Kā pieburt laimi?
«Visās attiecībās ir krīzes, un, ja sieviete baidās, ka vīrietis var aiziet pie citas, es varu ieteikt paņēmienus, kā viņu noturēt. Cenšos gan to nedarīt, jo sekas var būt neprognozējamas. Es varu izteikt savu viedokli, ieteikt rituālus, bet galīgo lēmumu, vai palikt attiecībās, vai šķirties, sievietei jāpieņem pašai. Daudzas attiecības sevi ir izsmēlušas, taču laulātiem izveidojies pieradums.
Viens klients reiz teica: dzīvot ar kādu kopā ir tas pats, kas pieradināt mājdzīvnieku, – kopā grūti, bet viens bez otra arī nevar morāli un materiāli izdzīvot.
Kad bērni ir izauguši, mazbērnu vēl nav, ģimenē veidojas tukšās ligzdas sindroms. Attiecībās iestājas rutīna, laulātajiem vairs nav, par ko runāt. Šajā laikā vīrietim bieži vien uzplaukst mīlestība pret citu sievieti. Sieva saprot, ka viņai izredzes satikt citu vīrieti ar gadiem sarūk, bet tā vietā, lai padomātu, kā atmodināt sievišķību sevī, kā attiecībām piešķilt dzirksteli, paanalizētu, kas ir tas, ko vīrs meklē citā sievietē, nāk pie manis un jautā, kā noturēt vīru.
Citi lasa
Pirms iesaku maģiskus rituālus, izrunājos, cenšos pārliecināt, ka saprātīgāk ir vīrieti palaist. Pirmkārt, tāpēc, ka attiecības sevi ir izsmēlušas, otrkārt, sieviete ir pelnījusi labāku vīrieti. Parasti gan viņa neklausās, pat neizskata citu variantu, un tad apelēju pie viņas saprāta – kā liktenis tev var iedot labu, uzticīgu dzīves draugu, ja tu savā sirdī viņam neatstāj vietu?
Ir sievietes, kas piever acis uz vīra sānsoļiem, jo vīrs saka – es mīlu tikai tevi. Vīrietis ir mednieks, viņam gribas piedzīvojumus, adrenalīnu. Ja senāk vīrietis medīja, nesa mājās medījumu, lai varētu pabarot ģimeni, šodien viņa medījuma objekts ir sievietes.
Instinkti paliek, mainās tikai medījums.
Sievietei ir jāsaprot, kas viņai jāmaina sevī, lai attiecībās atgūtu dzirkstelīti, atgrieztu vīru ģimenē. Daiļā dzimuma būtnes ir audzinātas gādāt par citiem – tīrīt māju, gatavot ēst, rūpēties par bērniem, un vēl justies citiem parādā. Diemžēl viņas nav mācītas rūpēties par sevi, atvēlēt laiku sev. Nereti novērots, ka mājā valda perfekta kārtība, vīram katru dienu ir siltas pusdienas un vakariņas, bikses sagludinātas, bet vīrs ideālo sievu krāpj.
Ja sieva neskrietu pakaļ katram puteklim, mazāk laika pavadītu pie plīts, bet vairāk uzmanības un laika veltītu vīram, viņš nemeklētu mīļumu ārpus mājas.
Ir garīgās mācības, kurās uzskata: sieviete, kurai ir bijušas intīmas attiecības ar vīrieti, kādu daļu dvēseles ir atdevusi šim vīrietim. Sieviete bieži vien maldīgi uzskata – ja starp viņu un vīrieti veidojas attiecības, turklāt ir bijis sekss, tas nozīmē, ka viņš viņu mīl. Sievietēm ir tendence vīrieti jau pēc dažiem randiņiem ielaist dziļi savā dvēselē, sev iestāstīt, ka viņš ir viņas mūža vīrietis. Gudra sieviete panāks to, ka vīrietis pirmais saka – es tevi mīlu. Ja viņa ir sagaidījusi šos vārdus no sava sapņu prinča, tad ir zirgā. Es sievietēm mācu – nelaid vīrieti tālāk par jostasvietu, neatveries viņam jau pēc pirmajām tikšanās reizēm. Šo gudrību sieviete var mācīties no vīrieša.
Daudzas sievietes dzīvo kopā ar dzērāju, jo uzskata, ka spēs vīrieti mainīt un viņš pārstās dzert. Cenšos sievieti atgriezt realitātē, iesaku paanalizēt, kas viņā ir tāds, kā dēļ vīrietis atteiksies no kaitīgā ieraduma.
Iesaku pārtraukt šīs attiecības, jo alkoholisms norāda uz dēmoniem, vampīrismu – vīrietī ir iemājojušas būtnes, kam garšo alkohols, un tās mudina viņu dzert vēl un vēl.
Kad sievietei jautāju – vai viņai vajag tādu vīrieti, viņa atbild – bet kur es dabūšu labāku, kā es viena tikšu galā ar saimniecību? Ar vārdiem – kur es dabūšu labāku? – viņa uzliek sev programmu un sūta Visumam vēstījumu: man nav lemts satikt labāku partneri. Bieži vien cilvēks pats ar saviem vārdiem – man nav naudas, neviens mani nemīl – aizver Visuma vārtus. Es iesaku sievietēm mainīt domāšanu, noticēt sev, aicinu katru rītu ieskatīties spogulī un dienu sākt ar vārdiem – es esmu visskaistākā, vislabākā, visgudrākā. Dažām žēl atstāt nemīlamu vīru, jo, viņuprāt, bez viņas gādības viņš aizies bojā. Tādām sievietēm mācu: kad paliek žēl vīrieša, saki pie sevis – žēlum, paej malā –, un tad ir sajūta, it kā priekškars atveras un pretī stāv cits cilvēks.
Kādreiz sieviete nevar izvēlēties, ar kuru no diviem pielūdzējiem veidot attiecības, un es pēc fotogrāfijas varu pateikt, kā veidosies attiecības ar vienu, kāda saderība ir ar otru. Pieņemot lēmumu, kura vīrieša kamanās sēsties, sievietei jāzina, ko viņa gaida no attiecībām, jānoformulē, kādu vīrieti vēlas sev blakus – kā izskatās, kāds ir pēc rakstura, izglītības, kādā profesijā strādā. Daudzas nespēj pat iztēlē uzzīmēt savu sapņu vīrieti.
Meitene pusaudzes gados sapņojusi par Breda Pita vai Džastina Bībera tipa vīrieti, taču nez kāpēc izveido ģimeni ar pirmo vīrieti, kas viņu gatavs vest pie altāra.
Jau drīz saprot, ka nemīl viņu, un attiecības izjūk. Tā sieviete, kas divdesmit gados gāja pie zīlnieces un jautāja, kad apprecēsies, tikai piecdesmit gados iepazinās ar savu sapņu princi. Savu īsto vīrieti viņa gaidīja trīsdesmit gadus…»