Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Praktiskie ieteikumi sadzīvošana - sievai, vīram un vīramātei
Vīrietim
Ja emocionālā saikne starp vīrieti un viņa mammu ir ļoti cieša, rodas jautājums, kurš te ir pāris: vīrietis ar savu mammu vai vīrietis ar savu sievu? Dažkārt sieva jūtas kā kondensētais piens, ko viņas vīrs kā palaidnis puika paslepus ēd, kamēr mammas nav mājās.
Vīrietim jāspēj stingri nodalīt, kas ir kas, lai sievai un mammai viņš nav jārausta katrai uz savu pusi.
Kad puika ir izaudzis par vīrieti, viņš atlaiž mammas roku un ar abām rokām apskauj sievu, nevis sildās starp mammas un sievas sānu, sakot: tieciet pašas galā ar savām attiecībām! Vīrietim ir jāspēj pateikt: mamma, tu man esi ļoti forša, bet, kā redzi, esmu pieaudzis – man ir mana ģimene, un tu vairs neesi man pirmajā vietā.
Vīramātei
Pieaugušā dēla atzīšanās, ka vairs neesi viņam pirmajā vietā, nav jāuztver kā noraidījums, bet gan dzīves ritējuma lietu kārtība. Pieņem, ka tavam dēlam tagad ir cita galvenā sieviete – pakāpies soli maliņā un beidz nodarboties ar bērnu dzīves kontrolēšanu un vērtēšanu, pašiedomātu tās uzlabošanu.
Dažkārt mammas saka: bet es tikai gribu palīdzēt! Psihoterapeite iesaka saskatīt atšķirību starp izjusto un nevēlamo atbalstu.
Ikvienam ir svarīga drošības spilvena sajūta – pārliecība, ka ir cilvēki, kuriem varēs palūgt palīdzību, ja tā būs vajadzīga – tas ir izjustais atbalsts. Bet pavisam kas cits ir nevēlamais atbalsts – cilvēki, kas nāk un dod padomus, un kaut ko dara it kā manā labā, lai gan man to nemaz nevajag, turklāt gaidot par to pateicību.
Vedeklai
Ja vīrietis vairāk ir dēls savai mammai nekā vīrs savai sievai, jārunā ļoti skaidri: ar ko tu vēlies veidot kopdzīvi? Ja vīrietim šķiet, ka šādā kopdzīvē viņam ir labi, jāatgādina: bet man nav labi – mēs esam divi, nevis tu viens, un man tava mamma nav tas pats, kas tev.
Ja tomēr nav iespējas dzīvot atsevišķi, sievietei jāmēģina mainīt esošo attiecību modeli. Vispirms viņai jārunā ar vīru par to, kā pārim iegūt neatkarību. Varbūt ir jāaizver un jāizslēdz savas istabas durvis, jāattālinās no pārspīlēti kopīgās ikdienas?
Tikmēr vedeklai jāatceras, ka attiecības ar vīra vecākiem ir ilgtermiņa attiecības – tajās vērts ieguldīt gan laiku, gan enerģiju.
Noteikti ir kas tāds, ko jums abām kopā patīk darīt: skābējiet kāpostus, ejiet dzērvenēs, apmeklējiet kopā teātri vai svētdienu vakaros ar vīna glāzi rokās abas skatieties televīzijas šovu. Ļoti gudri rīkosies vedekla, kas sapratīs, cik svarīgi vīra mammai ir sniegt savu padomu, un nevis no tiem kategoriski atteiksies, bet tieši otrādi – palūgs, tikai… sev salīdzinoši mazsvarīgās lietās. Neprasīs, kādā krāsā krāsot guļamistabai sienas, bet pajautās, kādā podā stādīt mājas svētību vai kur nolikt līdakasti. Neprasīs, kurp doties ceļojumā, bet pajautās, kuru brošu labāk spraust pie jaunās blūzes – sarkano vai smaragdzaļo.
Kad vīra mamma vedeklu kritizē, ir jāieklausās, kādas emocijas ir viņas pārmetumos. Ja viņa saka: tu vispār ar mani nerunā, iespējams, viņa tiešām jūtas vientuļa… Ja viņa dusmojas par to, ka atkal jau neēdat viņas vārīto dārzeņu zupu, visticamāk, viņa jūtas atraidīta, tāpēc var teikt: Jāņa mamma, ziniet, citreiz nevis vāriet dārzeņu zupu, bet pagatavojiet kāpostu tīteņus – tie jums tik labi izdodas!
