādās valodās, kā arī dzied dažādu tautu dziesmas.
Savukārt, uzsākot mācības pirmajā klasē, bērni jau intensīvi sāk apgūt arī franču un vācu valodu. Tāpat, ja klasē ir bērni no citām valstīm, piemēram, kā Denīze no Latvijas un Turcijas, arī pārējiem tiek mācīti dažādi vārdi šajās valodās. Tā kā Denīzes pirmskolā ir puiši no Rumānijas un Spānijas un meitene no Ukrainas, viņa māk sasveicināties, kā arī skaitīt līdz desmit arī šajās valodās.
Citi lasa
Sākumā visas valodas jauca kopā
Līdz šim Denīze visas valodas pieņēmusi viegli, vienīgi nedaudz vēlāk sāka runāt un sākumā visas valodas jauca kopā – daļu vārdu teica angliski, daļu turciski un latviski. Neilgi bija arī periods, kad meita nevēlējās runāt ne latviski, ne turciski, tikai angliski, bet tagad pati prasa, ja nezina kādu vārdu latviešu vai turku valodā. Reizēm bijuši arī kuriozi, kad kāds vārds latviski turku valodā nozīmē pavisam ko citu. Piemēram, kad saku meitai kuš!, vīrs vienmēr smejas, jo turku valodā tas nozīmē putns. Arī, kad Denīze man stāstīja par latviešu meiteni Danu, vīrs smējās, jo turku valodā dana nozīmē govs.
Reizēm man šķiet, ka man ar valodām iet pat daudz grūtāk nekā meitai, jo, tā kā no mazotnes apkārt nav bijušas tik daudzas valodas, ļoti nogurstu pārslēgšanās uz citu valodu.
Runāju franču un vācu valodā, bet šogad vēlos sākt apgūt arī luksemburgiešu valodu, kurā jau tagad varu daļēji saprast, pateicoties vācu un franču valodas zināšanām. Turku valodu speciāli nemācos, bet ļoti daudz ko saprotu un varu pat mazliet sarunāties ar vīra radiem, jo vienu vai divas reizes gadā vienmēr dodamies uz Turciju. Mans vīrs arī nerunā latviski, bet ļoti daudz saprot. Viņš runā arī visās trijās oficiālajās Luksemburgas valodās.
Ievērojam visu valstu tradīcijas
Ģimenē ievērojam gan latviešu, gan turku un luksemburgiešu tradīcijas. Tā kā Denīze ir dzimusi Līgo vakarā, kas ir arī Luksemburgas Nacionālā diena, mums sanāk trīskārši svētki. Vienmēr cenšos ievērot Jāņu tradīcijas – pinam ziedu vainagus un veidojam jāņuzāļu dekorācijas. Ar Denīzi šajā laikā vienmēr vācam ārstniecības augus tējām – liepziedus, pelašķus, madaras, raspodiņus. Tēju vākšana izraisīja arī kaimiņu lielu interesi, un tagad jau trīs kaimiņienes dzer pašu vāktas tējas. Tiek runāts, ka arī Denīzes pirmskolā bērniem varētu ieviest tējas vākšanas aktivitāti (Luksemburgā skola ir līdz 15. jūlijam).
Visi mūsu luksemburgiešu un citu tautību draugi ir ļoti atvērti un interesējas par Latviju un mūsu kultūru, tāpēc vienmēr gatavoju un dodu nogaršot tādus ēdienus, ko neviens no viņiem nezina, piemēram, griķus.
Savukārt Lieldienās vienmēr krāsojam olas ar sīpolu mizām, kas ļoti patīk vīra vecākiem, kuri arī dzīvo Luksemburgā. Cenšamies arī Luksemburgā apmeklēt dažādus latviešu pasākumus. Turku tradīcijas mūsu ģimenē vairāk izpaužas turku ēdienu gatavošanā, jo viņiem ir ļoti daudz gardu dārzeņu ēdienu. Mana pārliecība ir – jo vairāk svinēšanu, jo jautrāk! Man arī šķiet, ka, jo vairāk kultūru bērns iepazīst, jo ir atvērtāks. Savukārt, jo vairāk valodu bērns zina, jo vieglāk iemācīties jaunu valodu.»
Īsumā par svarīgāko!
- Kā noteikt, vai bērniem ir pietiekams kontakts ar valodu?
Franču valodnieks Fransuā Grožāns uzskata – ja bērns paralēli apgūst divas valodas, svarīgi, lai saskarsme ar katru valodu ir gandrīz vai katru dienu, jo bērns apgūs valodu tad, ja tā viņam būs nepieciešama. Savukārt nepieciešamību pēc valodas rada saskarsme ar cilvēkiem. Ja iespējams, būtu labi arī ieplānot situācijas, kurās bērnam ir kontakts ar cilvēkiem, kas prot tikai vienu valodu. Tā viņš sapratīs, ka var nonākt situācijās, kad iespējams izmantot tikai vienu valodu.
- Ko darīt, lai bērns izaug bilingvāls?
Fransuā Grožāns uzskata, ka labākā pieeja ir mājās izmantot vienu valodu (to, kas nav apgūta tik labi), bet otru lietot ārpus mājām. Tas ieviesīs skaidrību – mājās jālieto X valoda, bet ārpus mājām – Y. Pats svarīgākais gan ir nodrošināt reālu nepieciešamību pēc abām valodām, jo bērns ļoti labi jūt, vai ir vērts pūlēties uzturēt savas valodas zināšanas. Ja bērns zinās, ka abi vecāki prot kopīgu valodu, visdrīzāk viņš mēģinās runāt tajā.
- Vai bērnu var audzināt valodā, kas nav dzimtā, ja vecāks šajā valodā nerunā perfekti?
Pēc Fransuā Grožāna domām, valodas perfekta nepārzināšana nav šķērslis, lai ar bērnu sarunātos šajā valodā, jo, piemēram, ģimenēs, kurā izmanto stratēģiju viena valoda mājās, otra ārpus mājām, bieži kādam no vecākiem tā nav dzimtā valoda.
- Ko darīt, kad ģimenē ienāk trešā valoda?
Diezgan daudzās ģimenēs ir vairāk par divām valodām, piemēram, katrs vecāks runā savā valodā, bet skolā ir vēl trešā valoda. Šeit atkal jāatceras – lai bērns apgūtu vēl vienu valodu, pēc tās jābūt reālai nepieciešamībai. Ja bērna saskare ar kādu no valodām būs nepietiekama, tās apgūšanu vērts atlikt.
- Kas notiek ar bilingvismu, kad bērns sāk apmeklēt skolu?
Uzsākot apmeklēt skolu, tajā lietotās valodas prasmes piedzīvos neticamu izrāvienu un ātri var kļūt par bērna dominējošo valodu, kā arī var pat rasties situācijas, kad bērns atsakās sarunāties mājas valodā. Tad vecākiem jācenšas stiprināt vājāko valodu.
- Ko darīt, ja bērnam ir valodas apguves traucējumi?
Bilingvisma pētniece un runas terapeite Zuzanna Depke norāda, ka bilingvisms nevar būt par valodas apguves aiztures un valodas traucējumu cēloni, un uzsver, ka mājas valodas lietošanas pārtraukšana neuzlabos bērna spējas vairākuma valodā, jo gan monolingvāliem, gan bilingvāliem bērniem ar specifiskiem valodas traucējumiem to izpausmes ir vienādas.
- Kā piekopt bikulturālismu?
Ja bilingvāli bērni saskaras ar divām vai vairākām kultūrām, vecākiem vajadzētu identificēties katram ar savu kultūru, kā arī pavadīt vairāk laika kopā ar bērnu, lai viņš spēj pieņemt bikulturālismu. Daži pusaudžu gados izvēlas piederēt tikai vienai kultūrai, taču tas nav vēlams risinājums, jo bērns var justies atstumts. Bikulturāli bērni, kas pieņem abas kultūras, sabiedrībā var palīdzēt mazināt barjeras un stereotipus starp dažādām kultūrām.
Populārākie raksti
