Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
1
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Nepalikt vienai vasarā
- «Mīlestība nav atkarīga no gadalaika,» saka dziednieks Normunds Rozenšteins. «Sirds pēc mīlestības un romantikas alkst visu gadu. Iemīlēties var katru dienu, un pat vairākas reizes dienā. Var satikt mīļoto rudenī, jo tumšajos vakaros nevēlas būt viens. Ziemā ir auksti, un ir vajadzīgs cilvēcisks mīļums, kas palīdz sasildīties. Pavasarī mostas daba, visapkārt burbuļo, urdz, gaiss trīc no putnu dziesmām, un arī cilvēki kļūst rosīgāki, vēlas baudīt dzīvi ar kādu kopā. Bet vasarā mīlestība nobriest. Ja cilvēks ir apmierināts ar dzīvi, ir saskaņā ar sevi, priecājas par sevi, savu izskatu, dodas dabā, cilvēkos, nevis sirdī glabā žēlumu – neviens mani nemīl –, attiecības atnāks. Un tas var notikt jebkurā gadalaikā, arī Jāņos un Ziemassvētkos, kad negribas palikt vienam. Var izlasīt iedvesmojošu horoskopu, aiziet pie astrologa, kas sola attiecības, taču, ja cilvēks sēž mājās, princis vai princese nepiezvanīs pie durvīm. Ir jāiet pretī savam horoskopam, vēlmēm, jākultivē sevī prieks, lai otram ir interesanti būt ar viņu kopā. Nevar rudenī un ziemā īgņoties uz visu pasauli, slīgt depresijā un gaidīt pavasari, kad pēc burvju mājiena cilvēks atplauks un atnāks mīlestība. Es jau pirms kāda laika sev noformulēju, kas ir mīlestība. Dievs ir mīlestība. Viņš ir visur, lai kur mēs atrastos. Ja viņš ir visur, tas nozīmē, ka mēs atrodamies Viņā un esam dievišķā organisma sastāvdaļa.
Mēs nedrīkstam ar savu uzvedību, patiku vai nepatiku ietekmēt otru cilvēku, kas ir mums blakus un kurš arī mīt Dieva pasaulē. Tāpēc vispirms ir jāiemīl sevi, un tad spēsim iemīlēt arī apkārtējos. Bībeles bauslis saka – mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Ja cilvēks sevi mīl par desmit procentiem, viņš arī tuvākos mīl par desmit procentiem, bet, ja viņš sevi mīl par astoņdesmit procentiem, arī otru pusīti mīlēs par astoņdesmit procentiem. Mīlestība ir līdzsvars ar sevi un pasauli. Mīlestība ir patiesa, dabiska, viegla, caurspīdīga. Tā attīstās un vienmēr ir kustībā.
Tiklīdz partneri apstājas attīstībā, slīgst apmierinājumā, rutīnā, arī mīlestība sāk mainīties.
Meklējot mīlestības piepildījumu partnerī, nevis sevī, cilvēks kļūst atkarīgs no viņa, nemitīgi pieprasa mīlestības apliecinājumu, atzīšanos jūtās. Pakļautība savam mīlas objektam ir kaitīga, jo jebkurā atkarībā – no alkohola, seksa, azartspēlēm, iepirkšanās –, tiklīdz cilvēks nesaņem to, ko vēlas, piezogas naids. Mīlestība un naids ir vienlīdz stipras jūtas, tikai viena ir ar plusa, otra – ar mīnusa zīmi, tāpēc no mīlestības līdz naidam ir viens solis. Mīlēt sevi – tas nozīmē būt godīgam pret sevi, atzīties, izstāstīt sev to, ko dažreiz otram pateikt ir grūti. Būt godīgam pret sevi nozīmē arī savas vēlmes izrunāt ar partneri. Piemēram, atzīties – man ir svarīgas tavas īsziņas, un es ļoti vēlos, lai tu man raksti biežāk. Atklājot savas vēlmes, partneri atbrīvojas no lepnības.»
Kā mīl vīrietis un sieviete
«Sieviete mīl, dāvājot vīrietim radošo un seksuālo enerģiju. Seksuālā enerģija nav formāls dzimumakts, tā ir vēlme dalīties šajā dievišķajā enerģijā ar mīļoto, veltīt viņam uzmanību, skatienu, mīļus vārdus, pieskārienus, rūpēties par viņu, gatavojot ēdienu un gludinot kreklus. Sirdsgudras sievietes enerģija ir piepildīta ar mīlestību pret savu vīrieti, tā plūst brīvi un viegli. Ja daiļā būtne nedalās ar šo enerģiju, tās plūsma tiek bremzēta, sievietei var pieaugt svars, parādīties problēmas ar alkoholu, pasliktināties veselība. Par seksuālo neapmierinātību signalizē tieksme uz stiprajiem dzērieniem un saldumiem. Enerģijai ir jāplūst no sievietes pie vīrieša, un, ja kaut kādu iemeslu dēļ tas nenotiek, abi ir zaudētāji. Savukārt vīrietis mīl, sievietei dāvājot enerģiju – ne tikai viņu glāstot, apskaujot, skūpstot, mīlējoties ar viņu, bet arī mīļi lūkojoties viņā, priecājoties par viņas izskatu un panākumiem.
Saņēmusi mīlestības enerģiju, sieviete kļūst vēl pievilcīgāka, neatvairāmāka, starojošāka.
Tas ir tāpat, kā lūkojoties uz ikonām un mākslas darbiem – tie atdod enerģiju, ko ir saņēmuši no tūkstošiem cilvēku, kas uz tiem ar patiku un mīlestību skatījušies. Tāpēc sievietes un vīrieši pucējas, lai viņus ievērotu, apbrīnotu un viņi gūtu atgriezenisko saiti. Pat ja sieviete ir iemīlējusies bez pretmīlas, viņa kļūst skaistāka, gaišāka, atvērtāka, starojošāka, un vīrieši viņu ievēro, kāds no viņiem piedāvā savu sirdi. Sieviete no mīļotā vīrieša saņēmusi uzmanības apliecinājumu, mīlas pilnu skatienu, kļūst vēl radošāka, pievilcīgāka, iekārojamāka un vēl vairāk mīlestības enerģijas dāvā savam mīlas objektam. Vīrieša bizness plaukst, un viņš rūpējas par ģimenes materiālo stabilitāti. Dabā tēviņam ir jāizcīna mātītes uzmanība, lai notiktu pārošanās, tāpēc viņam ir košākas spalvas. Turklāt mātīte var viņam atteikt. Cilvēku sabiebrībā vīrietis uzskata, ka ir galvenais iekarotājs mīlas frontē, taču bieži vien sieviete izvēlas vīrieti.
Puisīši un meitenītes augot pretējā dzimumā ievēro sievišķās un vīrišķās īpašības, taču pieaugot bieži vien lomas mainās, un sievietei sievišķība, bet vīrietim vīrišķība paliek otrajā plānā. Sievietei ģimenē bijis stiprs tēvs, vecaistēvs, un viņa kopdzīvei meklē līdzīgu vīrieti. Nesatikusi iedomāto vīrieša etalonu, pati kļūst vīrišķīgāka, enerģiskāka, ģimenes grožus ņem savās rokās. Prasības pret partneri aug, bet ne vienmēr viņš spēj tās izpildīt. Pat ja viņai izdodas satikt vīrieti, kādu ir vēlējusies, viņš vairs nav īsti piemērots, jo sieviete nevar izpaust savu dabu. Arī vīrietis partnerē bieži vien meklē māti. Nesastapis sievietes ideālu, kļūst sievišķīgāks, un viņam ir grūti atrast sev piemērotu partneri. Arī pārliecības trūkuma dēļ sievietes kļūst vīrišķīgākas, bet vīrieši – sievišķīgāki. Daudzi attiecībās cenšas izvirzīt dažādus nosacījumus, ko otra puse nevar izpildīt. Piemēram, vīrietis aicina sievieti ceļojumā uz Bali, un viņa saka – es zinu, kas tur būs… Vēl kāda, saņēmusi uzaicinājumu uz randiņu, paziņo – man ātrais sekss nav vajadzīgs. Kas pateiks, pēc cik randiņiem attiecībām jāvainagojas ar intīmo tuvību – trijiem, četriem, pieciem?
Mīlestībā nosacījumu nav, bet beznosacījumu mīlestību sasniedz neliels skaits pāru.
Attiecībām ir jābūt dabiskām, mākslīgi radītas sajūtas agrāk vai vēlāk cieš fiasko. Ja ir nosacījumi, tie ir skaidri jānoformulē, jāizrunā, kā vīrietis un sieviete mierīgi līdzās pastāvēs. Piemēram, sievietei patīk, ka vīrietis viņai katru dienu dāvina ziedus. Ja viņš vienu reizi aizmirsīs tos nopirkt vai mājās atgriezīsies, kad puķu veikals jau slēgts, sieva var sagaidīt ar pārmetumu – kur ir ziedi? Vīrietim sievieti vajadzētu apdāvināt, kad viņš to patiesi vēlas, jo dāvināšanas process ir enerģētiski priecīgs, atdodošs brīdis, un partneris to noteikti sajutīs. Vārdus – es tevi mīlu! – var pateikt reizi mūžā un no sirds, tos var teikt katru dienu kā amerikānisko I love you, kas patiesībā nozīmē – kā tev iet?
Es domāju, ka mūsdienās jau trīsdesmit gadu vecumā ir grūti izveidot attiecības, jo ir izveidojies viedoklis, kādām ir jābūt attiecībām, kaut vai par to, kā jānovieto zobu suka. Jau iepazīšanās sludinājumā tiek izvirzīti nosacījumi – augums, vecums, svars, potenciālajam partnerim ir jābūt inteliģentam, nodrošinātam, izskatīgam, vēlams ar savu automašīnu. Vai šīs prasības vispār ir ietilpināmas brīvā cilvēkā?! Viņi visi jau ir aizņemti! Turklāt viņiem, iespējams, ir pavisam citas prasības pret parteri. Mīlestības mēraukla nevar būt stāvoklis sabiedrībā, augums, svars, vecums. Mīlestība ir ķīmija. Var atnāk uz randiņu desmit cilvēki, kas atbilst iepazīšanās sludinājumā minētajiem parametriem, un ne ar vienu nebūs ķīmiskas reakcijas, vilkmes. Taču uz tikšanos ieradīsies vienpadsmitais, kas neatbilst šīm prasībām, bet pēkšņi uzšvirkstēs kaisle, sirds atvērsies mīlestībai. Lai satiktu princi baltā zirgā vai princesi stikla kalnā, pašam ir jābūt princim vai princesei. Cilvēks saņem to, ko ir pelnījis, jo līdzīgs pievelk līdzīgu. Attiecībās drīz vien viļas tie, kas ir iztēlojušies, kādam ir jābūt viņu sirds pavēlniekam. Patiesībā partneris ir spogulis, kas parāda, cik viņš pats ir vājš, nevarīgs. Ja cilvēks nemīl sevi, mīlestību meklē partnerī. Kļūst no viņa atkarīgs, jo partnerī ir atradis to, kā nav pašā. Atkarība nav mīlestība, tā ir naids par savu nevarēšanu.»
Kāpēc pagaist attiecības?
«Mīlestība ir attīstība savstarpējās attiecībās. Jo garāks iemīlēšanās periods – puķu, konfekšu un romantisku randiņu laiks –, jo vēlāk attiecībās iestājas rutīna. Svarīgi būt patiesiem vienam pret otru, un labāk kvalitatīvi dzīvot kopā desmit gadus, nevis mocīties bez mīlestības piecdesmit gadus. Konflikts parasti sākas no sadzīviskiem sīkumiem – partneris nav vietā nolicis čības, zobu pastu, taču tā vietā, lai paustu sašutumu, bez aizvainojuma, dusmām, ar savu rīcību ir jāpauž sava griba un jānoliek čības vietā. Kā rodas strīds? Sieviete ir pārsālījusi ēdienu, un vīrietis dusmīgs paziņo – tas nav ēdams. Ja sieviete niknā tonī protestēs – neēd, gatavo pats! –, konflikts uz līdzenas vietas. Ja viņa ar humoru teiks – laikam esmu iemīlējusies tevī no jauna –, vīrietī dusmu dzirkstele nodzisīs neiegailējusies. Humors un joki palīdz izķepuroties no neveiklām situācijām un atsvaidzināt attiecības. Taču ne vienmēr dusmas ir jānorij. Ir situācijas, kad jāiet uz konfliktu, kad tas briest. Ir jāsajūt, kā cilvēks tajā brīdī jūtas, kā rīkoties, kad saspīlējums ir mazinājies – palikt attiecībās, tās lāpīt vai turpināt uzplēst brūci. Ir jāpaanalizē, ko sieviete iegūs, izlasot īsziņu sava vīrieša mobilajā tālruni, ko rakstījusi viņa kolēģe? Greizsirdība viņu smacēs nost, un viņa jutīsies slikti. Bieži vien cilvēks pats rada impulsu slikti justies – apēdot nekvalitatīvu pārtiku, jārēķinās ar sekām.
Attiecībās ir jāpanāk, lai abi jūtas labi.
Kāpēc pagaist mīlestība? Mīlestība nepazūd, izjūk attiecības. Tās bojājas visātrāk. Bieži vien partnerus tur kopā iemīlēšanās, kaisle, izdevīgums, īpašums, bērni. Daži vienojas – izaudzināsim bērnus un šķirsimies, taču bērni bez vārdiem jūt, ka vecāki nav laimīgi. Ir pāri, kas nevar izšķirties, jo nespēj sadalīt īpašumu. Paradoksāli, ka cilvēki aiziet ne tikai no sliktām attiecībām, bet arī no labām. Tas liecina par cilvēcisko vājumu. Vilinājums apkārt ir liels, un daudzi ģimeniskās vērtības, prieku novecot kopā nomaina pret citiem kārdinājumiem. Dzīve ir ļoti strauja, visi kaut ko meklē. Ar vienām attiecībām nepietiek, un daudzi kā tauriņi laižas no zieda uz ziedu. Ir jāpajautā sev – ko es vēlos savā dzīvē? Ja kāja var paslīdēt vienreiz, tā paslīdēs arī otrajās un trešajās attiecībās. Sānsoli piedot var, bet aizmirst – nekad. Daudz grūtāk ir pašam sadzīvot ar vainas apziņu. Vainas apziņa ir viena no postošākajām īpašībām. Kad Latvija atguva neatkarību, par modes lietu kļuva mainīt partnerus – ja biznesa partneris ir sievu nomainījis pret jaunāku daiļavu, es nevaru atpalikt! Tie, kas ir palikuši kopā ne tikai statusa, īpašumu un bērnu dēļ, saprata, ka ģimeniskas attiecības ir fantastiska vērtība. Es daudzām savām klientēm saku – turieties pie saviem vīriešiem. Ir tik viegli visu izniekot, atlikt, piemānīt sevi un savu dzīves kvalitāti. Taču sliktās attiecībās nedrīkst dzīvot. Mēs taču neēdam sliktu pārtiku! Velkot attiecību nastu, jo to prasa sabiedrība, statuss un citi stereotipi, cilvēki iznieko savu dzīvi, parādās veselības problēmas, bērniem ir grūti izveidot attiecības.Savukārt, lāpot attiecības, ir jāsaprot, ka tas vienalga ir un paliek ielāps. Izmainīt sevi ir grūti, bet jācenšas kļūt labestīgākam, interesantākam sev un partnerim.
Nedrīkst atgādināt senus konfliktus, tos vazāt līdzi kā beigtu kaķi, brūci uzplēšot no jauna.
Viens no galvenajiem attiecību izjukšanas iemesliem ir nespēja kopā augt – viens no partneriem attīstās, bet otrs netiek līdzi. Otrs iemesls – abi neattīstās, un attiecībās piezogas rutīna. Trešais – pazūd interese vienam pret otru, ceturtais – apdziest seksuālā uguntiņa. Personiskajai dzīvei ir jābūt interesantai, un abiem jācenšas to padarīt krāsaināku, tuvības mirkļi jāpārvērš mazos svētkos ar svecēm, mūziku, pieskārieniem, masāžu.
Daudzas attiecības posta lepnība. Lepnība ir dzīves situācijas, cilvēku nepieņemšana. Nepieņemot apstākļus, cilvēku sev blakus, rodas negatīvas domas, emocijas, aizvainojums, dusmas. Cilvēks sevi vērtē vai nu augstāk, vai zemāk par otru. Viņš sevi noniecina, vēlēdamies otru iežēlināt. Vainas apziņai piemīt tieksme sodīt sevi, bet aizvainojums ir vēlēšanās pārmācīt otru, novēlēt viņam kaut ko negatīvu. Viens no partneriem uzskata, ka viņam ir nodarīts pāri, un, nēsājot sevī aizvainojumu, viņš cenšas otram nodarīt sāpes. Attiecības posta arī bailes. Sieviete vai vīrietis baidās, ka partneris kļūs neuzticīgs. Tas nozīmē, ka prāts gaida nelaimes atkārtošanos. Ir jāpadomā, ko cilvēks ar šīm bailēm var mainīt? Ja otrai pusei būs kāre uz sānsoļiem, partneris to darīs neatkarīgi no bailēm. Bailes ir agresija pret sevi. Ir jāskatās bailēm acīm un droši jāstājas pretī jebkurai situācijai. Otru nevar sasiet un pieturēt. Bieži vien sieviete dzīvo bailēs palikt viena. Attiecības indē arī greizsirdība. Mīlestība aizbēg no greizsirdības. Attiecības jūk neatgriezeniski, un, ja arī salāpa, mīlestība ir traumēta, kopdzīvē ir iezagusies vilšanās. Un atkal ir jāpaanalizē – ko sieviete iegūs, pārmetot vīram par īsziņu no darba kolēģes. To darot, viņai būs jāpaskaidro, kāpēc uzdrīkstējusies lasīt svešas īsziņas, un atkal konflikts uz līdzenas vietas! Bet neatklājot, ko ieraudzījusi telefonā, sieviete sevī sāks raudzēt greizsirdības jūtas.Tāpēc nevajag attiecībās pieļaut to, ko nevar atrisināt un kas situāciju tikai sarežģī. Zaudētāji būs abi, bet īpaši tas, kurš mokās greizsirdībā, aizvainojumā, bailēs.
Attiecībās par visu var vienoties, piemēram, par to, vai dzīvot kopā vai katram savā dzīvoklī. Partneriem var būt katram sava dzīve, bet viņi kopā pavada nedēļas nogali, aiziet uz restorānu, teātri, brauc ceļojumā. Cilvēks nevar darīt tikai to, ko grib, jo tad iestāsies haoss, taču nevajag darīt to, ko negrib. Vīrietis nevar liegt sievietei reizi nedēļā ar draudzenēm aiziet uz klubiņu padejot, savukārt sievietei ir jārespektē vīrieša vēlme doties makšķerēt vai medīt ar draugiem. Katram ir jābūt savām interesēm, taču tās nedrīkst attālināt vienu no otra. Mīlestība pasaka priekšā – kādas ir attiecības, nosacījumi. Daudzi dzīvo ilūzijās par to, kas ir mīlestība. Gaidot iluzoro mīlestību, var palaist garām veiksmīgas, saskanīgas un mīlošas ģimenes attiecības.»
Iekāre ir jālolo
«Man kādreiz ir kauns par vīriešiem – viņiem ir blakus brīnišķīgas sievietes, kas ir nolikušas savu dzīvi viņiem pie kājām, bet viņi aiziet pie citas. Tas liecina par pārliecības trūkumu par sevi. Ja sievietei nav izdevušās vairākas laulības un viņa ir pārliecināta, ka nākamās noteikti būs veiksmīgas, tad tādas tās arī būs, īpaši, ja viņa strādā ar sevi, maina sevi, nevis cenšas nosodīt, pārveidot otru.
Viens no galvenajiem attiecību stūrakmeņiem ir sekss. Sievietes būtība ir saņemt un gūt baudu, bet vīrieša uzdevums ir sniegt baudu, apmierinātību mīļotajai. Sieviete nav sieviete, ja nav izbaudījusi orgasmu, īpaši nozīmīgi tas ir bērna ieņemšanas brīdī. Kādi var izaugt inkubatora bērni? Bērns no ieņemšanas brīža visu saprot, jūt. No tā, kā viņš ir ieņemts – mīlestībā, bailēs, nejauši –, var būt atkarīga visa viņa dzīve. Bērns, atrodoties mātes ķermenī, par viņu zina vairāk, nekā viņa pati par sevi. Bērns saprot, vai ir vēlams vai ne. Sekss ir galvenais dzinējspēks dzīvē. Tas ir cilvēka apziņā, no tā mēs esam radušies. Taču vārds sekss šobrīd ir ļoti nonivelēts, to lieto visās dzīves situācijās. Man attiecībās pieņemamāks termins ir mīlēšanās. Sievietes bieži vien sūdzas, ka ir seksuāli neapmierinātas, taču daiļās būtnes baudas piepildījums patiesībā ir viņas pašas, nevis vīrieša rokās. Arī stiprais dzimums bieži vien intīmās attiecībās ir neapmierināts, kaut gan seksuālā enerģija vīrietim ir vajadzīga biznesā, tā ir nepieciešama, lai viņš varētu pelnīt un nodrošināt ģimeni, apdāvināt un pārsteigt savu sievieti. Vīrieši treknajos gados pat ņēma bankā kredītu un mīļotajai pirka kažoku un citas dārgas dāvanas, lai pretī saņemtu seksuālo enerģiju. Kāpēc vīrieši neprec mīļākās? No mīļākās saņēmis seksuālo enerģiju, to realizējis darbā, viņš materiālā veidā to atnes mājās. Sieva ir apmierināta, bieži vien zina, ka vīram ir mīļākā, taču nevēlas neko mainīt, jo ģimenes uzņēmums plaukst. Vien jautājums – kāpēc sieva pati nevar dāvāt seksuālo enerģiju savam vīram? Šī problēma ir jāizrunā. Ja ir grūti par to runāt mājās, var konsultēties ar psihoterapeitu vai dziednieku. Un sieviete nedrīkst vainot sevi par to, ka vīrietim ir mīļākā.
Attiecībās ir divi, un abi ir līdzdalībnieki mazajos laulības noziegumos.
Sieviete un vīrietis savā apziņā ir ļoti atšķirīgi, tāpēc saka – vīrietis ir no Marsa, sieviete – no Veneras. Seksuālā enerģija viņus vieno. Ja nav saskaņas guļamistabā, trūkst pamata, uz kā būvēt ģimeni. Ja intīmajā dzīvē iestājusies neapmierinātība, jācenšas ienest krāsas guļamistabā, piešķilt dzirksteli. Var jau rakstīt grafiku, izrunāt, cik reižu mēnesī pāris nodosies gultas priekiem, taču attiecības no tā bojājas. Ja partneri grib sniegt baudu viens otram, nevar būt ierobežojumu, shēmu, šķēršļu, piemēram, PMS. Jo biežāk pāris mīlējas, jo attiecības stabilākas. Iekāre ir jālolo. Tas ir stereotips, ka mūža otrajā pusē seksualitāte mazinās. Tieši otrādi – sievietes kļūst atvērtākas un brīvākas, bet vīrieši apzinās, ka sagādāt sievietei prieku, apmierinājumu ir daudz lielāka bauda, nekā saņemt. Kad mācījos Politehniskajā institūtā, vienlaikus strādāju Ugunsdzēsības dienestā. Automašīnas vadītājs bija vīrs ar sirmu galvu, viņam bija ap septiņdesmit. Mēs, jaunieši, runājām par seksu, un viņš teica: «Ko jūs, jaunie, te spriedelējat, mana sieva gultā dunkā sānos – vecais, kas ir, nedēļu jau nav bijis…!»
Tāpat kā katrā uzņēmumā vajadzētu veikt darbinieku apmierinātības, laimes novērtējumu, jo abpusēja cieņa un uzticēšanās vadītāju un darbinieku starpā ir panākumu atslēga, tāpat vēlams katram izvērtēt savas partnerattiecības. Ir jārunā vienam ar otru, nedrīkst noklusēt, rūgt neapmierinātībā. Un galvenais – vienmēr ir jāpasaka, kas patīk. Ja kaut ko nevar atrisināt tāpēc, ka otrs atsakās kaut ko mainīt, ir jāiet uz konfliktu. Ir jāizreaģē ilūzija, ka viss ir kārtībā. Sevis dēļ. Lai saprastu izjūtas, kas rodas pēc konflikta, izprastu, ko darīt – lāpīt vai plēst tālāk attiecības, samierināties vai risināt, palikt kopā vai šķirties. Paliekot neziņā, nesaprastam, neatrisinātā, neizreaģētā problēma izlīdīs laukā visnegaidītākajā situācijā.
Attiecībās pats svarīgākais esmu es, pēc tam partneris, tikai pēc tam bērni, darbs un vecāki. Es katram novēlu iemīlēt sevi un justies laimīgam katru dienu.
