Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
“Mums viss bija diezgan tradicionāli – gan vienas, gan otras puses bērni palika pie savām mātēm.
Es gan piedāvāju bijušajai sievai, ka meita varētu dzīvot arī pie manis, bet saņēmu kategorisku atteikumu.
Un es to pilnībā saprotu un pieņemu – mammai bērni vienmēr būs tuvāki, un es nekad mātei bērnu nost neņemšu”- tā visumā miermīlīgo šķiršanos un bērnu dalīšanu atceras Ivars.
Pēc kāda laika Līgas dēls jau bija paaudzies un izteica vēlmi turpmāk dzīvot pie tēva. “Man kā mātei likās, ka sirdi plēš uz pusēm, bet es sapratu – ja tāda ir dēla izvēle, ir jāļauj viņam iet.
Sasniedzot noteiktu vecumu ir labi, ja puikas ir kopā ar tēvu, apgūst dzīvei noderīgas vīriešu lietas.” – tā par sāpīgo atdalīšanās brīdi spriež Līga.
Pārāk skumt pēc saviem bērniem gan nevienam no viņiem nenākas, jo vasarās tāpat visa lielā saime pārsvarā uzturas pie Līgas un Ivara viņu plašajā, ērtajā, dabas ieskautajā meža mājā.
