«Ir grūti aptvert visas mācības, kuras atnesa šis gads. Mēs pat nezinām, cik ilgi vēl būs jādzīvo šajos savas personības pārbaudīšanas apstākļos. Man šis gads saistīsies ar to, ka nekad iepriekš nav bijis tik daudz sagatavotu darbu un projektu, kurus nācies izmest miskastē.
Festivāls Positivus šogad nenotika. Visā līdzšinējā festivāla vēsturē tieši šim vajadzēja būt vienam no labākajiem darbības gadiem. Un tieši no šī gada festivāla norises bija atkarīgas dažādas ieceres un pārmaiņas visu turpmāko festivālu norisē. Plāni bija lieli un saistīti ne tikai ar apmeklētāju skaita pieaugumu. Ļoti interesanti būs redzēt, kā tas viss veidosies tālāk. Lai arī šo gadu gribas pēc iespējas ātrāk aizmirst un droši vien gandrīz visi gaida atpakaļ to dzīvi, kāda bija pirms pandēmijas, šis laiks man atgādina vairākas lietas.
Pirmkārt, tu nekad nezini, kas notiks rīt. Tu vari plānot, ko vēlies, bet vienmēr būs situācijas, kur tev nebūs noteikšanas pār notiekošo. Otrkārt – tu vari tikt galā ar grūtībām tikai tad, ja esi ticis skaidrībā ar sevi. Man ir bijis daudz brīva laika, vairāk, nekā gribētos, un esmu sapratis, ka arī tā var būt problēma. Es gan apzinos, ka grūtos brīžos iespējams gūt vairāk mācību nekā tad, kad viss iet no rokas. Mana nozare visā pasaulē piedzīvo līdzīgus laikus, tādēļ es zinu – neatliek nekas cits, kā vien šo laiku pārdzīvot. Ticu, ka agrāk vai vēlāk cilvēki atkal pulcēsies koncertos, jo to nevar aizvietot ne ar ko citu.»