Cilvēkus, kas izjūt laikapstākļu maiņu, mēdz dēvēt par dzīvajiem barometriem. Zinātniskā valodā organisma reakciju uz laika faktoriem sauc par meteojutīgumu, un trešā daļa pasaules iedzīvotāju tiešām ir meteojutīgi. Cilvēki uz lietu, vēju, sauli vai atmosfēras spiediena maiņu reaģē dažādi: vieni, mainoties laikam, var justies nomākti un noguruši, kamēr citi ir spirgti un var kalnus gāzt.
Šīs atšķirības atkarīgas no vecuma, slimībām, mikroklimata, kurā dzīvojam, no spējas aklimatizēties, no bioritmiem, dzīvesveida, miega režīma utt. Laikapstākļu izmaiņas īpaši ietekmē tos, kam ir hroniskas slimības.
Laikapstākļu ietekmi sievietes jūt spēcīgāk nekā vīrieši. Biežāk meteojutība ir cilvēkiem ar vāju un nelīdzsvarotu nervu sistēmas tipu – melanholiķiem un holēriķiem. Savukārt, piemēram, sangviniķiem jutība biežāk parādās, ja organisms ir novājināts.