Rīga +6°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
34
-
1
-
0
-
0
-
3
-
1
-
1
-
Kā kuriozi tiek piesaukti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) publiskotie izteikti dīvainie bērnu vārdi, taču tagad tie kļuvuši mazāk dramatiski. Jā ļauns joks jau vairākus gadus cirkulē statistika par puisēniem, vārdā Žikivators, Ķīselis vai Maiami.
Pēdējos gados 22. maija svinētājiem ir pievienojušies tādi neparastāki vārdi kā Vuks, Valids, Prūsis, Latrels, Regnārs Pērkons, Vasara, Laimrūta, Esme, Serēna, Ivanka, Demiāna, Eivrila, Eloīza, Persija, Skaiste, Airons, Ārdžejs, Daks, Liedars, Umme Ammara, Račita, Jeva Saida, Mejuhada, Rils, Ernlens.
Bērnam ir iespējas tikt pie pašam savas vārda dienas, nevis svinēt to kopējā katlā 22. maijā. Lai vārdu iekļautu personvārdu kalendārā, vecākiem ir jāraksta iesniegums Valsts valodas centra (VVC) Kalendārvārdu ekspertu komisijai.
Citi lasa
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka, apliecinot cieņu un mīlestību pret savu dzimtu un saknēm, bērnus bieži mēdz nosaukt viņu vecvecāku vārdos. Tad reizēm gadās, ka šis vārds vairs nav kalendārā un gaviļniekam ir jāsvin tieši 22. maijā.
Ir vārdi, kas iziet no modes un, izlaižot vienu vai vairākas paaudzes, atgriežas, bet ir arī tādi, kas popularitāti zaudējuši un nav spējuši atgūt. Piemēram, Žanis, Fricis, Teodors bija populāri vārdi 20. gados, bet pēc 30. gadiem nav atgriezušies populārāko 100 vārdu vidū. Ap 40. gadu bērniem vairs nedeva vārdus Augusts un Francis, bet 50. gadu beigās – 60. gadu sākumā no topa uz neatgriešanos izkrita Alfrēds, Leons, Arnolds un Laimonis. Vārdu modē joprojām neizdodas atgriezties savulaik tik populārajiem vārdiem Arvīds, Elmārs, Vilis, Ojārs, Leons un Voldemārs.
Meiteņu vārdu modi ļoti ietekmē vecvecmāmiņu un vecmāmiņu vārdi. No šobrīd 10 populārākajiem jaundzimušo meiteņu vārdiem seši ir vārdi, kas bija zaudējuši popularitāti un atgriezušies topā ap 2000. gadu, ir Sofija, Emīlija, Marta, Alise, Katrīna un Elza. Visi šie vārdi ir bijuši ļoti populāri vai salīdzinoši bieži izplatīti no 1918. līdz 1940. gadam, ap 1945. gadu izkrituši no topa, lai atgrieztos ap 1990. gadu, un kļuvuši ļoti populāri ap 2000.–2005. gadu.
Vecvecmāmiņu paaudzei (1920. gads) vispopulārākie no šiem vārdiem bija Elza (5. vieta), Marta (8. vieta) un Emīlija (13. vieta). Toties aizmirstībā nonākuši tādi vecvecmāmiņu vārdi kā Milda, Alma, Tekla, Zelma un Herta.
Starp citu, bērnam ir iespējas tikt pie pašam savas vārda dienas, nevis svinēt to kopējā katlā 22. maijā. Lai vārdu iekļautu personvārdu kalendārā, vecākiem ir jāraksta iesniegums Valsts valodas centra (VVC) Kalendārvārdu ekspertu komisijai.
Piemēram, pērn VVC Kalendārvārdu komisija, izvērtējot no no 2014. gada maija līdz 2018. gada aprīlim saņemtos iesniegumus par jaunu personvārdu iekļaušanu kalendārā un nolēma apstiprināt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā 3 sieviešu vārdus un 4 vīriešu vārdus: Bille (29. janvāris), Audra (10. augusts), Saule (22. decembris), Ģedimins (25. marts), Saulis (27. marts), Daivis (3. aprīlis) un Ritums (24. aprīlis).
Paplašinātajā vārdadienu sarakstā 2018. gadā tika iekļauti 67 jauni personvārdi, kuriem ir vairāk nekā 2 nesēji: Adelaine, Adreans, Adria, Amrits, Ardijs, Beverlija, Braens, Daļa, Dario, Dariuss, Dariušs, Dereks, Devins, Džeks, Džulians, Eliots, Elīsija, Ellada, Emīna, Entonijs, Evans, Ezra, Genrihs, Hārvijs, Hektors, Hovards, Īve, Īzaks, Kārla, Keitlina, Kirills, Klints, Kristijans, Laurēna, Lūsija, Ļena, Madrija, Megana, Meija, Meja, Mets, Mihaela, Mikuss, Nadia, Nataniels, Nazarijs, Noa, Olijs, Olivia, Orions, Raens, Rafaela, Railijs, Rajens, Rolando, Romeks, Ronans, Ronja, Semija, Sidnijs, Simons, Skandis, Tailers, Timo, Uma, Varlams, Viļa.
Saņemtos iesniegumus izvērtē Valsts valodas centra izveidotā Kalendārvārdu ekspertu komisija un saskaņā ar noteiktiem kritērijiem iesaka jaunu personvārdu iekļaušanu kalendārvārdu sarakstā.
Iesniegumu brīvā formā var iesniegt:
- Valsts valodas centra mājaslapas sadaļā «E-iesniegums»;
- valsts pārvaldes pakalpojumu portālā «Latvija.lv», pakalpojums «Iesniegums iestādei»;
- sūtot elektronisku vēstuli uz e-pastu [email protected].
Izvēloties personvārdus iekļaušanai latviešu tradicionālajā kalendārvārdu sarakstā, komisija jau vairāk nekā 10 gadus vadās šādiem kritērijiem:
- vārda cilmes – kalendārvārdu izvēlē priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem (piemēram, Daivis, Ritums, Audra, Ģedimins), latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem (piemēram, Ferdinands, Gerhards, Gothards), kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, senebreju u. c.) vārdiem (piemēram, Dominika, Džemma, Odeta);
- vārda nozīmes (ja to iespējams noteikt) – jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi (piemēram, Kails, Stīvs, Alcis);
- vārda labskanības jeb eifonijas – daudzu dzirdei patīkams skanējums; šis kritērijs cita starpā paredz izvairīties no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem;
- vārda lietojuma stabilitātes – svarīgi, lai attiecīgais personvārds konkrētajā formā būtu lietots jau izsenis;
- vārda tradicionalitātes – par to liecina attiecīgā personvārda iesakņošanās latviešu kultūras tradīcijā;
- atbilstības latviskajai vārddošanas tradīcijai – attiecīgā personvārda izvēle jaundzimušajiem latviešu ģimenēs vairāku gadsimtu gaitā;
Tikai papildkritērijs ir attiecīgā vārda nesēju skaits (pēc Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta sniegtajiem datiem) – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 20, tomēr atsevišķos gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem kritērijiem, to var ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu.
