Gavēnis nav tikai diēta. Ko nozīmē gavēt?

Kaut gan iedvesma šādu attīrīšanās kūru programmai nereti tiek meklēta baznīcas gavēņa noteikumu priekšrakstos, patiesībā kristietībā ēdienkartes ierobežojumiem veltīts salīdzinoši maz uzmanības.

Pirmajā plāna ir garīgs darbs ar sevi, sava dzīvesveida izvētīšana, cenšoties atmest visu, kas novirza cilvēku no ceļa pie Dieva un iemidzina garu. Šā iemesla dēļ visās konfesijās pieņemts gavēņa laikā ierasto ritmu piebremzēt un arī nogriezt skaļumu – bez svinēšanām, pārmērīgām izklaidēm, dažādām miesiskām izpriecām. Jo tajā brīdī, kad no ikdienas tiek izsvītrota bezmērķīga televizora skatīšanās, ciemošanās, savu iegribu un iekāru apmierināšana, pēkšņi parādās vairāk vietas un laika. Un šajā vietā ienāk Dievs. Tāpēc gavēņa laika galvenie uzdevumi ir garīgas pārdomas – lūgšanas, savas dzīves izvērtēšana, grēku nožēla, labdarība. 

Jāteic, ēdienkartes ierobežojumi mainījušies neskaitāmas reizes. Piemēram, laikos, kad gaļas bija maz, atteikšanās no tās bija viens no galvenajiem gavēņa noteikumiem, bet drūmajos inkvizīcijas laikos gavēnis daudzviet vispār nozīmēja badošanos ar ūdeni un maizi. Savukārt konkistadoru laiku Spānijā un Portugālē ļaudis tikuši mudināti gavēt pēc iespējas drakoniskāk, lai visus ietaupītos līdzekļus varētu ziedot svētai lietai. 

Šobrīd par to, kas īsti ir gavēšana un no kā tās laikā būtu jāatsakās, pastāv visai dažāda izpratne, tāpēc kristīgajā baznīcā neatkarīgi no konfesijas piederības katra draudze gavē vispirms pēc draudzes mācītāja ieteikumiem.
Vairāk par gavēni lasi šajā rakstā!

Dagnija Zīverte

Psiholoģija

Gavēnis ne tikai ķermenim, bet arī prātam