Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Vīrieša prāts esot kā grābeklis, bet sievietes – smalka elektronika. Tā ir teikusi kāda rakstniece, un tev vajadzētu viņai piekrist: visi tavi netiešie mājieni, aplinkus izmestie āķi, intrigu dekupāža komplektā ar hormonālo cikliskumu… Vīrietis ar saviem zemtekstiem tā visa priekšā sagumst, saplok un pazūd kā pieneņpūka. Arī mīl viņš vienkāršāk.
Tu mīlas jūtās piņķerējies, jaukdama realitāti ar emocijām un beletristikas iespaidiem. Un smadzenēs tev dzīvo kašķīgi pavadoņi – eņģeļi un dēmoni. Tie tad arī tevi dresē un pa savam tevī slēgā visus fūriju, panteru, feju un pelēko peļu režīmus.
Tu plūsti no upes upē – no liriskas princeses, piedodošas, maigas, pakļāvīgas, tu spēj vērsties čūskā ar lunkanu mēli un tomahauku rokā.
To visu Dievs tevī ir ielicis – izdzīvošanai un harmonijai ar pasauli. Ne velti mēdz teikt – sieviešu kolektīvi izstarojot indi: ārēji – vieni vienīgi eņģeļi, var tikai pabrīnīties, bet ar laiku atklājas ne viena vien maita… Vārdu sakot – eņģeļu un dēmonu rotaļas ir tavas burvības atslēga. Šifrē tās un izmanto!
Šajā spēlē vienmēr ir klāt arī seksuālais faktors, tas ietonē it visu tavā dzīvē. Vispirms tas nosaka sievietes liktenīguma gradāciju: juteklisko iedarbību uz vīrišķo, pavedināšanas meistarību, intereses noturēšanu… Protams, jo augstāka ir tava liktenīgās sievietes gradācija, jo lielāku nepatiku tu raisi citu sieviešu vidū (konkurences likums).
Pirmā sieviete, kā zināms, nebija Ieva
Jau sen rakstos uziets, ka Ādama pirmā sieva bijusi Lilita ar gariem, lokainiem matiem – neatkarīgā, dēmoniskā. Dieva radīta no tā paša materiāla, no kura tapis Ādams, tādēļ viņam līdzvērtīga un nevaldāma. Lidojusi projām no vīra pa gaisu, un tikai trīs eņģeļi to spējuši nogādāt atpakaļ.
Ādama mērs bijis pilns, kad Lilita mīlējoties atteikusies jātnieces pozu mainīt pret misionāru. Dievs padzinis Lilitu no paradīzes un iedevis Ādamam pakļāvīgo Ievu…
Lilita iemīlējusi kritušo eņģeli Luciferu un laidusi pasaulē pirmos dēmonus… Tas viss nu ir saplūdis sievietes dabā – gan eņģelis Ieva, kas centrējas uz vīrieti, gan dēmons Lilita, kam savas izjūtas ir svarīgākas. Ja to izproti, tad sevi kā dzīves instrumentu vari pārvaldīt labāk: Ievai vajag vienkārši vīrieti un ļaušanos straumei, bet Lilita grib līdzvērtīgu partnerību un iespēju pilnveidoties, uzlabojot arī pasauli.
(Vīrieti, ja gadījumā tu lasi šo rakstu, tad atceries: sieviete eņģelis ne vienmēr ir eņģelis, tai var būt dēmona sirds. Savukārt dēmons var izrādīties tikai eņģeļa izmisuma variants. Eņģelis vai dēmons sievietē uzvar atkarībā no audzināšanas, intuīcijas un mērķiem, kas jāsasniedz.)
Ir vīriešu kategorija, kuru vidū ir pieprasītas stervas
Būdama eņģelis bez neviena melnumiņa, tu zaudē, jo atnāk maita ar dēmoniem un vīrieša sirdī krīt visi šķēršļi. Tātad tikls naivums neatmaksājas.
Turklāt atceries formulu: Lilita (sieviete, kas apzinās savu vērtību) nebaidās tikt pamesta! Viņa ņem no situācijas visu, izmanto dāvātos mirkļus, bet nebūvē ilūzijas. Viņa uzdrīkstas gan patiesi pieķerties, gan šo slēdzi sevī izslēgt. Konfliktu un zaudējuma mirklī viņa spēj izvērtēt situāciju par labu savai pašapziņai. Neļaujas panikai, jo zina – dvēsele sadzīs.
Evolūcijas gaitā sievietes izslīpētā prasme manipulēt ir apbrīnojama.
Nesen uzzināju stāstu par skaisto un drosmīgo Jaunauces barona pavāri Natāliju Zariņu, kura 1905. gadā ar smaidu un viesmīlību izglāba muižu no nodedzināšanas. Kad pils durvīs dauzījās sadzērušies revolucionāri, šī sieviete stalti iznāca uz kāpnēm un smaidīga uzsauca: «Labvakar, kungi! Jūs tieši uz vakariņām!» Viņa uzklāja baltu galdautu skaistajā ēdamzālē, servēja pils greznākos traukus, lēja glāzēs barona labākos vīnus… Varmākas izkusa šīs viesmīlības priekšā, līdz nemaņai piedzērās un tapa atbruņoti.
Eņģeli baro laimīguma izjūta (jā, tā ir pašas izvēle – justies laimīgai). Baro arī tavs iekšējais morāles kodekss, pēc kura izlem – tas pašai derīgs, tas ne. Un ir vienalga, ko sacīs citi. Tavai drosmei ceļā uz mērķi traucē neskaitāmi sīki pārdomu dēmoni, kas dzimst no sevis nepazīšanas. Tie skrāpē no iekšienes. Piemēram, šaubas, svārstīgums, svešu domu nemitīga respektēšana, pasperot malā savējās. Nespēja sekot pieņemtajam lēmumam un vēlme nepārtraukti būt labiņai. Dēmons ir sevis plosīšana un vecu notikumu uzvandīšana.
Dēmonus modina pašvērtības iekritieni jeb sevis nepazīšana
Uzbrūk sīka problēmiņa, un, skat, dēmons jau atkonektē tevi no iekšējā es. Un tu pēkšņi vairs neproti, piemēram, atteikt priekšniekam. Dēmons liedz tev pieņemt konstruktīvu kritiku. Tu vaino sevi vietā un nevietā, pēc tam depresīvi pinkšķi vai arī topi par agresīvu pūsli.
Svarīgi zināt, ka šādi tu pievelc citu dēmonus – manipulatorus, viņi barojas no tava vājuma. Tavas vibrācijas veido arī tava vīrieša realitāti. Viņa panākumi ir atkarīgi arī no dēmona vai eņģeļa tevī.
Mīļotā veiksmi un ceļu šajā dzīvē tu vai nu cildini un pulē līdz mirdzumam kā mūza, vai arī pati nokauj.
Ja vīrieti kā ielāpu esi uzšuvusi savas pašapziņas plīsumiem, tavas pūles neizbēgami sajūt ne vien viņš, bet arī pasaule. Tu zaudē. Jo nav motivējošākas būtnes par pašpietiekamu un lepnu sievieti, tāda ir vīrieša magnēts un amulets. Dēmons tad vēršas eņģelī.
Pavedināšanas māksla – diplomātiskā sadarbības zona
Tu esi kādu pamanījusi un vēlies iepazīties. Vēl vairāk – tu gribētu šo vīrieti vienīgi sev… Ko tu tad dari? Eņģelis iesaka – atturīgi vēro viņu, tad nolaid acis un gaidi, kad viņš uzrunās tevi pirmais. Medniekam patīk stirniņu nomedīt, nevis piedzīvot, ka upuris laipni nāk virsū: ēd mani. Savaldzināt grūti pieejamu sievieti esot vīrieša augstākā bauda. Nevajadzētu viņam to laupīt.
Tomēr dēmons dzen tevi signalizēt, ka neiebilsti pret tuvošanos, un reizēm pietiek vien ar ciešāku skatienu. Ja nedarbojas – tad neko. Vienu sievieti ierauga, citu – ne. Tas ir tas maģiskais – vīrietis, izvēloties sievieti, vadās pēc tā, kāda slēpta nepabeigtība ir viņā pašā. Mums to neuzminēt.
Pavedināšanas eņģelis ir dabiskums. Esi, kāda esi. Gaumīga atklātība arī ir taktika, kas mēdz nostrādāt.
Kāds psihoterapeits man reiz ieteica neieciklēties uz mītu, ka vīrietis sievietē vispirms novērtē krūtis, tad krūtis un vēlreiz krūtis… Patiesībā viņš iekrītot uz mīļiem sīkumiem, teiksim, pirkstu galiem, matu sprogu, auss ļipiņas formu… Un – uz klausīšanās mākslu. Jā, prasme klausīties ir pavedināšanas eņģeļa galvenais instruments: veids, kā tu sadzirdi, kā skaties uz pasauli, kā izturies pret cilvēkiem.
Otrs instruments – tavs apģērbs bez mazākā intīmā mājiena, tomēr atklājot ķermeņa aprises.
Svārki! Par svārkiem balso gan eņģelis, gan dēmons. Lai kādas arī būtu kājas.
Trešais instruments – prasme lūgt vīrietim padomu, nekautrējoties no nezināšanas, jo vājums (gaumīgās devās) ir sievietes trumpis. Vīrietim šķitīs, ka izvēlējies viņš. Lai jau tā būtu, vai ne?
Pavedināšanas dēmons ir egoisms. Veselīgās devās tas prot tevī iedarbināt īstenu sievišķību – noslēpumaino, narcistisko. Tā instruments ir autoerotisms: tu zini, kā modināma tava seksualitāte, kā ar to darboties… Tu sadzīvo ar ķermeni, izmanto savu seksualitāti, lai būtu priecīga. Tu masturbē. Tavs libido ir veselīgs, tāpēc tev staro dvēsele – esi brīva kustībās, neslēpies, nenocietinies. Un mīli tu pašpietiekami, tas ļoti piesaista vīrieti. Ja tavs laulības gredzens noslīd no pirksta un iekrīt kosmētikas makā ilgās pēc salda piedzīvojuma ārpus laulības, tu tām ļaujies.
Pārgudrības dēmons sievieti novecina
Tas pārvērš tevi par pārāk pareizu un pārlieku prasīgu tantuku, kam viss ir skaidrs jau iepriekš. Neviens tev netiek klāt, neviens tevi vairs erotiski negrib. To redz tevī arī vizuāli – ka esi negribēta. Nē, viena tu nedzīvo, vīrietis tev līdzās eksistē. Tu viņu iespied stūrī un apkrauj ar ikdienas pienākumiem, hospitalizē, ieģipsē līdz kaklam un ārstē, nekur nelaid.
«Jauki,» tu nodomā, «viņš – mans.» Cik nav redzēti tādi sakās iejūgti, ar praktiskām rūpēm apkrauti vīrieši cirkulējam starp mēbeļu veikaliem, zāles pļāvējiem un komunālo kantori. Patiesībā katram no viņiem mājās ir valdniece – kāda līdz bezcerībai pielaulāta pārgudra būtne, kuru sirdī viņš jau sen vairs nesauc par mūzu. Tomēr ir sadzīviski pārlieku nogurdināts, lai ieviestu mīļāko, kaut pēc tādas ilgojas… Nedod Dievs tādu mājas mocītājas statusu, vai ne…
Pārgudrības dēmons biedrojas ar kontrolēšanas dēmonu un spiež sievieti grīdā.
Erotiku viņa saņem vien vīra izmisuma mirkļos vai televīzijas ziepju operās un sapņos, no kuriem jāmostas asarās izmirkušai.
Pārgudrības dēmona aktivitātes tev māca, ka no vīrieša tu nedrīksti prasīt vairāk nekā pati no sevis. Psihoterapeits šajā sakarā man atgādināja austrumnieku gudrību, ka pirms kāzām jādzīvo vaļējām acīm, pēc kāzām – jāsāk acis pievērt. «Jūtas nevar iemarinēt,» viņš teica. Tās mainās. Un mainies arī tu. Tāpat kā nevar dabūt pērno sniegu.
Kāpēc ir tā, ka ar vienu sievieti vīrietis nodzeras un zaudē biznesu, bet ar citu viņam ir ne vien brīnišķīgs sekss, bet pat izaug zelta rokas? Kāpēc ar vienu vīrieti sieviete jūtas pēdējā pelnrušķīte, tik apdzisusi, bet ar citu – spārnota un veiksmīga?
Atbildi glabā juteklības eņģelis. Tas nozīmē vērtību pārnesi caur juteklību. Esot kopā ar citu vīrieti jutekliski, tu neizbēgami mainies kā personība. Jūs maināt viens otru. Kopā ar šo attīstošo partneri, dzīves skolotāju, tu iemācīsies izdarīt daudz jauna. Ja jūsu attīstība nav sinhrona, rodas plaisa, un kopā būt grūti.
Pasīvās atkarības dēmons uzkurina bailes no šķiršanās
«Tikai nepamet, tikai nepamet mani,» tu lūdzies. «Ja tu mani pametīsi, es aiziešu bojā,» tu esi pārliecināta. Psihoterapeits to sauc par pasīvo atkarību. Tā esot nevis mīlestība, bet visīstākais parazītisms. Tu uzvedies kā liāna, kas pārtiek no cita auga miesas.
Nē, nu… Pieķerties cilvēkam ir tikai normāli. Piesaistīties un gribēt nezaudēt to, kas ir dārgs. Taču problēma rodas, ja skaisto jūtu un kopīgās kaisles ideju nožņaudz izmisīga cīņa par mīlestības noturēšanu. Tu pārstāj redzēt, ka pasaulē ir arī citi forši vīrieši.
Kontrolēšanas dēmons gavilē: tu vīram skrien līdzi uz viņa firmas korporatīviem, tu brauc uz viņa ofisu, lai aizvestu pusdienās, pie viena ošņādamās, vai viņam nav dienesta romāna.
Lūdz pavadīt sevi pa veikaliem, nopļaut aiz mājas zāli un izvadāt bērnus uz pulciņiem… Tikai tad, ja ārpus darba viņam nebūs ne minūtes brīva laika, tu jutīsies kaut cik droši, ka viņš nekur neliksies. Jo tev galvenais – nepalikt vienai.
Kas ar tevi notiek? Divas trakas lietas. Pirmkārt, tu nespēj izturēt ne mirkli vientulības. Tev tā šķiet vientulības bezgalība, gluži eksistenciāla mocība, jo nezini, ko ar sevi sadarīt. Otrkārt, tu patiesībā nejūties simpātiska un seksīga. Tu sev nepatīc. No tevis taču nekā prātīga nav, vai ne? Kuram vēl tu tāda būsi vajadzīga…
Bailes tikt pamestai patiesībā ir stāsts par dēmonu, vārdā neesmu vīrietim gana laba. Mūžvecs stāsts, vai ne? Bet tā tas tiešām arī ir. Sievietē ir piecas arhetipiskas daļas: mātišķā, meitenīgā, svētā, raganiskā un Afrodīte jeb seksuālā. Raganiskā dod radošumu un mērķtiecību, afrodītiskā – vieglumu, sievišķīgu siltumu un pašvērtības apziņu veselīgā veidā. Ja patīc sev, tad patīc arī citiem. Esi kā dārzs: ko sevī iestādi, tas tevī uzzied.
Formula ir viena vienīga: panāc kontaktu ar dēmonu sevī un kontaktu ar sevi kā eņģeli! Dabūsi kontaktu ar sevi kā sievieti. Ja esi seksuāla un neatkarīga, tev padodas darbi, tevi ciena kolēģi un pasaulē ir kāds vīrietis, kuru iedvesmo būšana kopā ar tevi.
