Tā mūs pirms mēneša kā ar aukstu ūdeni aplēja audzinātāja, paziņojot, ka mums – sešiem vecākiem – pašu spēkiem un finanšu līdzekļiem jānoorganizē visai grupiņai izlaidums.
«Nē, nē, tā nauda, kas ir vecāku fondā, domāta grupiņas vajadzībām!» vēl paspēja paziņot audzinātāja, pirms nozuda no mūsu redzesloka.
«Bet kā ar naudu, ko mēs maksājam tajā audzinātāju fondā vai kā viņu tur sauc?» tomēr uzdrošinājos pajautāt.
«Tā nauda ir paredzēta dāvanām – audzinātājām un auklītei dzimšanas dienā, vārda dienā, Ziemassvētkos un Līgo svētkos!» viszinoši klāstīja viena no grupiņas aktīvistēm. «Tā ir pieņemts! Par izlaidumu jāparūpējas vecākiem, kuru bērni beidz dārziņu!»
Nu beigts var palikt. Ar ko tādu nebiju rēķinājusies. Nu labi, zināju, ka meitai būs jāgādā smuka kleita (tikai ne rozā krāsā un kuplu kā princesei, es vairs neesmu nekāda maziņā!), jaunas kurpes (uz papēža gribu!) un ziedi audzinātājām. Bet, izrādās, viss ir daudz sarežģītāk. Kāpēc mēs esam tikai seši vecāki, kam uzkrauts šis lielais projekts? Tāpēc, ka mums ir tā modernā jauktā vecuma grupiņa un tikai seši bērni ir sasnieguši skolas vecumu. Tas gan nenozīmē, ka pārējie bērni kopā ar vecākiem neapmeklēs izlaiduma svinīgo un saviesīgo pasākumu.
Es taču pat īsti nepazīstu citus vecākus, un laika ir tik maz! Ko mēs tagad darīsim?
Norunājam ar vecākiem vispirms izveidot WhatsApp grupu un diskutēt par to, ko darīt tālāk. Drīz pār mani jau gāžas simts un viena apspriežamā jautājuma gūzma.
Pirmais punkts. Dāvanas audzinātājām (šogad mūsu grupiņā bija četras!), auklītei, mūzikas un sporta skolotājām, bērnudārza vadībai un saimniecēm. Ko dāvināt? Sasodīts, ko lai uzdāvina? Tā, lai nebūtu kārtējā puķu vāze vai glezna, bet arī lai nemaksātu kosmosa lielu summu. Tāpat tas viss kopā būs pilnīgs kosmoss. Pašvaldība varēja piešķirt vecākiem vienreizēju pabalstu bērnudārza izlaiduma izmaksu segšanai! Citādi nāksies ņemt ātro kredītu. Ziedu pušķi visām iepriekšminētajām personām arī ir obligāti.
Otrais punkts. Vecāku svinīgā uzruna un audzinātāju, bērnudārza vadības slavināšana, dzejoļu skaitīšana, dāvanu un ziedu pasniegšana. Kurš uzņemsies šo sarežģīto uzdevumu? Par laimi, piekrīt viena mamma, kas apmeklē amatieru teātra studiju.
Trešais punkts. Obligātais kliņģeris un augļu sula (vēlams pašu spiesta, jo mums taču ir ekodārziņš!) uzreiz pēc izlaiduma svinīgās daļas un bērnu priekšnesumiem (paldies Dievam, vismaz tas mums pašiem nav jāorganizē!). Par to ir gatavs parūpēties kāds tētis.
Ceturtais punkts. Izlaiduma saviesīgā daļa, kas nekādā gadījumā nedrīkst notikt bērnudārza teritorijā, jo tādi ir noteikumi! Ar šo jautājumu bija vislielākās problēmas, jo vecāku viedokļi bija kardināli atšķirīgi. Varbūt noīrējam viesu namu kaut kur pie Gaujas? Jā, bet tad vajadzēs arī busiņu, ar ko visus uz turieni aizvest! Un vai tad ar nakšņošanu? Braucam labāk uz dabas takām, nē, uz mini zoodārzu! Protams, ne jau tajā pašā vakarā, bet nākamajā dienā. Tad jau šī svinēšana ievilksies uz visu nedēļas nogali! Nē, labāk ejam uz kādu rotaļu centru vai iznomājam lielās piepūšamās atrakcijas un sarunājam animatorus multfilmu varoņu kostīmos. Bet kur tad mēs liksim tās piepūšamās atrakcijas? Uz ielas pie bērnudārza ieejas, vai?
Līdz izlaidumam bija palikusi tikai nedēļa, kad viena no mammām, kura līdz šim nebija piedalījusies mūsu diskusijās, jo bija garā atvaļinājumā Bahamu salās, ieminējās, ka viņu māja taču atrodas blakus bērnudārzam un pagalmā var sarīkot dārza svētkus kaut 50 cilvēkiem. Vietas pietiks visiem. Arī par uzkodām viņa varot parūpēties, jo vīrs strādājot ēdināšanas jomā. Visu varot dabūt ar atlaidēm. Man gluži kā akmens no sirds novēlās.
Protams, protams, naudiņu mēs sametīsim, bet trakās organizēšanas lietas vismaz vairs nav uz mūsu pleciem.
Pēdējais punkts. Svētku tērpu sagādāšana. Ar meitu bijām nopirkušas dzeltenu kleitu ar zilām puķītēm, bet dienu pirms izlaiduma uzzināju, ka viņai būs jāiejūtas magones lomā. Man vajag sarkanu kleitu un kuplu kā magonei. Un sarkanas kurpes! Mammu, kur tu esi redzējusi dzeltenu magoni! Tā taču ir dabas kļūda… Esmu spiesta atzīt, ka meitai ir taisnība. Un tik tikko paspēju līdz Spices slēgšanai atrast sarkanu kleitu, kas maksāja divreiz dārgāk nekā iepriekšējā. Lieki piebilst, ka izlaidumam jāsapoš arī divi mazie brāļi (bija jāpērk balti krekli, lai izskatītos svinīgi), jāsagādā arī kāda dāvaniņa meitai (es gribu aifonu!) un jāparūpējas, lai mēs ar vīru, pēc darba skrienot uz meitas bērnudārza izlaidumu, izskatītos kaut cik pieņemami. Labi, ka šogad izlaidums ir sešiem bērniem, nevis trim, kā bija pagājušajā gadā. Tad gan varētu sajukt prātā!