Dvēseles otra pusīte
«Man bija draugs. Pirms trim gadiem viņš nomira. Mēs kopā nedzīvojām, bet viņš bija cilvēks, ar kuru kopā es sapratu, kas ir dvēseles otra pusīte. Mēs esam dzimuši vienā dienā, bet ne tas ir galvenais,– viņš bija taktisks, inteliģents vīrietis, cieņpilni izturējās pret sievieti – padeva roku, iekāpjot mašīnā un izkāpjot no tās.
Kad viņš nomira, es gāju pa ielu un man likās, ka visi vīrieši smird. Tā bija drausmīga sajūta.
Viņš man ierādīja sapņu vīrieša etalonu, viņa klātbūtnē es uzplauku kā sieviete. Sievietei sievišķība atklājas caur vīrieti, un otrādi. Sieviete saņem komplimentus uz ielas, darbā, bet vīrietis tos saņem reti, un tāpēc mīļotais ir jāslavē par katru padarītu darbu. Uzslavas viņu spārno, viņš mainās, jo vēlas būt ērglis savas sievietes acīs. Man viņš bija tuvākais cilvēks, kuram varēju uzticēties, ar viņu es varēju runāt par visu. Man vairs nav tāda cilvēka, un, kad es meklēju atbildes uz svarīgiem jautājumu, nevaru pieņemt lēmumu, eju uz kapiem. Es neeju uz kapiem pie viņa, es vienkārši dodos uz kapsētu, un atbilde nāk.
Viņš dzīvoja kopā ar šķirto sievu, jo viņiem bija kredītsaistības. Teicu, ka mēs nebūsim kopā, bet viņš apgalvoja, ka būsim. Šķirtā sieva zināja par mani un draudēja – ja viņš aizies, tiesas ceļā piedzīs no viņa līdzekļus, lai viņš likumīgi nodrošina viņai līdzšinējos materiālos apstākļus. Arī tas ir veids, kā pieturēt vīrieti. Viņš aizgāja, jo viņa misija šajā dzīvē bija beigusies. Es nemeklēju citas attiecības – ja tu esi pagaršojis kliņģeri, negribi ēst rupjmaizi.
Viņš mani sauca par savas dzīves pēdējo gulbi, un es varu teikt to pašu par viņu.
Uzskatu, ka otrai pusītei ir jābūt draugam, mīļotajam, seksa partnerim vienā personā. Mana vecmamma mēdza teikt: «Sievietei ir jābūt trim īpašībām – sabiedrībā dāmai, mājās saimniecei, gultā – maukai.»
Būt sievišķīgai – tas nenozīmē vien uzvilkt svārkus vai kleitu, sievišķību veido sievietes dvēsele, viedums, domas, attieksme pret lietām un cilvēkiem. Taču pirmais, ko vīrietis ievēro sievietē, ir viņas āriene. Vīrietis uz sievieti raugās kā uz konfekti, un lielai daļai stiprā dzimuma pārstāvju nav svarīgi, kas slēpjas aiz spožā papīriņa, kāda ir sievietes iekšējā būtība.
Katra sieviete spēj saposties kā konfekte, bet ne katra ļauj pirmajam pretimnācējam, kuru interesē tikai iesaiņojums, sevi apēst.
Iekšējo būtību sieviete veido pati. Viņa ir tāda, kāda vēlas būt, un, ja neveidojas attiecības vai vīrietis iet pie citas, pirms meklēt iemeslu dzimtas grēkos, karmā, sievietei ir jāpajautā sev, ko viņa dara, lai sevi bagātinātu, mainītu domas, kļūtu interesantāka savam vīrietim. Ja vīrietis mūža otrā pusē pamet sievu un apprec divdesmit gadu jaunāku sievieti, tas ir vampīrisms. Tas nozīmē, ka viņš sāk novecot un pumpē no jauniņās enerģiju. Esmu novērojusi, ka pēdējā laikā gados jaunāki vīrieši skatās uz vecākām sievietēm, jo viņas zina, ko vēlas, ir nosvērtas, nav kaprīzas, māk paturēt emocijas pie sevis. Daži vecākā sievietē meklē mammu.
Pie manis nāk sievietes, kas nodzīvojušas laulībā ilgus gadus, kopīgi ir izaudzināti bērni, bet vīrs vienā dienā paziņojis: «Es aizeju pie citas…» Sievietes emocijās mēdz rīkoties neapdomīgi – sākumā no visas sirds nolād vīru un viņa jauno sievieti, pēc tam apdomājas un nāk pie manis ar lūgumu atburt vīru atpakaļ. Es to varu izdarīt, taču ne vienmēr esmu gatava tā rīkoties.
Pirms tam man ir ļoti nopietna saruna ar sievieti, jo viņa neapzinās, ka vīrs, kuru grib atpakaļ, ir pašas nolādēts. Man šai sievietei ir jāizskaidro, kas viņu var sagaidīt, un viņai pašai jāpieņem lēmums.
Attiecības ar pieburtu vai atburtu vīrieti nav laimīgas – pieburtais sāk slimot, lietot alkoholu, kļūst agresīvs.
Attiecības var beigties ar nāvi, jo vienā brīdī viens otru sāk ienīst. Ja man to lūdz, pirmām kārtām saku – nē, jo mīlestībā ir jāciena otra viedoklis, bet pieburot sieviete neatstāj vietu izvēlei. Ja viņa mīl vīrieti, ir jārespektē viņa brīvā griba un jāatlaiž. Pieburšanu var salīdzināt ar zirgu skriešanās sacīkstēm – vīrs ir aizgājis pie citas, bet viņa dusmās un greizsirdībā pret to otru sievieti vēlas vīru atgriezt ģimenē.
Kāda sieviete, kuras vīrs bija aizgājis pie citas un atstājis viņu ar maziem bērniem, vēlējās ģimenes galvu dabūt atpakaļ. Viņa stāstīja, ka tagad vīrs pastiprināti lieto alkoholu, nerūpējas par bērniem. Es teicu: «Bet viņš dzēra, nerūpējās par bērniem un gāja pie citām arī tad, kad dzīvoja ģimenē, tikai tu to neredzēji!» – «Kāpēc viņš izvēlējās to otru?» sieviete vēlējās zināt. «Tāpēc, ka viņa pēc dabas ir temperamentīgāka,» atbildēju. «Kad vīrietis būs izlietots, izsūkts un tai sievietei vairs nebūs vajadzīgs, viņš atgriezīsies ģimenē. Bet vai tev tāds būs vajadzīgs?»
Ja sieviete tic, ka viņai būs otra pusīte, tā būs. Ja nav, vēl nav pienācis laiks.»