Sāc dienu ar sodas ūdeni
«Biežākais nepatīkamās sajūtas cēlonis kuņģī ir nevis gremošanas sistēmas pārslodze svētkos vai citi funkcionāli traucējumi, bet emocionālā spriedze un stresa radītā trauksme, nemiers, uzbudinājums, bailes un panika. Organisms, nespēdams izvadīt negatīvās emocijas, iekšējā mikroflorā sāk veidot neirozi. Caur kuņģi, kuņģa gļotām un pārējiem orgāniem iet smalkās nervu saknītes, un, tiklīdz cilvēku pārņem stress, emocionālais trauksmes signāls izraisa paaugstinātu jutību un nepatīkamas sajūtas visā gremošanas traktā. Rezultātā paaugstinās kuņģa skābes sekrēcija un sākas dedzināšana, sāpes kuņģī, bet pakrūti pārņem smaguma un piepūšanās sajūta.
Parādoties šiem simptomiem, jāvēršas pie speciālista, lai noskaidrotu, vai sāpju cēlonis ir pārēšanās vai kuņģa, aizkuņģa dziedzera, žultsceļu vai divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums. Nereti veselības traucējumu iegansts ir zarnu gļotādas iekaisums vai kuņģa gastrīts, uz ko norāda ēstgribas traucējumi, dažreiz arī slikta dūša un vemšana. Vemšana var liecināt gan par kuņģa un zarnu slimībām, gan arī par barības vada sašaurinājumu vai vārstuļa traucējumiem. Ja vemšana parādās tūlīt pēc ēšanas, iespējams gastrīts vai kuņģa čūla, savukārt, ja kļūst slikti vienu vai pusotru stundu pēc maltītes, – tas var liecināt par saslimšanu ar divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
Sliktas dūšas iemesls var būt arī smadzeņu satricinājums, meningīts, medikamentu pārdozēšana, pārmērīga alkohola un nikotīna lietošana, smaga nieru kaite, cukurslimība, arteriālās hipertensijas krīze, grūtniecības toksikācija.
Lai novērstu gremošanas traucējumus, jāpievērš uzmanība dienas ritmam, ēšanas režīmam, paražām. Pirms brokastīm iesaku izdzert krūzi vārīta silta ūdens, kam pievienots naža gals dzeramās sodas. Gremošanas sistēmu uzlabo arī burkānu, ķirbju un seleriju sakņu sulas maisījums.
Lai pasargātu kuņģa mikrofloras gļotas no kairinājuma, pirms brokastīm vēlams uzturā lietot linsēklu uzlējumu. Vienu tējkaroti linsēklu ieber simts gramu krūzē un aplej ar uzvārītu, no divām līdz piecām minūtēm padzesētu ūdeni. Tad uzliek krūzei vāciņu un atstāj uz nakti, ļaujot linsēklām uzbriest. Otrā rītā pirms brokastīm to izlieto. Uzbriedinātās linsēklas vēlams uzturā lietot mēnesi. Preparāts gremošanas un zarnu traktā veido pareizu pH līmeni, palīdz pārstrādāt barību. Brokastīs iesaku ēst auzu pārslu, rīsu, griķu putru vai prosas biezputru ar sviestu, kas satur aminoskābes un taukskābes. Gremošanas sistēmu uzlabo arī kefīrs, augļi un želejas.
Ja radušies kuņģa darbības traucējumi, kas izraisa sliktu dūšu un citus simptomus, papildus ārsta noteiktajiem medikamentiem un terapijai iesaku ārstniecības augu uzlējumus.
Viens no labākajiem palīgiem cīņā ar gremošanas traucējumiem un kuņģa slimībām ir pļavas ķimeņu sēklas.
Ķimeņu uzlējums noņem vēdera uzpūšanos, spazmas, kolikas, kas radušās paaugstināta kuņģa skābes līmeņa gadījumā. Uzlējuma pagatavošanai ņem vienu tējkaroti drogas uz 300 gramiem novārīta, divas minūtes atdzesēta ūdens, uzliek krūzei vāciņu un ļauj ievilkties divas stundas. Tad izkāš un lieto vienu ceturtdaļu glāzes četras reizes dienā. Var dzert arī melisas lapu un piparmētru uzlējumu. Tos pagatavo tāpat kā ķimeņu tēju un lieto pa pusglāzei 3–4 reizes dienā. Ārstniecisko augu tējas vēlams mainīt – pirmajā dienā lietot ķimeņu, tad melisas, bet trešajā dienā – piparmētru uzlējumu.
Diurētisku efektu var panākt ar smaržīgās dilles uzlējumu. Termosā ieber vienu ēdamkaroti drogas un aplej ar puslitru vāroša, divas minūtes atdzesēta ūdens. Ļauj ievilkties vienu stundu, tad izkāš un lieto pa pusglāzei trīs reizes dienā. Dilles palīdz izvadīt no organisma šķidrumu, mazina tūskas, kas organismā radušās sirds nepietiekamības un limfas abscesu rezultātā. Savukārt kumelīšu uzlējums attīra zarnu traktu un izvada no organisma toksīnus. Novārījuma pagatavošanai ņem vienu tējkaroti drogas uz vienu glāzi vārīta, divas minūtes atdzesēta ūdens, uzliek traukam vāku un ļauj ievilkties 30 minūtes. Pēc tam izkāš un lieto pa divām ēdamkarotēm četras reizes dienā pusstundu pirms ēdienreizes. Ja vēders ir šķidrs, kumelītes ir jāuzvāra, bet, ja ciets, – jāaplej.
Iemesls grēmām kuņģī, dedzināšanas un sāpju sajūtai pakrūtē ir skābā satura atvilnis barības vadā. Dedzināšanu veicina arī kuņģa iekaisums vai čūla, diafragmas trūce. Grēmas var parādīties arī pēc pārēšanās svētkos, treknu ēdienu lietošanas ikdienā, alkoholisko dzērienu lietošanas un smēķēšanas. Kad nāk uz augšu atvilnis un parādās grēmas, iesaku almagelu vai vikalīnu, kas neitralizē skābi. Šīs zāles var iegādāties aptiekās. Pret kuņģa dedzināšanu iesaku izdzert 300 gramus silta ūdens, kam pievienota dzeramā sodā. Tā ir pirmā palīdzība pret grēmām.
Zinātnieki pierādījuši dzeramās sodas efektivitāti šūnas atveseļošanā. Ja moka grēmas, sāpes pakrūtē, kas tiek izstarotas uz muguru, vēlams izdzert glāzi sodas ūdeni un apgulties uz muguras, lai tas ātrāk iedarbojas organisma šūnās.
Kuņģa un zarnu trakta slimniekiem dienā jāizdzer no viens līdz pusotram litram šķidruma, kas kuņģī neitralizē skābo vidi, – sodas ūdens, silts, vārīts ūdens, kefīrs, ķirbju sula. Ķirbju sulu vienādās devās var lietot kopā ar burkānu sulu. Padzēriens neitralizē skābo vidi un neļauj atražoties skābei. Ja slimnieks atvemj asinis, simptoms var liecināt par kuņģa čūlu, vēzi, asinsvadu plīsumu, aknu cirozi, barības vada, liesas saslimšanu. Ja fēces un atvemtās masas atgādina kafijas biezumus, iespējama kuņģa čūla vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla. Parādoties šādiem simptomiem, nekavējoties jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība, nedrīkst lietot pretsāpju līdzekļus. Līdz ārsta ierašanās brīdim jāatturas arī no ēšanas un šķidruma lietošanas. Slimnieks jānogulda gultā, vēlams saliekt kājas, lai sāpes pierimst.»
Zālītes pret kuņģa slimībām
«Diskomfortu kuņģī var izraisīt gremošanas traucējumi jeb dispepsija. Kuņģa gļotāda izdala sālsskābi, kas normālās devās nerada problēmas, bet, ja sālsskābes ir pārāk daudz, var parādīties dispepsijas pazīmes – vēdera uzpūšanās, skābas atraugas, dedzināšana, vēdergraizes, trulas un smeldzošas sāpes vēderā. Gremošanas traucējumus var veicināt arī pārēšanās, trekns ēdiens, stress, ēšana steigā, barības nesagremošana, hroniska smēķēšana, nepietiekams augļu un dārzeņu daudzums uzturā, pārmērīga kafijas lietošana.
Kuņģa sulas daudzuma un skābuma paaugstināšanās var radīt kairinājumu un iekaisumu kuņģa gļotādā, tā var veicināt arī izmaiņas aknās, žultsceļos, zarnās un citos orgānos. Par skābes daudzuma paaugstināšanos kuņģa sulā pirmām kārtām liecina grēmas, sāpes, smaguma sajūta pakrūtē, parasti pusstundu pēc ēšanas, aizcietējumi.
Kuņģa sulas sekrēcijas pazemināšanās iemesls bieži vien ir neiroze, trauksme, nervu sistēmas traucējumi. Pazīmes – pilnuma sajūta pakrūtē, kolikas, spazmas, metabolisms, šad un tad arī slikta dūša un atraugas. Kuņģa sulas sekrēcijas pazemināšanās var radīt gļotādas iekaisumu kuņģa iekšējā sekrēcijā – gastrītu. Tas var būt akūts un hronisks. Akūta gastrīta cēlonis ir pārmērīgs kuņģa gļotādas kairinājums, ko izraisa grūti sagremojama, pārlieku karsta vai auksta barība, alkoholisms vai pārmērīga medikamentu lietošana. Akūta gastrīta pazīmes – vispārējs nespēks, smaguma sajūta pakrūtē, pastiprināta siekalu izdalīšanās, atraugas, slikta dūša, vemšana.
Paralēli ārsta noteiktajai terapijai veselību palīdz uzlabot dabas līdzekļi. Ja gastrīta slimniekam kuņģa sulā ir atbilstošs skābes daudzums, vēlams lietot sarkanā pļavas āboliņa uzlējumu. Ņem vienu tējkaroti drogas, aplej ar 300 gramiem vārīta, divas minūtes atdzesēta ūdens, ļauj stundu ievilkties, izkāš un lieto pa vienai ceturtdaļai glāzes trīs reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
Pēc līdzīgas receptes var pagatavot ārstnieciskā ancīša lakstu tēju. Gastrīta ārstēšanai saviem pacientiem iesaku arī lielās ceļmallapas. Ņem vienu ēdamkaroti drogas uz vienu glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties desmit minūtes, izkāš un lieto trešdaļu glāzes trīs reizes dienā. Savukārt parastā cigoriņa uzlējuma pagatavošanai ņem divas ēdamkarotes sakņu drogas aplej ar puslitru novārīta, divas minūtes atdzesēta ūdens un ļauj ievilkties līdz trim stundām. Tad izkāš un lieto pa vienai ēdamkarotei 4–6 reizes dienā.
Deviņvīru spēka uzlējumu pagatavo šādi: vienu ēdamkaroti drogas aplej ar 400 gramiem vārīta ūdens un patur 40 minūtes. Pēc tam izkāš un lieto pa pusglāzei 3–5 reizes dienā pusstundu pirms ēdienreizes. Tāpat pagatavo smaržīgās dilles uzlējumu. Savukārt gaiļbiksīšu novārījumam ņem vienu ēdamkaroti drogas uz vienu glāzi novārīta, divas minūtes atdzesēta ūdens, stundu ļauj ievilkties, tad izkāš un lieto pa vienai ēdamkarotei 3–4 reizes dienā.
Šos uzlējumus vēlams lietot lēni, lai tie labāk iedarbojas, uzsūcas un transformējas iekšējo gļotu audos.
Vērtīgs augs kuņģa slimniekiem ir dzeltenā kaķpēdiņa, kas mazina iekšējās spazmas un noņem sāpes. Ne velti no zeltainā auga farmaceitiskajā rūpniecībā gatavo nošpu. Vienu tējkaroti kaķpēdiņas drogas ieber simts gramu krūzē, aplej ar uzvārītu, divas minūtes atdzesētu ūdeni, patur 15 minūtes, izkāš un lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā.
Spazmas un kolikas izklīdina arī tīruma kosa. Ar trīs pirkstu galiem ņem drogu, ieber 300 gramu krūzē, aplej ar vārītu, divas minūtes atdzesētu ūdeni, uzliek uz trauka vāciņu un patur 15 minūtes. Pēc tam izkāš biezumus un lēnām izdzer.
Īpaši vērtīgs dabas līdzeklis kuņģa slimību dziedināšanā ir kazene. Tā mazina kolikas, spazmas, regulē iekšējos trauksmes signālus. Kobaltzilās ogas veicina arī asinsriti, noņem karstuma viļņus menopauzes laikā. Svaigas ogas var lietot neierobežotā daudzumā, tās var sasaldēt ziemai. Kazenes augus var pagatavot arī tējā. Tējkaroti kazenes kātiņu, lapu un ziedu drogas ieber 300 gramu krūzē, aplej ar uzvārītu, divas minūtes padzesētu ūdeni un pēc tam notur 15 minūtes. Lieto ik pēc pusstundas, kamēr izdzer visu uzlējumu. Lai novērstu kuņģa grēmas, uzlējumam var pievienot tējkaroti alvejas mīkstuma un vienu tējkaroti medus.
Saviem pacientiem iesaku pagatavot arī lielās jeb dzelzs nātres lapu uzlējumu. Ņem vienu ēdamkaroti drogas uz vienu glāzi vārīta, divas minūtes atdzesēta ūdens un patur 15 minūtes. Lieto pa pusglāzei 3–4 reizes dienā pirms ēdienreizes.
Īpaši vērtīgs palīgs cīņā ar kuņģa slimībām ir parastais pelašķis.
Brīnumainais augs mazina kuņģa un zarnu trakta asiņošanu, asas sāpes, aptur saindēšanās procesu zarnu traktā. Pelašķu tēja attīra arī kuņģi, aizkuņģa dziedzeri, žultsceļus, aknas, novērš spazmas un kolikas, attīra asinis, uzlējums kavē plaušu, bronhu un deguna asiņošanu. Ņem vienu ēdamkaroti pelašķu drogas uz litru vārīta, nedaudz atdzesēta ūdens, patur divas stundas, pēc tam lieto pa pusglāzei.
Divpadsmitpirkstu zarnas un kuņģa čūlas slimniekiem iesaku arī pienenes saknes uzlējumu. Divas ēdamkarotes drogas pievieno litram vāroša ūdens un vāra 7–10 minūtes, pēc tam izkāš un lieto pa vienai ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas. Pacientiem, kurus moka grēmas un gastrīts, iesaku lietot arī lapu salātus ar dillēm un skābo krējumu. Lapu salāti novērš spazmas, kolikas un dedzinošo sajūtu kuņģī, noņem arī karstuma viļņus un mazina paaugstinātu asinsspiedienu. Dilles ir diurētisks līdzeklis, tās aizsargā kuņģa mikrofloru.
Kuņģa slimniekiem vēlams 15 dienas dzert sulu, kuras sastāvā vienādās devās ir ķirbis, smiltsērkšķis un selerijas sakne.
Barības vada, kuņģa un zarnu trakta iekaisumu ārstē propoliss, kas radīts uz spirta bāzes un nopērkams aptiekās. Tas dziedina gastrītu, palīdz savilkties kuņģa čūlai. Trīs pilienus propolisa uzpilina uz mēles, un preparāts caur siekalām, gļotām nonāk barības vadā. To lieto mēnesi. Līdzeklis dziedina arī mandeles, aizsmakumu, mazina abscesus rīklē un balss trahejā, dziedina bronhus un plaušas.»
Kartupeļu sulas kūre
«Efektīvs līdzeklis kuņģa traucējumu ārstēšanā ir kartupeļu sula. Ņem lielu kartupeli ar visu mizu, nomazgā, noslauka un izspiež sulu. Dzer pusglāzi sulas katru rītu pusstundu pēc sodas ūdens lietošanas. Kartupeļu sulas kūre ilgst apmēram 15 dienas. Pēc tam 15 dienas var lietot burkānu, seleriju sakņu un ķirbju sulu. Homeopātiskajās aptiekās var iegādāties vērtīgo ceļmallapu sulu, ko lieto pēc instrukcijas. Tā ātri iekļūst bojāto audu iekšējās šūnās un dziedina gastrītu.
Kuņģa un zarnu trakta atveseļošanai vērtīgs līdzeklis ir arī zāļu novārījums, kurā ir viena ēdamkarote gaiļbiksīšu sakņu un trīs ēdamkarotes māllēpju lapu. Drogas aplej ar vienu glāzi vāroša ūdens un uz mazas liesmas vāra piecas minūtes. Tad atdzesē un izkāš. Lieto vienu trešdaļu glāzes trīs reizes dienā.
Labs palīgs kuņģa gļotu atveseļošanai ir pieneņu sula, ko vasarā var pagatavot pats, bet ziemā iegādāties homeopātiskā aptiekā. Pieneņu sula atveseļo kuņģi, divpadsmitpirkstu zarnu, taisno zarnu, aizkuņģa dziedzeri un aknas. Akūta gastrīta, kuņģa čūlas un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā saviem pacientiem iesaku melnās piepes uzlējumu jeb befungīnu, ko var iegādāties aptiekās. To lieto mēnesi pa vienai mazai bērnu tējkarotei uz 50 gramiem vārīta ūdens trīs reizes dienā ēdienreizes laikā.
Savukārt ķirbju un smiltsērkšķu eļļa jeb hikurbetīna eļļa dziedina divpadsmitpirkstu zarnu, taisno zarnu un no urīnceļiem izvada paaugstināto skābi, smiltis un sāļu nogulsnes, organismu pasargājot no podagras jeb sāļu nogulsnēm audos un locītavās. Eļļa jālieto pusstundu pirms ēdienreizes trīs reizes dienā ne vairāk kā 45 dienas.
Melno ķimeņu eļļa mazina vēdera uzpūšanos, spazmas, kolikas, noņem sāpes.
Pašsajūtu uzlabo arī ķimeņu sēklu uzlējums.
Ja gastrītu izraisījusi pazemināta kuņģa skābe, papildus ārsta noteiktajiem terapijas līdzekļiem iesaku katru dienu apēst 5–6 skābos ābolu, skābos ķiršus vai dzērveņu sulu ar medu. Tās pagatavošanai ņem 100 gramus dzērveņu sulas, pievieno divas ēdamkarotes medus un lieto pa vienai ēdamkarotei trīs reizes dienā. Lai kuņģī un gremošanas traktā atražotu skābi, 30 minūtes pirms ēšanas ieteicams lietot melnogu aronijas. Dienas deva ir 100 grami aroniju augļu, ārstēšanas kurss ilgst 10–30 dienas. Dienā var apēst arī 15–20 purva dzērvenes. Kāpēc neiesaku lielogu dzērvenes? Tās veido sārmu, kas novērš cistīta un iekaisuma veidošanos urīnceļos, bet neatražo skābi kuņģī. Pazeminātas kuņģa skābes gadījumā vēlama arī kokveida alvejas sula. Vienu vai divas tējkarotes sulas lieto divus, trīs mēnešus divas vai trīs reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.
Kuņģa slimības var pārmantot ģenētiski, tās izraisa nepareizs uzturs, taču pārsvarā gremošanas traucējumi rodas neatrisinātu sadzīves problēmu un stresa dēļ. Stress arī ir slimība. Esmu pamanījusi, ka kuņģa slimnieki emocionāli ir ļoti jūtīgi, nereti sirgst ar asinsvadu veģetatīvo distoniju. Stresa radītie trauksmes signāli, nokļūstot nervu saknītēs, organismā rada haosa enerģiju un atražo toksiskus izdalījumus jeb antivielas. Lai sevi pasargātu no kuņģa slimībām, jācenšas mierīgāk uztvert notikumus, jāmaina attieksme pret cilvēkiem, jākontrolē domas. Nedrīkst līdzināties tiem, kas neprot sevi turēt rokās. Jāmācās ielaist sevī pozitīvas emocijas, prieku, kas kopā ar dabas augu preparātiem dziedina iekšējo pasauli, maina uzskatus un redzējumu.