Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai gan liela daļa mūsu ikdienas paiet digitālajā vidē, lasītāji joprojām informāciju iegūst arī drukātajā presē, un raksti dažādos avotos internetā pieejami gan bez maksas, gan abonējot par salīdzinoši simbolisku cenu.
Latvijā vērojama tendence augt pieprasījumam pēc izdevumiem, kas ne tikai apmierina mūsu nepieciešamību pēc informācijas, bet arī ļauj izkopt savas zināšanas, hobijus vai saturīgi pavadīt brīvo laiku.
Pēdējos gados preses tirgus ar katru gadu samazinās, ko ietekmē galvenokārt trīs būtiski faktori. Pirmkārt, samazinās Latvijas iedzīvotāju un līdz ar to preses lasītāju skaits. Otrkārt, palielinās preses izdevumu cenas, jo izdevējiem, tāpat kā citu industriju pārstāvjiem, aug kopējais izmaksu līmenis, un, mēģinot saglabāt ienākumus, tie paaugstina maksu par saviem izdevumiem. Trešais faktors ir tehnoloģiju attīstība un digitalizācijas ienākšana dažādās dzīves jomās. Arvien vairāk cilvēku izvēlas ikdienā lasīt ziņas digitālajā vidē, kur tekstu papildina plašs videomateriālu klāsts, kas daudziem ir būtiski informācijas iegūšanai.
Digitalizācijas tendenci ievērojami pastiprinājusi arī Covid-19 ēra, liekot būtiski augt e-komercijas apjomam. Ierobežotas pārvietošanās laikā 2020. gadā vērojams preses abonementu skaita pieaugums, tomēr abonēšana tā pati online iepirkšanās vien ir, tikai šajā gadījumā klients iegādājas preci ilgākam laikam un iegūst to atkārtoti.
Salīdzinot ar 2019. gadu, abonentu daudzums ir nedaudz sarucis, bet tas ir būtiski lielāks nekā 2018. gadā.
Turklāt pieaug tieši ilgtermiņa abonēšanas apjoms, cilvēkiem izvēloties iecienīto preses izdevumu saņemt savā pastkastītē 10–12 mēnešus. Tas savukārt liecina par vēlmi būt drošībā un izvairīties no liekas saskarsmes ar citiem, iegādājoties laikrakstu vai žurnālu. Par to liecina arī interese par preses izdevumu piegādi uz mājām.
Būtiski pieaudzis pieprasījums pēc specializētajiem izdevumiem – dažādu žurnālu pielikumiem, kas veltīti noteiktai aktuālai tēmai, apkopojot informāciju koncentrētā veidā: kā uzturēt vai iekopt dārzu, pagatavot interesantus ēdienus, radīt Ziemassvētku noskaņu mājās utt. Šādu speciālizdevumu tirāžas un pieprasījums pēc tiem ir būtiski lielāks par regulāro žurnālu tirāžām, kas liecina, ka cilvēki daudz labprātāk izvēlas saņemt informāciju koncentrētā veidā, izvairoties no visa liekā, bet ikdienā uzzināt aktualitātes digitāli, par to nemaksājot papildus.
Covid-19 laiks ir nesis savas korekcijas arī citās preses izdevumu jomās: palielinājies pieprasījums pēc izdevumiem bērniem, krustvārdu mīklām, hobiju un interešu izdevumiem, jo cilvēki vairāk laika pavada mājās ar ģimeni, mēģinot aizpildīt laiku, ko agrāk veltīja citām aktivitātēm ārpus mājas. Toties ikdienas laikrakstu pārdošanas apjoms pēdējo gadu laikā samazinās.
Te gan jāmin būtiska nianse: mazinās pieprasījums pēc nacionāla mēroga dienas laikrakstiem, ko nevar teikt par reģionālo presi.
Izdevumi, kas iznāk reizi nedēļā, divās nedēļās vai mēnesī, ir svarīgs informācijas kanāls, caur kuru ar vietējiem iedzīvotājiem komunicē gan vietējās pašvaldības, gan citas organizācijas, tāpēc arī lasītāju interese ir lielāka.
Runājot par nākotnes prognozēm preses jomā, varam vilkt paralēles ar laiku, kad parādījās pirmie interneta veikali un eksperti sprieda, ka drīz visi iepirksies tikai internetā, un tiešās iepirkšanās veikali vairs nebūs vajadzīgi. Tomēr ir pagājis kāds laiks, un, kaut arī e-komercija ir plaukstoša nozare, tendences rāda, ka daudziem ir svarīga tiešā iepirkšanās un iespēja preci aptaustīt, iegūt par to vairāk informācijas un tikai tad pieņemt gala lēmumu.
Mazumtirgotājiem tas dod stimulu būt pieejamiem gan digitālā formātā, gan tiešās iepirkšanās veikalos. Tās ir arī nākotnes tendences preses attīstībā. Svarīgi iet līdzi laikam un būt pieejamiem tur, kur sastopami potenciālie klienti. Digitālais formāts savu nozīmi noteikti nezaudēs, taču būs arī liela daļa lasītāju, kam svarīgi nopirkt “svaigu” avīzi vai grāmatu, sajust tās smaržu un to pārlapot.
Neatkarīgi no formāta pats galvenais ir piedāvāt aktuālu, interesantu saturu, sekojot pircēja interesēm un dzīves cikla posmiem: bērns, jaunietis, jauna ģimene, nobriedis pieaugušais, pensionārs. Interesanta un, jāteic, neaizpildīta niša šobrīd ir preses izdevumi bērniem un jauniešiem. Kaut arī pieņemts uzskatīt, ka jaunākā paaudze visu informāciju iegūst digitāli, nelielas tirāžas tomēr varētu būt aktuālas, bet tikai kombinācijā ar online piedāvājumu. Tieši bērni un jaunieši ir tie, kuri jau tuvākajos gados lielā mērā noteiks drukātās preses likteni, un šobrīd būtu īstais laiks veidot šīs auditorijas paradumus un interesi par drukāto presi.
