Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«2002. gadā es pirmo reizi piedalījos Eirovīzijā, uzrakstīju grāmatu un uztaisīju uzņēmumu,» atceras Horens, sēdēdams savā jaunatvērtajā kafejnīcā. Šajā vietā savulaik atradusies viņa vadītā tūrisma aģentūra un daivinga centrs, bet vēlāk to daudzus gadus īrēja uzņēmums, kas tirgoja automobiļu gaismas.
«Pēc tam šeit ienāca indiešu restorāns, bet kovids ieviesa savas korekcijas. Es viņiem ļāvu kādu laiku segt tikai komunālos maksājumus, tomēr viņi vairs neturpināja īrēt. Ēka pieder man un maniem kompanjoniem, un es sapratu, ka tajā kaut kas ir jādara,» stāsta mūziķis.
«Tā kā mans dēls Horens jau otro gadu desmitu ir ēdināšanas jomā, radās doma par kafejnīcu, kur mēs varētu darboties kopā. Domāju, kāpēc gan īrēt telpas citur, ja šī māja stāv tukša un tur nekas nenotiek,» atklāj viņš. Tā abi ķērušies pie remontdarbiem.
«Dēls pats savām rokām telpu izkrāsoja regeja krāsās – zaļu, sarkanu un zelta, bet grīdas segums ir kā zaļa zālīte. Tie, kas zina, ko tas nozīmē, sapratīs. Galvenais, kas šo vietu padara īpašu, ir cilvēki,» saka Stalbe un atzīst – kopā ar dēlu gribējuši radīt līdzīgu atmosfēru kā Cuba Cafe.
«Ideja vienkārša – pa dienu fast food, bet vakarā ienāk savējie uz kokteilīti,» stāsta viņš.
«Mēs ar dēlu abi darām visu. Es esmu vairāk sagādnieks, izdomātājs, uz sienas rakstītājs. Mans galvenais izgudrojums bārā ir interesantā tualete,» palepojas Horens un norāda uz telpu, kuras ārsiena no bāra puses izskatās kā spogulis, bet no iekšpuses var redzēt visu, kas notiek kafejnīcā. Aiz bāra letes lielākoties saimnieko viņa dēls Horens Stalbe juniors, kurš ir pieredzējis bārmenis – strādājis gan slavenajā rīdzinieku izklaides vietā Piens, gan K. K. fon Stricka villā.
«Tagad esmu piepildījis savu bārmeņa sapni – pašam sava kafejnīca. Man ir svarīgi, lai šeit var atnākt arī jaunas ģimenes ar maziem bērniem, jo mums pašam ar sievu ir divgadnieks. Un vēl ir svarīgi, lai tad, ja cilvēks ir saguris, viņu šeit sagaidītu ar smaidu,» tā Horena dēls.
