Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts publicēts 2015. gadā žurnāla Ievas stāsti 13. numurā!
Zintnieks Uldis Zandbergs ir Zelmas Anželikas Tamašas skolnieks un pats ikdienā dzīvo pēc Artūra kalendāra. Viņš stāsta, ka kalendārs ir daļa no Sudraba ticējuma zintīm, pēc kurām agrāk dzīvojušas baltu tautas – latvieši un lietuvieši. Uldis ir pārliecināts, ka parastais, visā pasaulē lietotais Gregora kalendārs mums patiesībā nemaz nebūtu vajadzīgs, jo jāskatās zvaigznes, Saule un Mēness.
Pavasara saulgrieži šai pasaules uzskatā nav Lieldienas, bet pavasara līgodiena – jo tas ir laiks, kad diena un nakts pielīdzinās viena otrai, tās abas ir vienāda garuma. Lielā diena patiesībā ir vasaras saulgrieži jūnijā, kad diena arī dabā ir visgarākā. Rudenī atkal nāk rudens līgosvētki, tikai to sauc par līgonakti, jo nakts pārņem vadību pār dienu. Uldi nemulsina tas, ka latvju dainās Lieldieniņa ir pavasarī un Līgodiena dabas pilnbriedā, kad visas puķes noziedējšas, – viņš spriež, ka dainas, iespējams, laika gaitā tikušas labotas.
Citi lasa
Zelmas Anželikas Tamašas tēvs bija latvietis, bet māte lietuviete, un viņi dzīvoja Lietuvā, Īslīces apkaimē. Senās zināšanas Anželika pārmantojusi no tēva un vectēva, kuri bija zintnieki. Pēc tām dzīvojusi viņas dzimta un arī dažas citas saimes tuvākajā apkārtnē. Zelma Anželika senās zināšanas stāstījusi arī citiem, taču padomju laikos tas darīts piesardzīgi. Cik zina Uldis, ikdienā Zelma strādājusi par inženieri konstruktori, bet līdz ar Atmodas laiku sākusi izdot žurnālu par seno zintniecību un vadīt zintnieku skolu. Viņa sarakstījusi divas grāmatas, pagaidām tās nav izdotas, bet glabājas kā apjomīgi manuskripti mašīnrakstā. Zelmas Anželikas sekotāji Latvijā pamazām tos tulko. Uldis Latvijā neesot vienīgais, kas dzīvo pēc šī kalendāra.
Laika īpašības
Teikšu godīgi, lai gan ideja šķiet vienkārša un loģiska, pirmajā acu uzmetienā Artūra kalendāru it nemaz nav viegli saprast! Vienkāršajiem Mēness ritiem pāri klājas laika viļņi un zvaigžņu mēneši, daži gadi ir garāki, daži īsāki. Taču tajā ietverts vesels pasaules uzskats.
Kā tad skaita laiku pēc Artūra kalendāra? Viena no racionālākajām īpašībām – tas ir balstīts uz Mēness stāvokli debesīs, bet senāk visi lieliski zināja, ka Mēness fāzes iespaido dažādus procesus uz Zemes. Ja zini, kādas īpašības piemīt katrai Mēness dienai, tad arī zini, ko todien labāk darīt – sēt vai novākt, griezt matus vai iet pirtī, uzmanīties no konfliktiem vai nepārēsties, laiks sākt svarīgu darbu vai labāk mierīgi nogaidīt un darīt iesākto. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, pietiek ar ievingrinātu aci palūkoties zvaigžņotajās debesīs, lai saprastu, kāds ir datums. Skat, naga lieluma sirpītis ir jaunais mēnestiņš 13. datumā, bet pilns un apaļš tas gozējas 25. datumā. No otras puses – zinot, ka ir 13. datums, pat mākoņainā naktī skaidrs, ka uzlēcis jauns Mēness.
«Saules kalendārs neparāda, kāds ir laiks patiesībā un ko tajā darīt. Tas tikai pasaka – tuvojas pavasaris, bet nepasaka, kad jāsēj, kad cirst kokus māju būvei, un citas būtiskas lietas. Saule vienmēr ir vienāda un apaļa. Mēness parāda atšķirību, jo tas dilst un briest,» skaidro Uldis.
Būtiski ir saprast, ko laiks dara, kādas ir tā īpašības. Kāpēc reizēm iesākti darbi stāv un neiet uz priekšu? Mēs taču neko nestādām un nesējam ziemā! «Tas nav tikai kalendārs, tas arī parāda, ko laiks dara – kad tas ir labvēlīgs, kad nav labvēlīgs tam, ko tu plāno darīt. Tas ļauj zināt, kad ir svētki, kad ir spēka dienas,» stāsta zintnieks. To var noteikt ne tikai pēc Mēness izskata. Artūra kalendārs pakāpies arī citos līmeņos un rāda arī Saules un zvaigžņu stāvokli un ietekmi.
Zemes mēnešiem kā čūskas pāri klājas zvaigžņu mēneši jeb menuļi.
Zvaigžņu mēnesī ir četras nedēļas, un katrai ir savas īpašības. Kā gadalaikiem. Pirmā nedēļa ir kā ziema, dabā valda sastingums, var domāt un plānot, un pabeigt iesāktos darbus, bet sākt jaunus nav īsti vērts – ziemā sēklas nedīgst. Otrā nedēļa ir kā pavasaris – viss dīgst un plaukst, ja iesāksi darbus, tie veiksies, jo pats laiks palīdzēs un radīs. Trešais ir pilnības un ziedu laiks. Viss zied, un par to var priecāties, bet nav īstais laiks iesākt ilgam laikam domātus projektus. Var darīt darbus, kur vajadzīgi ātri rezultāti. Ceturtā nedēļa kā rudens, kad novītušās ziedlapas nobirst, bet izveidojas auglis, kur briest jauna sēkla, tas ir laiks gan radīšanai, gan izvērtēšanai. Ja esi asns, turpināsi augt, ja esi zieds – nobirsi.
«Citos kalendāros šo zvaigžņu kārtību nepiemin. Taču mums tas ir būtiski, jo mēs esam nākuši no zvaigznēm,» stāsta Uldis.
Vienkārši skaidrojot, Artūra kalendāra gadā ir 12 vai 13 zemes mēneši, kuriem ir 29 vai 30 dienas. Un 19 gadu cikls – 12 īsie un 7 garie, kad klāt nāk 13. mēnesis vārdā osis. Uldis, pēc izglītības fiziķis un optiķis, sarēķinājis, ka mūsdienās aizlaikos radītajam Artūra kalendāram nepieciešams papildinājums, un kalendāru mazliet uzlabojis. Četros cikla gados pielicis pa vienai decembra dienai.
Kas bija Artūrs?
Artūra kalendārā nedēļa sākas ar svētdienu, jo šī diena ir kā kodols, kā sēkla, kā iekšpuse. Pirmdien mēs izejam no mājām, un fiziski miesa jau ir atmodusies, bet, lai radītu, domām vēl jāiešūpojas, tāpēc šis ir laiks pabeigt iepriekšējos darbus. Radīšanai un jauniem darbiem laiks pienāk otrdien.
Uldis dzīvo ne vien 3027.gadā, bet arī pēc cita pulksteņlaika. Viņaprāt, ir svarīgi, lai laiks, pēc kura dzīvojam, atbilstu arī Saules stāvoklim debesīs. Ja ir pusdienlaiks un Saule ir dienvidos, tad arī pulkstenim jārāda 12. «Jums tagad ir 14.23, bet man jau 14.59 – mūsu laiks atšķiras par 35 minūtēm!» teic zintnieks. Precīzo laiku katrs pats var sarēķināt tīmekļa lapā.
Kas bija noslēpumainais kalendāra izgudrotājs Artūrs? Izrādās, tam nav sakara ne ar karali Artūru, ne kādu citu reālu vēsturisku personu. Patiesībā tas darināts no diviem baltu tautām būtiskiem vārdiem – ārs, kas apzīmē arī gaisu un laiku, un turēt: laika turētājs.
Vai zināms, ka arī Latvijā agrāk kāds dzīvoja pēc šī kalendāra? «Zintniekiem šis kalendārs noteikti bija. Ja raganas nebūtu sadedzinātas, kalendārs būtu arī saglabājies!» pārliecināts Uldis. Tikai nejautājiet, kāpēc ir tieši 3027. gads!
Kādu vēlies gadu?
Sudraba ticējuma nozīmīgākā diena ir Svētku svētki 12. mēneša vai – garajos gados – 13. mēneša 13. datumā. Pagājušā gadā Uldis tos svinēja pēc Gregora kalendāra 24. decembrī, šogad tie pienāks 14. decembrī. Tā ir diena, kad programmēt visu nākamo jauno gadu.
«Tas ir datums, kad Laiks visas mūsu domas iemieso jaunajā gadā,» teic Uldis. Mēs varam sev sarūpēt gan pārticību, labas domas un mierīgu prātu, gan strīdus, paviršību un neveiksmes. Pēc Sudraba ticējuma zintīm šajā dienā galdā jāliek 13 ēdieni. Auksti – jo mēs neesam karstasinīga tauta. Un jātērpjas radošās krāsās. Jāsvin kopā ar labiem cilvēkiem, bez strīdiem un kašķiem. Uldis šo dienu sev izbrīvē un atslēdz tālruni, lai neielaistu tajā ikdienu. Svētkus svin tikai pēc saules rieta!
Svarīga ir arī Garā nakts jeb Ziemassvētku saulgrieži un Īsā nakts 21. jūnijā.
«Mēs svinam naktis, jo tad ir zvaigznes. Pēc senā pasaulskata zvaigznes ir mūsu māte, bet Mēness – tēvs,» teic Uldis un mazliet sadusmojas par manu jautājumu – kā gan mātes var būt daudzas uzreiz? Tas esot jātver filozofiski un vispārināti – katram ir sava zvaigzne.
Burvīgā kārtā kalendārs paredz katru mēnesi konkrētos datumos svinamus svētkus: 13. datumā Jaunības svētki, 19. – Brieduma svētki, kad sevišķi godā dzimtas vecākos ļaudis, 25. datumā godina sievietes, 1. datums ir laiks atcerēties mūsu senčus, bet 7. ir Pavarda, bērnu un ģimenes svētki, kurus svin šaurā lokā.
13. datumā jaunais Mēness izšķir nākamā mēneša likteni – šajā dienā mēs radām nākamo mēnesi. Tāpēc svarīgi, lai tā ir mierīga, bez kašķiem un strīdiem. Ja gribi ko vēlēties, atceries – nedrīksti prasīt neko, kas nav šim laikam dabiski, nekādas zemenītes sniegā. Vari lūgt to, kas šim laikam piemērots. 13. datums ideāli piemērots arī bērna radīšanai. Pēc senās zintniecības bērna radīšanas brīdis ir laiks, kad viņš sāk ceļu pasaulē, tāpēc svarīgi, ar kādām domām un kādā laikā bērns ieņemts.
Svin arī ceturtdienu un sestdienu vakarus. Savukārt Mēness un Saules aptumsumu laiks ir pārmaiņu brīdis, kad jāuzmanās no nepārdomātas rīcības, tas jāpavada mierīgi.
Bet varbūt deviņdienu nedēļa?
Taču tikpat labi iespējams, ka sentautas tagadējās Latvijas teritorijā laiku skaitījušas pēc cita, Saules kalendāra. Saules kalendārs no pirmā acu uzmetiena šķiet vienkāršs, taču vienlaikus ietver veselu mitoloģiju.
Gads kā zieds sadalīts astoņās daļās, katra jauna cikla sākumu atzīmējot ar lielākiem vai mazākiem svētkiem – Lieldienām martā, Ūsiņiem maijā, Jāņiem jūnijā, Jumjiem Māras dienā augustā, Apjumībām jeb Rudens saulstāvjiem septembrī, Mārtiņiem oktobrī, Ziemassvētkiem decembrī un Meteņiem februārī. Mazākajos svētkos svinamas divas, lielākajos – trejas dienas. Vērojot dabas ritmus, mēnešiem nav parasto nosaukumu, bet noraksturots laiks – ziemas vai sala laiks, sērsnu laiks, pavasara vai sulu laiks, sējas vai ziedu laiks, siena vai lapu laiks, rudens vai viršu laiks, veļu laiks un, visbeidzot, ledus laiks.
Katrs cikls jeb laiks ilgst 45 dienas un sadalīts četrās deviņas dienas garās savaitēs – sava veida nedēļās. Tās ir 360 dienas plus piecas un garajā gadā sešas liekās dienas. Tās tiek iznestas ārpus kalendāra un sadalās starp svarīgākajām svētku dienām – Ziemassvētkiem un Jāņiem. Garajā gadā vēl vienu lieko dienu pievieno svinamajām dienām Ziemassvētkos, un tad saules rits iesākas 26. decembrī. Bet burvīgās papildu brīvdienas izmantoja svinēšanai un dvēseles sakārtošanai.
Savaite sākas ar šķietami parastām pirmdienu, otrdienu, trešdienu, ceturtdienu… Bet piektdienai seko sestā diena un septītā diena. Astotā diena ir pussvēte, un devītā – svēte, tīrā un baltā diena. Turklāt ceturtdienas vakars ir piektvakars – svētki par godu Mārai un pirtsdiena. Diena no saules lēkta līdz rietam iedalās cēlienos – rīta, pusdienlaika un vakara, bet vasarā vēl arī pusdienlaiks jeb diendusa.
Katrs cēliens sastāv no trim sprīžiem jeb stundām. Stunda ir brīdis, minūte – šalte, sekunde ir mirklis.
No vienpadsmitiem līdz vieniem dienā ir tukšais laiks, kas saukts par bula laiku.
Taču pa vidu gluži racionālai laika skaitīšanai Saules kalendāram ir savs sakrālais kodols un mitoloģija. Tajā ar koncentriskajiem riņķiem un Dieva un Māras krustiem iekodēta pasaules rašanās mistērija, cilvēka ienākšana pasaulē, lielais Visuma rits, Zemes ritējums ap Sauli un cilvēka mūža ritums.
Ziemassvētkos piedzimst Dievs jeb Debesu gaisma. Dienu skaitīšana gan sākas 25. decembrī, bet īstais gada sākums ir Meteņi – pagrieziena vieta, un no tās sākas gada brīnumainā mistērija – pavasaris, vasara, rudens, ziema. Bet pavasara saulgriežos jeb Lielajā dienā tiek svinētas krustabas Dievam. Savukārt saimnieciskais gads sākas Ūsiņdienā jeb vasaras sākumā.
Arī Mēness un Saules dienas!
Tam visam pa vidu un papildinot likti lietā arī astrologu veidotie Mēness dienu un Saules dienu kalendāri ar 30 vai 29 dienu ciklu. Tie stāsta par to, kam šajā dienā labvēlīgs Mēness vai Saules stāvoklis – harmoniskas dienas un organisma atjaunošanās dienas, iespējamu strīdu dienas un miera dienas, un rituālu dienas… Piemēram, pirmā Saules diena ir patieso vērtību diena, kad laiks dzīves baudīšanai, nevis steigai. Arī pirmā Mēness diena ir gaiša diena, kad labi rakstīt plāniņu jaunajam Mēness ciklam.
Kas to zina, vai un kā abi senie kalendāri, Artūra un Saules, reiz izmantoti, taču abos ietverta sava poēzija, un tie lasāmi gan kā filozofija, gan kā dzeja.
Dievturu kustības radītājs Brastiņu Ernests, starp citu, kādā brīdī prātojis, ka latviešiem bijusi desmit dienu nedēļa kā senajā Ēģiptē, un katrs laiks ietvēris deviņas savaites. Bet gada beigās Ziemassvētkos svinētas piecas liekās dienas. Ēģiptiešiem šajās piecās dienās nākuši pasaulē viņu dievi, bet latviešiem arī ir savs dievu panteons, un Ziemassvētkos dzimst Dievs jeb Debesu gaisma, Māra un Laima.
